Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 18:27
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Straujuma: "Jā, man nepatīk vārds "integrācija". Tas ir noiets etaps."
2,4 miljoni plus 1,4 miljoni eiro ir šogad no valsts budžeta tērējamā nauda, lai pildītu "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012. – 2018. gadam īstenošanas plānu laika periodam līdz 2016. gadam". Plānu šonedēļ apstiprināja Ministru kabinetā. Paskaidrošu, ka 2 402 122 eiro ir summa, kas plāna realizēšanai jau piešķirta piecām ministrijām – Aizsardzības, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un vēl divām institūcijām – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un Sabiedrības integrācijas fondam (SIF). Savukārt 1 413 639 eiro ir "papildus piešķirtais finansējums, lai īstenotu sabiedrības integrācijas pasākumus". Pērn 14. jūlijā, kad Kultūras ministrijā bija tapis šā plāna pirmais variants (to pēc tam ilgi saskaņoja un pieslīpēja plašajos valsts pārvaldes kabinetos), dokuments bija stipri lielākām finansējuma ambīcijām uzpūsts – jo kā papildus nepieciešamā prasīta teju astoņas (!) reizes lielāka summa, proti, 11 196 832 eiro (no kuras 8,7 miljonus dalīšanai vēlējās NEPLP).
Pagājušā gada nogalē Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") intervijā avīzei "Vesti segodņa" sacīja, ka viņai kategoriski nepatīk vārds "integrācija" un ka "mums nevajag nevienu integrēt, mēs visi te dzīvojam". Pēc premjeres vārdiem, nesen veiktā aptauja esot parādījusi, ka mazākumtautību pārstāvjiem rūp tās pašas problēmas, kas latviešiem, proti, labklājības, medicīniskās aprūpes, sociālo garantiju un izglītības jautājumi.
Jājautā, kā tad tā – valdības vadītāja viendien saka, ka nevienu nevajag integrēt, bet citdien paraksta rīkojumu par integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu un piekrīt, ka tam jātērē liela nauda?
"Jā, man nepatīk vārds "integrācija"," L. Straujuma man atbildēja preses konferencē Ministru kabinetā. "Uzskatu, ka tas ir noiets etaps. Galvenais, lai cilvēkiem, kas šeit dzīvo, būtu piederības sajūta Latvijai. Šīs pamatnostādnes pieņemtas jau 2012. gadā, paredzētas līdz 2018. gadam, un rīcības plānā paredzētās izmaiņas tiek saistītas ar ģeopolitiskajiem procesiem. Te ir plašāki jautājumi." Piederības sajūta Latvijai, iespējas mazākumtautību organizācijām piedalīties politikas veidošanā, mazākumtautību kultūras attīstība, diasporas attīstība – šīs jomas uzskaitīja Ministru prezidente, uzsverot: "Tas ir daudz plašāk, ne tikai kaut kāda integrācija. Ja tu esi Latvijas pilsonis, tad tu šeit dzīvo un tev jābūt piederības sajūtai un pienākuma apziņai pret savu valsti, un kāda gan šeit varētu būt integrācija."
Tā nu sanāk, ka līdz 2018. gadam "integrācijas politikas" jēdziens jāpacieš, jo tas jau agrāk ierakstīts dokumentos. Saturs tagad būs cits.
Diemžēl ne visi ir tik optimistiski noskaņoti kā Ministru prezidente. Šogad iznākušajā grāmatā "Nācijas hronikas" publicēta pērn Satversmes preambulas sakarā notikusi diskusija. Tajā LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Dagmāra BeitnereLe Galla sprieda – integrācija tomēr nav noritējusi tik sekmīgi, un ir jāredz, ka arī nekur citur Eiropā integrācija nenorit sekmīgi.
"Ir neiespējami cerēt, ka bijušās impērijas pilsoņi pēkšņi mainīs savu mentalitāti, un kopš Putina nākšanas pie varas šī mentalitāte ir tikai plaukusi. Egils Levits dokumentā precīzi pasaka, ka integrācija paredz ne tikai trešo līmeni, kad cilvēki šeit ir palikuši dzīvot (izcēlums mans. – D. K.), bet arī cilvēku toleranci un lojalitāti."
Tagad D. Beitnere –Le Galla pēta Latvijā dzīvojošo krievu un romu dzīvesstāstus. Viņa saka – tie ir ļoti dažādi – ir krievi, kuri piektajā paaudzē dzīvo šeit un nekad nav pieņēmuši komunisma ideoloģiju, bet ir citi, kuri no vecvecākiem vai vecākiem pārmantojuši naidu un nicinājumu. Izlikties to neredzam būtu naivi un riskanti.
Ekskursijas MK, runas pārbaudes radio...
Kādu mērķi paredz sasniegt šonedēļ pieņemtais dokuments? "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kas nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas – saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai," teikts plānā. Šis mērķis ir tik visaptverošs, ka politikas plānošanas dokumentā ietverti arī tādi pasākumi, par kuriem jādomā – vai tad tie nav paši par sevi saprotami ikdienas pienākumi? Piemēram, Valsts kancelejai kā atbildīgajai institūcijai uzdevums regulāri veikt "pasākumus publiskajā sektorā strādājošiem par sabiedrības līdzdalības lomu lēmumu pieņemšanā" un sagaidāmais darbības rezultāts – "nodrošināta publiskajā sektorā strādājošo informēšana par tēmām, kas saistītas ar aktuālām pārmaiņām normatīvajā regulējumā". Vai gadījumā, ja nebūtu šā plāna, publiskajā sektorā strādājošie iztiktu bez zināšanām par jaunumiem normatīvajā regulējumā?
Cits uzdevums ir "sabiedrības iepazīstināšana ar Ministru kabineta ēku un valdības darbu", un, to pildot, interesenti varēs pieteikties ekskursijām pa MK ēku; sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju paredzēta MK ēkas arhitektoniskā un interjera izpēte. Interesanti, bet vai to vajadzēja ietvert nacionālās identitātes un integrācijas politikas plānā?
Lasu, ka tikšot īstenota žurnālistu apmācība kā daļa no sabiedrisko mediju attīstības plāna, tostarp žurnālistu runas prasmes pārbaudes. Vai NEPLP nedomā, ka runas prasme ir viens no kritērijiem, lai vispār žurnālists tiktu pieņemts darbā LTV vai Radio; kādas vēl pēcpārbaudes?
Vairāk nekā 140 uzdevumi
Plānā kopumā ir vairāk nekā 140 uzdevumi. Labi, ka to skaitā ir beidzot noformulēts valstisks uzdevums "samazināt vēsturiskiem faktiem neatbilstošu interpretāciju izplatīšanu par Latvijas okupāciju un Otro pasaules karu". Latvijas Okupācijas muzejs šogad veidos mājas lapu krievu valodā un dos skaidrojumu par 12 galvenajām propagandas un dezinformācijas tēmām ar ilustrācijām un dokumentu faksimiliem par katru. Šos materiālus adaptēs arī angliski un vāciski.
Paredzēts veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni, un skolēni dosies pierakstīt iedzīvotāju atmiņas, rīkos ekspedīcijas uz novada svarīgākajām vēsturiskajām vietām. Kopumā pēc 35 lappušu dokumenta izlasīšanas jāsecina, ka tajā ir gan ļoti labas un nekavējoties īstenojamas ieceres, gan liekvārdība un pasākumi, kuru aprakstam nebija vērts tērēt ierēdņu laiku.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003