Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 17:41
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Beidzot noskaidro, ko likumdevējs domājis ar "vienlīdzīgo pieeju"
Saeimas deputāti, ierēdņi, pašvaldības un bērnu vecāki šonedēļ beidzot vienojās, ko nozīmē "vienlīdzīga piekļuve pirmsskolas iestādēm".
Šovasar Saeima grozīja Vispārējās izglītības likumu, nosakot, ka vietējām pašvaldībām jānodrošina vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem jau no pusotra gada vecuma. "Šis lēmums mūs ļoti iepriecināja, jo deva cerību, ka pašvaldības būs spiestas risināt arī to bērnu problēmas, kuri nav iekļuvuši pašvaldību bērnudārzos. Taču izpildvara ātri vien atrada iespēju, kā šo likuma normu traktēt tā, lai nekas nebūtu jādara," pastāstīja vecāku iniciatīvas grupas "Nauda seko bērnam" pārstāve Diāna Blūma.
Vecāku satraukumu radījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiski paustais viedoklis, ka "vienlīdzīga pieeja" attiecas tikai uz bērnu reģistrēšanu rindā un pašvaldībām obligāts pienākums ir nodrošināt vietu bērnudārzā tikai bērniem no piecu gadu vecuma. Atlikušās brīvās vietas var piedāvāt jaunākiem bērniem. Savukārt vecāki uzskata, ka pašvaldībām vienlīdzīgi jāizturas pret visiem bērniem vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem. "Protams, mēs saprotam, ka nav iespējams kā pēc burvja mājiena radīt tik daudz dārziņu, lai pietiktu visiem. Taču pašvaldība tērē zināmu naudas summu tiem bērniem, kam paveicies tikt dārziņā. Pārējiem vecākiem no savas kabatas jāmaksā vairāki simti latu, lai iegūtu līdzīgu pakalpojumu kur citur. Tas nav taisnīgi, it sevišķi ņemot vērā, cik ļoti politiķi mīl runāt par demogrāfijas problēmām," paskaidroja D. Blūma. Vecāki vēlas panākt, lai bērnudārzniekiem atvēlētā nauda tiktu vienlīdzīgi sadalīta neatkarīgi no tā, vai viņu atvase iekļuvusi pašvaldību dārziņā vai vēl tikai stāv rindā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šonedēļ uz savu sēdi bija aicinājusi gan ministrijas, gan pašvaldību un vecāku pārstāvjus, lai kopīgiem spēkiem tiktu skaidrībā – ko paši likumdevēji domājuši ar "vienlīdzīgo pieeju". Atsaucot atmiņā arī deputātu agrāko debašu stenogrammas, galu galā klātesošie vienojās, ka vecāku traktējums bijis pareizs.
Pret to neiebilda arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji. "Rīgas dome jau pavasarī pieņēma lēmumu, ka tikpat, cik izmaksā viena vieta pašvaldības bērnudārzā, saņems arī to bērnu vecāki, kuru atvases mācās privātajos dārziņos," paskaidroja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne. Ārpus galvaspilsētas bērnudārzu rinda neesot tik jūtama. Ar zināmām problēmām saskaroties lielās pilsētas un Pierīgas novadi, bet tie arī sākuši slēgt līgumus ar privātajiem bērnudārziem, daļēji kompensējot izdevumus vecākiem, kuru bērniem atradusies vieta pašvaldības dārziņā. Pēc IZM datiem, rindā uz bērnudārzu gaida 34 tūkstoši bērnu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003