Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 16:41
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Valdības piešķirtais atbalsts pašvaldību ceļiem svarīgs, tomēr nepietiekams
Z/s "Prauliņi" saimnieks Ernests Miščenko, kas dzīvo pie Jennu ceļa, atzīst – ceļš bojā gan mašīnas, ar kurām patlaban ik dienu desmitiem reižu ved graudus uz savākšanas punktu, gan arī nervus. "Tas nav ceļš, tā ir trepe, pa kuru ir diezgan intensīva satiksme. To greiderē pirms vēlēšanām un pirms skolas. Ja sakož zobus, var braukt ar 100 kilometriem stundā, braucot ar 50 – 60 kilometriem, nevar izturēt," tā saimnieks.
Pēc aptuveni divu gadu diskusijām darba grupās valdība vakar apstiprināja 126,6 miljonu eiro ES atbalsta un valsts līdzfinansējuma piešķiršanu lauku ceļiem līdz 2020. gadam. Noteikumiem ir garš un mānīgs nosaukums: "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā", tomēr naudu galvenokārt tērēs grants ceļu pārbūvei. Noteikumu gatavotāji par šādu nosacījumu vienojās tāpēc, lai varētu sakārtot iespējami vairāk ceļu.
Ar it kā lielo summu, kurai būs vajadzīgs vien 10% pašvaldības līdzfinansējums, gan pietiks vien nelielai daļai uz pārbūvi gaidošo ceļa posmu. Labā kārtībā esošie lauku ceļi ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem arī lauku uzņēmējdarbības izaugsmei, tostarp ražošanas izmaksu mazināšanai lauksaimniekiem. Tomēr šādu ceļu nav daudz tāpēc, ka savulaik lauku ceļus būvēja mazas kravnesības transporta līdzekļiem. Salacgrīvas novada lauksaimnieki stāsta, ka, piemēram, viņi nokļūšanai no Staiceles uz Vītiņiem un atpakaļ izmanto "Latvijas valsts mežu" stigas, nevis pašvaldības ceļu. Līdzīgu gadījumu ir ļoti daudz.
"Ceļi ir mūsu asinsrite. Labi ceļi ir vajadzīgi katram novadam, tostarp uzņēmējdarbības izaugsmei. Piešķirtā nauda ir ieguldījums nākotnē. Tās nepietiek, tomēr notiks vismaz kaut kāda virzība ceļu sakārtošanā. Svarīgs ir katrs ceļu labošanā ieguldītais cents. Lauku atbalsta dienests, kas vērtēs iesniegtos projektu pieteikumus, līdz šim sevi ir parādījis kā vienu no iestādēm, kas visveiksmīgāk administrē ES naudas projektus, tas priecē. Turpmāk valsts izaugsmē vairāk uzsvars ir jāliek uz ceļiem," tā vakar lēmumu komentēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Valdības sēdē diskusijā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua norādīja, ka jaunā programma ir atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem. Katrai pašvaldībai, ņemot vērā pašvaldības ceļu kopējo garumu, lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu un laukaugu platības, noteica maksimāli pieejamo naudas daudzumu.
Lauksaimniecība šajā vērtējumā deva 60% lielu īpatsvaru. "Lauku atbalsta dienests ļoti stingri vērtēs, lai lauksaimnieki un pārstrādātāji gūtu labumu no ceļu labošanas. Nākamā šā pasākuma prioritāte ir lauku uzņēmējdarbība," sola D. Lucaua.
Pretendēt uz naudas saņemšanu līdz četriem miljoniem eiro varēs lauku pašvaldības. Pašvaldībām vispirms labojamie ceļi jāizvēlas pēc konsultācijām ar uzņēmējiem. Naudu varēs ieguldīt pretputekļu seguma veidošanai, tomēr betona plāksnes, bruģi vai asfalta klājumu par šīs programmas naudu klāt nevarēs. "Ja šos klājumus liks, tad tēriņus nedrīkstēs pieskaitīt attiecināmajām izmaksām," precizē LPS padomniece lauku uzņēmējdarbības jautājumos Sniedze Sproģe.
Uz fermu nebūvēs
Svarīgi, ka pievedceļus no pašvaldības ceļa līdz zemnieku saimniecībai par šīs aktivitātes naudu būvēt nevarēs. Zemkopības ministrijas Valsts atbalsta plānošanas nodaļas direktora vietniece Biruta Ingiļavičute atgādina, ka lauksaimniekiem šādiem mērķiem ir paredzēta apakšprogramma "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā", kur maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir 50 000 eiro, bet atbalsta intensitāte 40%.
Salacgrīvas novada ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Jānis Bergs teic, ka prioritāri remontējamo ceļu saraksts jau ir gatavs, tas gan vēl jāprecizē un jāapstiprina domes deputātiem. J. Bergs lēš – grāvju tīrīšana un jauna 15 – 20 centimetru bieza grants seguma klāšana vienā ceļa kilometrā maksā 15 000 – 20 000 eiro, tāpēc ļoti ticams, ka Salacgrīvas novadā nākamo piecu gadu laikā jauns klājums būs uzlikts vismaz 44 kilometriem grants ceļu. "Ja ceļš jābūvē no pašiem pamatiem, tad viena kilometra būvniecības izmaksas ir aptuveni 100 000 eiro," tā J. Bergs.
Sildīs vietējo ekonomiku?
Pērn gada sākumā ar grants un šķembu segumu Latvijā bija klāti 29 388 km pašvaldību ceļu. Aptaujātie speciālisti izvairās nosaukt prognozes, cik lielu daļu no šiem ceļiem varēs pārbūvēt par 126 miljoniem eiro. "Viss būs atkarīgs no veiktajiem iepirkumiem. Kad pirmie iepirkumi būs notikuši, tad varēsim rēķināt," skaidro S. Sproģe.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters teic, ka viņa vadītajā novadā pārbūvējamie grants ceļi ir apzināti un pavisam drīz izsludinās sabiedrisko apspriešanu. Madonas novadā pašvaldībai pavisam pieder aptuveni 1000 km ceļu. "Ceram, ka ar piešķirto naudu varēsim pārbūvēt aptuveni desmito daļu šo ceļu. Aicināsim iepirkumu konkursos piedalīties vietējos uzņēmējus. Darbi sāksies ne agrāk kā nākamajā vasarā, būs liela konkurence, tāpēc vietējiem uzņēmējiem būs labas izredzes uzvarēt iepirkumu konkursos. Darbu cena gan varētu kāpt," tā A. Ceļapīters.
Nerisina ceļu problēmu
Tomēr piešķirtie 126 miljoni eiro ceļu problēmu Latvijā nerisina, uzskata LPS padomnieks Aino Salmiņš. Viņš atgādina jau daudzkārt pausto, ka valstī nav vienotas ceļu politikas. Proti, Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dala ceļu naudu uzņēmējdarbības atbalstam, bet Satiksmes ministrija galvenajiem un reģionālajiem ceļiem. Latvijas Pašvaldību savienība aicina uz vienotu ceļu nozares pārraudzību. Līdz 2020. gadam 7000 km valsts galveno un reģionālo ceļu kopā ar ES atbalstu ir piešķirti vairāk nekā 1,1 miljards eiro, bet 33 000 km pašvaldību ceļu – vien 126 miljoni eiro, kas tikai daļēji risina pašvaldību autoceļu problēmu. "Tas ir vien nosacīts pienesums ceļu nozarei. Nevaram sakārtot lielās artērijas – valsts galvenos ceļus un reģionos, ja nav savesti kārtībā kapilāri – vietējie ceļi un pašvaldību ceļi," tā A. Salmiņš.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003