Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 16:32
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Latvijas prezidentūras kultūras programmā iekļauti vairāki augstu izmaksu pasākumi, kuru tāmes plašai sabiedrībai detalizēti netiek atklātas
Kā veidojās prezidentūras kultūras programma?
Latvijas Ārlietu ministrija jau 2012. gada rudenī nosauca vienpadsmit valstis, ar kurām tās pakļautības iestādei – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātam – jāsadarbojas, gatavojot kultūras programmu. Vēriens plašs – Eiropa, Amerika, Krievija, Ķīna. Kā stāsta sekretariāta Publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne, bijušas tikšanās ar kultūras institūciju vadītājiem, asociācijām, nevalstiskām organizācijām, dažādas prāta vētras, lai saprastu, kas katrā nozarē spilgtākais, ar ko parādīt Latviju pasaulē. Tādēļ programma dažādās valstīs ir atšķirīga. Viens no galvenajiem uzdevumiem bijis atrast sadarbības partnerus ārzemēs, lai racionālāk izlietotu līdzekļus. Piemēram, Luksemburgas Filharmonija pati izvēlējusies orķestra "Kremerata Baltica" koncertu. Viens no lielākajiem sadarbības partneriem – mākslas centrs "Bozar" Briselē – izvēlējās Alvja Hermaņa režisēto Jaunā Rīgas teātra izrādi "Soņa".
Neformālajā darba grupā strādājuši Latvijas Institūta direktore, Ekonomikas, Ārlietu, Kultūras ministriju speciālisti, un, kad šādā sadarbībā kultūras programma bijusi gatava, tā sākusi savu standarta ceļu budžeta apstiprināšanā – caur Finanšu ministriju, Ministru kabinetu un Saeimu. Iepriekš tā prezentēta kultūras ministrei un Nacionālajā kultūras padomē. Taču, tiesa, ne atsevišķās pozīcijās ar konkrētu izmaksu ciparu pretī. Selga Laizāne gan teic, visi skaitļi un ar iepirkuma procedūru saistītie cipari bijuši redzami sekretariāta mājaslapā. Starp citu, vēl viens siets būtu varējusi būt Prezidentūras koordinācijas padome, ko vada premjere L. Straujuma un kurā darbojas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs un vēl vairāki ministri.
"Valentīnai" nebija partnera
Kultūras programmā ir izveidotas vairākas tematiskās līnijas – ceļš uz laikmetīgo profesionālajā mākslā, dažādu mākslas žanru integrācija, Dziesmu un deju svētku tradīcijas atspoguļošana, vienotas Eiropas ideja, Otrā pasaules kara beigas, kurām šogad ir 70. gadadiena. Vienotas Eiropas idejas ietvaros un saistībā ar Otrā pasaules kara beigām izvēle kritusi uz operas "Valentīna" viesizrādi Vācijā, jo uzvedums vēsta ne tikai par Latviju, bet Eiropas vēsturi kopumā. Opera vēl nebija uzrakstīta, kad Selga Laizāne jau 2012. gada beigās devās pie toreizējā LNO direktora Andreja Žagara un vienojās, ka "Valentīnas" viesizrāde Vācijā tiks iekļauta prezidentūras kultūras programmā. Pēc Andreja Žagara piekrišanas projekts tika piedāvāts Vācijas vēstniecībai un atzīts par labu esam. Latvijas un Vācijas ārlietu ministri kļuva par patroniem operas viesizrādei. Pērn LNO direktors Zigmars Liepiņš parakstīja līgumu. "Latvijas Avīzei" viņš sacīja, ka šī viesizrāde par tik dārgu maksu nav labākais veids, kā tērēt nodokļu maksātāju naudu, taču viņš respektējis agrāk panāktās vienošanās. Te gan jāpiebilst, ka toreizējais LNO direktors A. Žagars vienojoties nezināja konkrētās izmaksas. Tagad "Latvijas Avīzei" bijušais direktors saka: "Toreiz vienojāmies par "Valentīnu" un tās viesizrādes datumu. Tā kā Berlīnes Valsts opera ir remontā un Komiskā opera būtu par mazu, atlika vienīgi Vācu opera. Par to, ka izmaksas būs lielas, nebija šaubu, jo lielie teātri pasaulē parasti neiznomā telpas viesizrādēm. Tādēļ viņi prasīja īres maksu par trim dienām, jo izrāde ir jāuzbūvē, jāparāda, jānojauc. Parasti, kad mūsu opera brauc viesizrādēs, par to maksā uzņēmēji. Taču – kādēļ lai es nepiekristu vest "Valentīnu" ar minētajiem nosacījumiem, ja par to maksā nevis LNO, bet nauda nāk no prezidentūras līdzekļiem? 5,2 miljoni kultūras programmai nav nemaz tik daudz, ja salīdzina ar 17 miljoniem, ko izmaksāja "Rīga 2014" pasākumi. Un kas no tā palika cilvēkiem?"
Selga Laizāne "Valentīnas" viesizrādes konkrētās izmaksas uzzināja Vācijā, kur noskaidrojās, ka par telpu īri, reklāmu, tehniskā un publiku apkalpojošā personāla izmaksām Berlīnes Vācu opera prasa 254 100 eiro. Šo ambīciju novērtēšanai salīdzinājumam var minēt LNO telpu nomu, kas ir astoņi līdz desmit tūkstoši eiro par vakaru. Par divām baleta "Apburtā princese" viesizrādēm 16. un 17. jūnijā Ķīnā Nacionālajā izpildītājmākslas centrā, prestižākajā zālē Pekinā, būs jāmaksā 164 666 eiro, jo baleta trupa ir mazāka nekā operai, bet – galvenais – nebūs jāmaksā par telpu nomu. Skaidrojot, kāpēc no apmēram 80 Vācijas teātriem izraudzīta tieši Berlīnes Vācu opera, Selga Laizāne skaidro, ka ņemts vērā simbolisks aspekts – tieši Berlīnē beidzās Otrais pasaules karš. Viņa nenoliedz, ka Berlīnē nav izdevies atrast sadarbības partnerus vai arī piesaistīt Latvijas sponsorus kā, piemēram, "Latvijas dzelzceļu", kas pilnībā sedza 67 000 eiro izmaksas Maskavā notikušajam Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda koncertam.
Berlīnes Vācu operā ir apmēram 1800 vietas, un raksta tapšanas brīdī vēl bija pieejamas apmēram 1000 biļetes. Iekasētā nauda nonāks LNO honorāru segšanai māksliniekiem (tam paredzēts 1833 eiro), un, ja būs peļņa, tā atgriezīšoties valsts budžetā. Tas gan maz ticams, jo biļetes uz šo izrādi Vācu operā maksā no 23 līdz 78 eiro. No telpu nomas 44 000 eiro atgriezīsies Latvijas valsts budžetā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas veidā. Īpašs pasākums, ko rīko Latvijas vēstniecība Vācijā, 27. aprīlī ieplānots Berlīnes Ebreju muzejā – tas veltīts operai "Valentīna" un Valentīnas Freimanes grāmatas "Ardievu, Atlantīda" vācu izdevumam ar Vācijā dzīvojošās dziedātājas, operas "Valentīna" titullomas atveidotājas Ingas Kalnas un operas autora, komponista Artura Maskata piedalīšanos. Uz izrādi uzaicināta un izrādījusi interesi to apmeklēt arī pati kino zinātniece Valentīna Freimane. Nav noslēpums, ka pēc pirmizrādes Latvijā kritiku saņēma titru kvalitāte, un patlaban tiek meklēts libreta tulkotājs vācu valodā. Aizkulisēs arī dzirdēts, ka Inga Kalna būtu pelnījusi viņas personībai atbilstošāku skatuvisko ģērbu izrādē. Un tomēr – vai, uzzinot par milzu izmaksām, jēdzīgāk nebūtu bijis no viesizrādes atteikties? S. Laizāne atzīst, ka 2014. gadā, pirms LNO direktors Z. Liepiņš parakstīja līgumu, to varēja izdarīt bez jebkādām finanšu sankcijām, ar kādām būtu jārēķinās patlaban.
Divas izstādes Venēcijā
Selga Laizāne tomēr aicina raudzīties uz visu programmu kopumā: "Esam atraduši ļoti daudzus sadarbības partnerus, kuriem pateicoties nemaksājam nekādu īri par telpām un vēl saņemam pretī servisu – viesnīcu nodrošinājumu māksliniekiem, transportu, reklāmas, atsevišķos gadījumos honorārus. Ja mums izdevies piesaistīt daudzus nozīmīgus un prestižus sadarbības partnerus, tad vai vienā gadījumā nevaram atļauties būt vērienīgāki?" No kultūras programmas pērnā finansējuma esot ietaupīti 88 000 eiro un sekretariāta mērķis neesot izmantot visus piešķirtos 5,2 miljonus. Iespējams, izdošoties ietaupīt.
Ir daudzas pievilcīgas lietas – prezidentūras laikā uz lielākajām Eiropas un pasaules skatuvēm uzstāsies izcilākie Latvijas mūziķi: diriģents Andris Nelsons, operdziedātāji Maija Kovaļevska un Egils Siliņš, kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" u. c. Programma paredz vairāku darbu pirmatskaņojumus. Ir izstrādāts piedāvājums Latvijas vēstniecībām: ceļojošas izstādes, Latvijas filmu izlase un grāmatu dāvinājums ārvalstu bibliotēkām.
Par to, ka iecerētais vēriens patiešām ir ievērojams, diemžēl dažreiz grūti samērojams ar kultūras procesam atvēlētajiem pieticīgajiem līdzekļiem Latvijā, liecina arī fakts, ka šogad 56. Venēcijas mākslas biennālē Latvija piedalīsies ar divām izstādēm, kuru finansējums abām būs no valsts maka, kaut arī katrai pasmelts no citas iekškabatiņas. Mākslinieki Andris Eglītis un Katrīna Neiburga uzvarēja Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā par dalību šajā starptautiskajā mākslas forumā, kas valstij izmaksās 53 998 eiro, ieskaitot PVN, taču papildus tam KM ir noslēgusi atsevišķu ekspozīcijas telpu nomas līgumu ar biennāles rīkotājiem par 109 800 eiro. Savukārt otra ir "Purvīša balvas procesos balstīta" laikmetīgās mākslas izstāde, kas uz Venēcijas mākslas biennāli dosies kā paralēlā programma un būs apskatāma no 8. maija līdz 22. novembrim. Šādas paralēlās izstādes rīkojot arī citas valstis. No Venēcijas biennāles var īrēt telpas paralēlajām izstādēm, ja biennāles rīkotāji atzīst piedāvājumu par labu. Šī paralēlā izstāde ar 379 859 eiro izmaksām, no kurām lauvas tiesa ir tieši septiņu mēnešu telpu noma "Arsenāla" kompleksā – 147 620 eiro –, ir otrs dārgākais projekts prezidentūras kultūras programmā. Var tomēr vaicāt – vai Neiburgas un Eglīša izstāde arī nav "Purvīša balvas procesos balstīta", jo abi mākslinieki taču ir attiecīgi pirmās un trešās Purvīša balvas ieguvēji?
Trešās lielākās izmaksas – 300 051 eiro – veido prezidentūras atklāšanas koncerts 16. janvārī "Bozar" mākslas centrā Briselē (piedalījās Elīna Garanča, Karels Marks Šišons, Beļģijas Nacionālais orķestris) un vēl septiņu pasākumu kopums. To vidū – latviešu mākslinieku kinētisma izstāde "Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam" un DVD par latviešu mākslinieku Gustavu Kluci, kas izmaksās 105 290 eiro. Honorāru Beļģijas orķestrim sedza uzņemošā puse, kas tāpat nodrošināja telpu īri, izmitināšanu, arī 100 ielūgumus īpaši lūgtiem viesiem. Kas tad veido atklāšanas koncerta lielākās izmaksas? Uz šo jautājumu saņēmu šādu prezidentūras sekretariāta atbildi: "Atklāšanas koncerta līgums, tostarp honorāri māksliniekiem satur konfidenciālu informāciju." Tātad par nodokļu maksātāju naudu ir izskoloti šobrīd Latvijas vārdu pasaulē nesoši mākslinieki, bet to, cik viņiem nu maksājam honorāros (starp citu, arī no mūsu maciņiem), zināt nedrīkstam.
Ko nozīmē būt Eiropas Savienības Padomes prezidējošai valstij? Tas būtībā saistās ar visnotaļ praktiskiem uzdevumiem, tāpēc arī 5,2 miljoni ir gana liela summa kultūras sasniegumu prezentācijai. Vai arī citas ES valstis, kam iepriekš bijis gods būt prezidējošām, rīkojušās ar tik plašu vērienu? Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris atbild visai formāli: "Ministru kabinets, 2014. gada augustā pieņemot lēmumu par līdzekļu apropriācijas pārdali Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015. gadā, tostarp operas "Valentīna" izrādīšanai Berlīnē, bija politiski izšķīries par šādu soli, lai popularizētu Latvijas kultūru pasaulē un jaunāko latviešu oriģināloperu. Turklāt vēlos uzsvērt Latvijas un Vācijas ilgstošās vēstures un kultūras saites, kas Latvijai ir ļoti ciešas arī šodien. Turklāt daļa no šiem atvēlētajiem līdzekļiem paliek Latvijas ekonomikā – ar nodokļiem, honorāriem, pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem."
Tātad pieņemts politisks lēmums, un viss! Izbrīna gan, ka Ārlietu ministrijai nav intereses par to, cik citas prezidējušās valstis tērējušas kultūras programmai un cik atvēlētā summa procentuāli liela valsts budžetā. Gatavojot šo rakstu, vairākkārt dzirdēju viedokli, ka ārzemēs ir lielākas izmaksas, ar ko jārēķinās, viss maksā tik, cik maksā. Bet vai Latvijas cilvēku maciņi ir tik biezi, lai tiem liktu turēt līdzi šīm pasaules līmeņa prasībām? Vai Latvija tomēr necenšas lēkt augstāk par savu ilksi un līdz ar to neizskatās kā ne pārāk daudz pelnoša un ne pārāk labi paēdusi daudzbērnu māte, kura uz darbu katru dienu pošas kvalitatīvās un skaistās, arvien jaunās sudraba un dzintara rotās?
***
Dārgākie kultūras programmas pasākumi ārvalstīs un Latvijā*
Nr. p.k. Pasākumi ārvalstīs Norises vieta Izmaksas eiro
1. Latviešu oriģinālopera "Valentīna" Berlīnes Vācu opera 405 919
2. Laikmetīgās mākslas izstāde (balstīta Purvīša balvas procesā) Venēcijas mākslas biennāle 379 859
3. Atklāšanas koncerts (E. Garanča, K. M. Šišons, Beļģijas Nacionālais orķestris) un vairāku pasākumu kopums "BOZAR" mākslas centrs Briselē 300 051
4. Dž. Verdi "Messa da Requiem" (Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" koncerts) Parīze 219 035
5. Valsts kora "Latvija" divi koncerti Ņujorkā, diriģents M. Sirmais Ņujorka, Linkolna centrs un Barišņikova centrs 196 366
6. Filmu izlases sagatavošana 179 889
7. Baleta "Apburtā princese" divas viesizrādes Pekina 164 666
8. Ceļojošās izstādes (9 izstādes) 179 889
9. Atklāšanas koncerts (Radio koris) Londona 107 160
10. Izstāde "Iespaidi un paralēles: beļģu un latviešu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Ljēžas Mākslas muzeja kolekcijām" un izstāde "Iespaidi un paralēles. Laluvjēra – Rīga" Ljēžas Mākslas muzejs un Laluvjēra, Jankeleviči muzejs 64 862
Nr. p.k. Pasākumi Latvijā Norises vieta Izmaksas eiro
1. Izstāde "Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580 – 1780" Mākslas muzejs "Rīgas birža" 198 200
2. Atklāšanas koncerts LNO Rīgā ar LNSO, VAK "Latvija" un solistiem Rīga, Latvijas Nacionālā opera 122 598
3. VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki – Prezidentūras noslēguma pasākums Mežaparka lielā estrāde 97 457
4. VAK "Latvija" "Ziemeļu gaisma", Ē. Ešenvalda jaundarbs (Pavadošais kultūras pasākums ASEM sanāksmei) Rīga, Latvijas Nacionālā opera 66 694
5. Projekts "Izstāde 1514. Grāmata. 2014" un akadēmiskie lasījumi "21. gadsimts saturs" Latvijas Nacionālā bibliotēka 56 837
* Latvijas prezidentūras laikā kopumā paredzēti aptuveni 200 dažādi kultūras pasākumi 11 valstīs.
Avots: Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts
***
viedokļi
Kā vērtējat prezidentūras kultūras programmas starptautisko atvēzienu?
Kultūras ministre Dace Melbārde: "Ar kultūras pasākumu starpniecību dažreiz var pavēstīt daudz vairāk nekā ar debatēm, konferencēm vai politiskiem dokumentiem. Tāpēc likumsakarīgi, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā mūsu kultūras sasniegumi tiek rādīti starptautiskajai sabiedrībai kā nozīmīga prezidentūras ārējās diplomātijas programmas daļa. No Latvijas skatpunkta operas "Valentīna" viesizrāžu izmaksas Berlīnē ir augstas, un laikā, kad tepat, Latvijā, ir tik daudz dažādu vajadzību, sabiedrības reakcija ir pilnībā saprotama. Tomēr, veidojot ārējās diplomātijas pasākumus, jāņem vērā, ka attīstītāko valstu kultūras pakalpojumu un infrastruktūras īres izmaksas objektīvi ir nesalīdzināmi augstākas nekā Rīgā. Tas, kas jāsaprot, – mums ir svarīgi gan kvalitatīvi dzīves apstākļi tepat, Latvijā, gan starptautiskais novērtējums un atpazīstamība."
Režisors Jānis Streičs: "Mazai valstij jādzīvo ar kalkulatoru, pat naktī liekot to pagalvī. Šajā gadījumā daudz lietderīgāk būtu ielūgt Rīgā 28 valstu kultūras menedžerus, lai iepazīstinātu ar mūsu Operu. Pie reizes – arī ar mūsu Mūzikas akadēmiju, jo abu to varēšana ir pasaules līmenī. Bet tas, ko plāno, ir vistīrākās proves provinciālisms un pašcieņas trūkums: "Ak, kāds gods mūsu pagastam. Gubernators pieturēja zirgu un izkāpa mežiņā. Ak, mēs būsim uzstājušies Berlīnes operā!" Paši uzprasījušies un par šo prieku dārgi maksājuši. Bet vai ir garantija, ka zāle būs pilna? Mūsu Opera un balets ir tā cienīgi, lai to uzlūdz uzstāties ne tikai Berlīnē vien un par to dārgi samaksā."
Rakstniece Māra Svīre: "Šī ir tā reize, kad nevajag žņaugt naudu rokā. Cik turīgi esam, tik esam. Bet tāpēc nesēdēsim savā kaktiņā – kādreiz ir jāatļaujas sevi parādīt Eiropai un pasaulei.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003