Rīga 23°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 16:59
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Tartu universitāte vēlas iekļūt pasaules labāko augstskolu simtniekā
Kā Tartu universitātei izdevies gūt šādus panākumus? Ulle atbild, ka TU kvalitāti pirmkārt nodrošina augstskolas profesionālie darbinieki. Viņasprāt, augstskolas attīstībai ir svarīgi cilvēkresursi un pārdomāta infrastruktrūra. Būtiski piedāvāt daudzveidīgas studiju programmas un veidot mazas studentu grupas, lai pasniedzēji varētu veltīt pienācīgu uzmanību katram no viņiem. Kamēr Latvijā augstskolas lepojas, ja izdodas palielināt studentu skaitu vai vismaz to noturēt iepriekšējā līmenī, TU pārstāvji atzīst, ka tiecas pat samazināt studentu skaitu un uzņemt tikai labākos vidusskolu absolventus.
Lekciju nolasītāji neder
Prasības tiek izvirzītas arī pasniedzējiem. Proti, viņi nedrīkst būt tikai lekciju nolasītāji. "Nedrīkst nākt auditorijā ar piecus gadus veciem papīriem," teic Ulle. Pasniedzējiem jānodarbojas ar reālo zinātni, jāpiesaista līdzekļi pētniecībai. Lai nodrošinātu pasniedzēju darba kvalitāti, viņu darbs tiek uzraudzīts gan no augstskolas vadības, gan studentu puses. Studentiem ik semestri jāsniedz vērtējums par pasniedzēju darbu. Ik studiju gadu kādam no mācībspēkiem tiek piešķirts labākā profesora gods. Labāko izraugās studenti.
TU finansējums no valsts ir pietiekams, lai algotu arī ārzemju mācībspēkus. Profesoru alga tika būtiski palielināta tieši krīzes laikā – pirms diviem gadiem.
Atalgojums visiem profesoriem nav vienāds – tas atkarīgs no studiju programmas, kurās viņi māca. Piemēram, humanitāro nozaru pasniedzējiem atalgojums mēdz būt mazāks, bet dabaszinātņu pasniedzējiem – lielāks, jo šajā nozarē labus profesionāļus piesaistīt augstskolai ir grūtāk. Ārvalstu pasniedzēju algošanai tiek izmantots arī finansējums, kas saņemts no Eiropas Savienības fondiem. Likums neliek augstskolu štata pasniedzējiem obligāti prast igauņu valodu – arī tas atvieglo ārzemju speciālistu piesaisti.
Kad jautāju, kuras studiju programmas igauņu jaunie studenti universitātē izvēlas visnaskāk, atklājas, ka te nu gan būtisku atšķirību starp abām valstīm nav. Arī Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ļoti populāras ir tiesību zinātņu studijas. Šajā studiju programmā konkurss bijis deviņi pretendenti uz vienu vietu. Pieprasītas ir arī medicīnas un fizioterapijas studijas. Atšķirībā no mūsu valsts igauņu vidū ļoti populāri ir arī studēt spāņu valodu.
Eksportspēja ir dārga
Latvijā daudz tiek runāts arī par augstākās izglītības eksportspēju – ārvalstu studentu piesaiste ļaušot mūsu augstskolām pelnīt, turklāt internacionālā vide augstskolās celšot izglītības kvalitāti. Tikmēr TU uzskata, ka augstākā izglītība nav produkts, ar ko pelnīt. Lai ārvalstniekiem piedāvātu kvalitatīvas studijas angļu valodā, jāveido jaunas, starptautiskas studiju programmas un tas nav lēts prieks, ko būtu vienkārši atpelnīt ar studiju maksām.
Turklāt, lai noturētu augstākās izglītības kvalitāti, būtu svarīgi piesaistīt no ārvalstīm gaišākos prātus, kam būtu jāmaksā stipendijas, kas atkal būtu dārgi.
"Eksportspējīga augstākā izglītība ir ļoti dārga," teic Ulle. "Īpaši dārga tā ir maģistra un doktora studiju līmenī."
Tas gan nenozīmē, ka Tartu nebūtu ārvalstu studentu. Visvairāk studentu ir no Somijas, kuri Tartu lielākoties studē igauņu valodā, kas ir ļoti līdzīga somu valodai. Otrais lielākais ārvalstu studentu skaits nāk no Krievijas.
Igaunijā likums ļauj veidot studiju kursus arī krievu valodā. Taču TU pieprasījums pēc tiem neesot liels. Tartu lekcijas mēdz lasīt arī pasniedzēji no Krievijas.
Tomēr visplašāk augstskolā lietotā svešvaloda ir angļu. Daļa studiju programmu pilnībā ir angļu valodā. Bakalaura līmenī pilnībā angliski var studēt tikai biznesa administrāciju, bet maģistra studiju līmenī šajā svešvalodā jau tiek piedāvāts vairāk studiju programmu. Liela daļa studiju kursu angļu valodā ir arī vienā no medicīnas studiju programmām. Studiju maksa, mācoties angļu valodā, svārstās no 2200 līdz 7400 eiro gadā.
Jautāta par augstskolas nākotnes plāniem, Ulle puspajokam saka – jāiekļūst pasaules labāko augstskolu simtniekā.
"Izbraukt" var gan Rīgā, gan Tartu
Tartu universitāti savām studijām izvēlas arī studenti no Latvijas. Šobrīd Tartu studē 12 mūsu tautieši.
Karlīna Vaivade starptautiskā maģistrantūras studiju programmā studē semiotiku. Vispirms viņa Latvijas Universitātē studēja socioloģiju, kurā ieguva maģistra grādu, un strādāja mārketinga pētījumu jomā. Karlīnu ieinteresēja semiotika, ko Latvijā nav iespējams studēt, bet TU ir viena no pasaulē atpazīstamākajām šīs zinātnes skolām.
Salīdzināt studiju līmeni Rīgā un Tartu Karlīna nevēlas, jo Latvijā viņa studēja vietējiem studentiem paredzētā studiju programmā, taču Tartu studē starptautiskā programmā vienā kursā ar studentiem no Ziemeļamerikas un Dienvid-
amerikas, Ukrainas, Serbijas. Studijas notiek tikai angliski. Karlīna gan saka – viņasprāt, arī LU socioloģijas studiju programma bijusi "ļoti laba, bija arī vieslektori no ārzemēm". "Izbraukt cauri studijām, mācoties uz viduvējām atzīmēm, ir iespējams gan Latvijā, gan arī šeit," spriež Karlīna. "Taču, ja vēlies labas atzīmes un pat to, lai profesors tevi novērtē, jāmācās ļoti daudz. Ir ļoti daudz jālasa un lekcijās daudz jādiskutē. Te ir jāspēj lasīt tekstu angliski un arī diskutēt par izlasīto angliski. Tas man vismaz sākumā nebija viegli, jo, studējot Latvijā, nebija tādas pieredzes."
Kaut arī studē angliski, Karlīna kursos nedaudz apguvusi arī igauņu valodu un atzīst to par ļoti grūtu.
Vispirms studijas, tad darbs
Ilze Zagorska savas studijas Tartu universitātē jau pabeigusi un kļuvusi par šīs augstskolas mācībspēku. Vispirms Ilze studēja igauņu valodu kā svešvalodu kopā ar Igaunijā dzīvojošajiem jauniešiem no krievvalodīgajām ģimenēm. "Man bija interese par igauņu valodu, un mans tēvs teica: ja vēlies iemācīties igauņu valodu, tev jābrauc mācīties uz Igauniju, kur būsi igauniskā vidē. Nolēmu braukt uz Tartu. Pirmajā gadā šeit mācījos tikai igauņu valodu, pēc tam sāku studēt.
Kad biju pabeigusi igauņu valodas studijas, tepat ieguvu maģistra grādu etnoloģijā. Arī maģistrantūrā studēju igauniski," stāsta Ilze. Apgūt igauņu valodu palīdzējis arī tas, ka pasniedzēji bijuši lielā sajūsmā par Ilzes vēlmi apgūt igauņu valodu. Maģistra studiju programmā gan situācija mainījās – ja reiz Ilze bija izvēlējusies studēt tik augsta līmeņa studiju programmā igauniski, tad, ja kādreiz bija grūti izteikties, tā bija viņas pašas problēma.
Jau studiju laikā Ilze sāka mācīt latviešu valodu un kultūru, kas universitātes studentiem un citiem TU studējošajiem ir izvēles studiju kurss. Pirmajā semestrī to parasti izvēlas ap 20 studentu, bet otrajā paliek aptuveni desmit. Kāds igauņu students sacījis, ka pēc latviešu valodas apguves franču valoda jau šķitusi salīdzinoši viegla.
Kopmītnes ir dārgas
Lai iestātos Tartu universitātē, abām meitenēm bija jāsarūpē izglītības dokumentu tulkojumi, kā arī jāuzraksta eseja par to, kāpēc izvēlējušās studēt tieši konkrētās nozares. Ilzei, piemēram, bija jāraksta par to, ko viņa grasās darīt ar igauņu valodas zināšanām. Karlīnai bija vajadzīgs arī sertifikāts par studijām pietiekamām angļu valodas zināšanām.
Latvietēm patīk, ka Tartu starp studentiem un pasniedzējiem nav lielas distances. Taču meitenes atzīst – lai tur studētu, nepieciešamas finanses. Karlīna par savām studijām maksā 1600 eiro semestrī. Ilzei gan izdevās studēt par brīvu, jo "Igaunijas valsts ir ieinteresēta, lai ārzemnieks apgūst igauņu valodu".
Vecāki palīdzējuši apmaksāt dzīvošanas izmaksas. Tās nav mazas. Pat vieta kopmītnēs, kas esot Eiropas līmenī, maksā vairāk nekā 100 eiro. Meitenes stāsta, ka, pateicoties studentu pieplūdumam, pieprasījums pēc dzīvesvietas Tartu ir diezgan liels, tāpēc arī dzīvokļu īres maksa var būt pat lielāka nekā Rīgā.
Pārtikas cenas Tartu ir aptuveni tādas pašas kā Latvijā.
Ilze līdztekus latviešu valodas mācīšanai pelna arī ar tulkošanu, Karlīnai ir iekrājumi no laika, kad vēl strādāja Latvijā, turklāt vasarā viņa vadīja ekskursijas latviski Tartu "AHHAA" zinātnes centrā.
Ja sekmes ir ļoti labas, ir iespēja pretendēt uz stipendiju, taču Karlīnas kursā ar labām sekmēm izcelties ir grūti – augsti mācību sasniegumi te ir visiem.
Viņa stāsta, ka Tartu ir studentiem draudzīga pilsēta, salīdzinoši lielais ārvalstu studentu skaits rada starptautisku vidi.
Ilze patlaban domā, ka paliks Tartu, jo latviešu valodas mācīšanu igauņiem nu jau izjūt kā misiju. Karlīna pieļauj, ka varētu te studēt arī doktorantūrā, tomēr nākotnē vēlas atgriezties Latvijā.
***
Uzziņa
Tartu universitāte
Vecākā universitāte Baltijas valstīs, dibināta 1632. gadā.
Pērnajā studiju gadā tajā mācījās 17 500 studentu, tajā skaitā 670 ārvalstu studentu, 1300 doktorantu un 49 000 atvērtās universitātes studentu, kuri mācās lielākoties patstāvīgi. Tartu universitātē strādā 1700 akadēmisko darbinieku, no kuriem 180 ir profesori. Universitātē ir deviņas fakultātes un piecas koledžas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003