Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 00:30
Vārda dienas: Maija, Paija
Noraida visnesāpīgāko variantu
Mārupes novads jau pirms sabiedriskās apspriešanas plašsaziņas līdzekļos pauda noraidošu attieksmi pret "Rail Baltica" būvniecību novadā, kas esot pretrunā ar novada teritoriālās attīstības plānu un radīšot zaudējumus gan iedzīvotājiem (būs jānojauc daudzas savrupmājas), gan arī uzņēmējiem.
Pirms sestdien notikušās apspriedes novada laikraksts "Mārupes Vēstis" četras lappuses veltīja uzskaitījumam par jaunā projekta nelikumību, slikto ietekmi, Mārupes cilvēku tiesību neievērošanu un citiem jautājumiem. Pierīgas pagastā sākta arī parakstu vākšana pret dzelzceļa atzara būvniecību caur Mārupes novadu.
Zinot novada domes attieksmi, "RB Latvija" eksperti pirms sabiedriskās apspriešanas tikās ar novada uzņēmējiem, apkopoja iedzīvotāju ieteikumus un izveidoja divus jaunus trases koridora (200 – 300 metru plata josla, kur jāatrodas dzelzceļam
40 – 60 metru platumā) piedāvājumus. Viens no tiem met loku ap Mārupi un Jaunmārupi, kur visā garumā nav jānojauc neviena māja. Savukārt 300 metru zonā ap dzelzceļu atrodas septiņas mājas, bet viena kilometra attālumā uz abām pusēm no dzelzceļa – 94 mājas. Agrāk izskanējušie pārmetumi, ka darbība būs jāpārtrauc augsto tehnoloģiju izmantojošajam SIA "Polipaks NT", arī bija ņemti vērā – jaunā trase atrodas divu kilometru attālumā no uzņēmuma.
Apiets arī Vētras ciems, kuru vecākie projekti paredzēja šķērsot. Tiesa gan, jaunā trases cilpa apkārt apdzīvotajām vietām un infrastruktūras objektiem papildus prasītu vismaz vairākus simtus miljonus eiro. Mārupieši sabiedriskajā apspriešanā pēc būtības jauno piedāvājumu tikpat kā nemaz neapsprieda, tomēr balsojumā gandrīz vienbalsīgi to noraidīja. Iespējams, tāpēc, ka ar piedāvāto jauno trases novietojuma projektu nebija iepazīstināti. Vairāk nekā 3,5 stundas ilgajā sapulcē bija jūtams, ka novada ļaudis pauda jau agrāk labi gatavotu viedokli pret Eiropas platuma sliežu dzelzceļa būvniecību un par plānotājiem, kam veltīja pārmetumus par nekompetenci.
Jautājumi un atbildes
Lūk, mārupiešu argumenti.
– Vai ir rakstisks dokuments, kas parāda, ka projekta virzītājam ir tiesības piedāvāt šodien variantu, kura nav nevienā citā dokumentā? Ja nav no Satiksmes ministrijas rakstiska dokumenta, tad šis variants ir jānoņem. Jums nav tiesību papildināt variantus.
Neils Balgalis, "RB Latvija" eksperts: – Šis ir mūsu piedāvājums iedzīvotājiem un pašvaldībai, ko mēs formulēsim. IVN procesā mēs meklējam piedāvājumus.
Māris Riekstiņš, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors:
– Satiksmes ministrija šo trases variantu redzēja. Mēs secinājām – tas ir būtiski dārgāks, ir arī ļoti sarežģīts krustojuma risinājums ar autoceļiem. Pēdējā laikā uzdevām pētniekiem pētīt iespēju atgriezties pie citiem alternatīviem risinājumiem, kurus izskaidrot jums.
– Kāpēc lietuvieši neaizvilka dzelzceļu līdz Viļņai? Eiropas platuma sliežu dzelzceļš Latvijā ir jābūvē, tomēr ne caur lidostu. Mārupieši nav gatavi maksāt par viena vai divu uzņēmumu ērtumu.
M. Riekstiņš: – Mēs mēģinām Latvijai radīt priekšrocības, ko dotu dzelzceļa savienojums ar lidostu. Projektu iespējams īstenot pa kārtām. Patlaban mūsu piedāvātais trases novietojums ir vienīgais, kas neskar apbūvētās platības. Ir jārezervē trases koridors dzelzceļa būvniecībai.
– Mani izbrīna, ka pētnieki darbojas uz "Google" fotouzņēmuma pamata. Ja katrs to varētu darīt, tad par tiesisku paļāvību un par tiesisku
valsti var nerunāt un vispār var aizmirst par likumiem.
N. Balgalis: – Trases novietojumu mēs veidojam, balstoties uz piecām kritēriju grupām, tostarp aktuālais kadastrs, divas nedēļas vecs, datubāzes no valsts uzņēmumiem un iestādēm, no "Latvijas valsts mežiem", apsekojumi dabā, topogrāfiskās kartes un aerofoto uzņēmumi. Mūsu sniegtā informācija daudzkritēriju analīzē atbilst situācijai dabā 2014. gada oktobrī.
– Kā varat nodrošināt, ka rīt, parīt iecerētajā trases koridorā nebūs sadalītas jaunas zemes, nebūs jauna detālplānojuma, nebūs uzbūvētas jaunas mājas?
– Šo situāciju visā Latvijā nevar neviens nodrošināt. Mārupes novada domes ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 17. lappusē ir iezīmēts, ka precizējumi notiks pēc īpašām izpētēm. Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ir pieminēts process, kuru patlaban īstenojam.
– Kāds ir pamatojums, ka trase virzās cauri lidostai un tālāk uz dienvidiem?
M. Riekstiņš: – Būs ātrāks braukšanas laiks nekā virzienā atpakaļ uz austrumiem un tad uz dienvidiem. Lidostai ir arī ieceres par reģionālo kravu sadales centru veidošanu. Mēs vēlamies, lai Rīga kļūtu par Āzijas kravu sadales centru Baltijas reģionā. Šīs kravas var uzkraut uz platformām un tālāk vest, kur vajadzīgs, apejot Rīgas centru. Nevienā plānā nav ietverts uzdevums, tomēr mēs paturam prātā Rīgas pausto nodomu nākotnē atteikties no kravu vešanas cauri galvaspilsētas centram un virzīt jaunās kravas Daugavas kreisajā krastā. Nākotnē šo trasi varētu šim mērķim izmantot, tomēr mēs patlaban to neplānojam. Diemžēl Mārupe atrodas vietā, kur šie jautājumi, ja ne šodien, tad rītdien būs jārisina. Nākotnē to darīt būs grūtāk nekā patlaban.
Vairāki mārupieši apšaubīja lidostas spēju 2032. gadā apkalpot 13 miljonus pasažieru (pērn 4,8 miljoni pasažieru) un lielo kravu pieaugumu, ko prognozēs paredz Satiksmes ministrija. Tika norādīts, ka labāks būtu ātrgaitas tramvajs no Rīgas. Plānotāji vērš uzmanību, ka tramvajs ir pilsētas transporta risinājums, tas nav ātrgaitas transports, jo apkalpo apkārtējās teritorijas, apstājas pieturās. Savukārt vilciens ir starppilsētu transports, ko var izmantot arī pilsētas vajadzībām. Tramvajs var būt kā labs papildinājums nevis alternatīva vilcienam, turklāt ar tramvaju aviokravas nepārvadāsi…
Vēlas sadarboties
Lai gan balsojumā plānotāju piedāvājumu noraidīja, tomēr pēc apspriešanas vairāki uzņēmēji vērsās pie trases projektētājiem ar aicinājumu tikties un sadarboties. Zemnieku saimniecības "Dardedzes – 1" īpašumu, kur darbojas ilgtermiņa nomnieki, novada komunālās saimniecības uzņēmumi, trase šķērso visos piedāvātajos variantos. "Mūs skar "ķīlis", kur atrodas visi objekti, tostarp arī aptuveni par 1,5 miljoniem eiro pērn uzstādītā Latvijā ražotā unikālā būvgružu šķirošanas līnija. Mūs interesē, vai tā varēs darboties dzelzceļa aizsargjoslā, kāda būs vibrāciju un citu nosacījumu ietekme. Tāpat šķērsojuma koridorā atrodas par Eiropas Savienības fondu naudu izveidots atkritumu šķirošanas laukums un dažādu priekšmetu, tostarp grāmatu, apmaiņas namiņš. Nevēlamies gaidīt līdz pēdējam brīdim, tāpēc par sadarbības nosacījumiem ar plānotājiem interesējamies patlaban," teic uzņēmuma pārstāve Klinta Priedenfelde.
***
viedoklis
Neils Balgalis, "RB Latvija" eksperts: "Mārupe patlaban mēģina "ierakties ierakumos" visos iespējamos veidos, apšaubīt šā projekta svarīgumu. Es ļoti ceru, ka sarunās atradīsim racionālo graudu un paskatīsimies uz situāciju reālistiski. Stāsts par milzīgo ietekmi uz Mārupi ir jautājums par to, kā no lidostas pa trokšņu zonu aizbraukt pa dzelzceļu. Ja kaut ko ļoti nevēlas, tad var atgrūst, atteikties pilnīgi no visiem piedāvājumiem. Ne mums apšaubīt, kas apstiprināts Baltijas valstu līmenī. IVN nevērtē trases ekonomiskās puses, vērtē visu pārējo, tāpēc atbildēt uz jautājumiem par pašvaldības ekonomisko ieguvumu nav iespējams."
***
UZZIŅA
"RB Latvija" pārstāvji aicina par projektu interesējošos jautājumus no pulksten 9 līdz pulksten 18 uzdot pa tālruni 27577344. Jautājumus var arī sūtīt pēc adreses [email protected]. Ieteikumus par trases novietojumu vajadzētu iesniegt līdz 15. martam.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003