Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:20
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Latviešu glezniecības klasiķa 150. jubilejā svinību centrs būs viņa dzimtajā pusē – Saldū
Piektdien, 18. martā, 150. gadskārta apritēs Janim Rozentālam – gleznotājam, grafiķim, mākslas kritiķim, vienam no latviešu nacionālās profesionālās mākslas pamatlicējiem. Jaņa Rozentāla vārds ir ierakstīts Latvijas kultūras kanonā, viņa jubileja iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Latvijā un arī ar Rozentāla likteni tuvu saistītajā Somijā šogad iecerēts plašs norišu klāsts. Nozīmīgās gadskārtas priekšvakarā "Kultūrzīmes" noskaidroja, cik dzīvs ir Rozentāls mūsdienās – mūsu sakņu izjūtā un kultūrapziņā? Cik šobrīd pieejami un novērtēti ir latviešu zelta raudzes klasiķa darbi Latvijas, kā arī starptautiskajā mākslas tirgū? Kur ikdienā apskatāmas Rozentāla gleznas?
Radoši apsēsts un dārgs
Braucot pa K. Valdemāra ielu Rīgā, nevar nepamanīt Burkarda Dzeņa darināto gleznotāja Jaņa Rozentāla pieminekli pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas. Saldenieki, ejot garām Saldus baznīcai, gluži neviļus atcerēsies tur tapušo Rozentāla slaveno diplomdarbu "Pēc dievkalpojuma" ("No baznīcas"), par ko 1894. gadā, Pēterburgas Mākslas akadēmiju beidzot, jaunajam talantam piešķīra mākslinieka grādu. Pārdaugavā skatot J. Rozentāla mākslas vidusskolu, varam iedomāties, cik mākslinieku paaudzes smēlušās gleznotāja mantojumā un skolojoties saskārušās ar Jaņa Rozentāla vārdu. Kad arhitekts Konstantīns Pēkšēns Rīgā būvēja namu Alberta ielā, viņš tajā izveidoja dzīvokli un darbnīcu tieši Janim Rozentālam, kur tagad kā jau memoriālā muzejā, tiesa, nedaudz dalītā ar Rūdolfu Blaumani, var izjust mākslinieka radošās un privātās dzīves garšu, kā arī apskatīt viņa darbus.
Savukārt Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā pārsvarā nonākuši agrīni, vēl skolnieciski darbi, apkārtējo ļaužu portreti, kurus Rozentāls gleznojis, vasarās atgriežoties no studijām Pēterburgā un pelnot naudu iztikai. Ik pa laikam muzejs Saldū turpina saņemt arī nelielas dāvanas no visai plašās Rozentāla radinieku saimes. Māksliniekam ir spēcīga dzimta – Rozentālam bija trīs bērni – divas meitas un dēls –, kuri katrs veidojuši savu atzaru. Rozentāla darbi sastopami arī nelielajā, bet ļoti izmeklētajā Leonīda Āriņa veidotajā mākslas kolekcijā Tukuma muzejā. Izcilā meistara darbi glabājas arī privātkolekcijās, piemēram, pie Gunta Belēviča un Jāņa Zuzāna.
Kā man nupat atklāja mākslas pazinējs un kolekcionārs Jānis Zuzāns, no vairākiem dārgumiem viņam pašam vistuvākā esot 1916. gadā tapusī glezna "Sieviete laivā". Vaicāts, cik plaši jāatver maciņš par Rozentālu un vai cenu nosaka kāda darba trūkums kolekcijā, kolekcionārs atteic – Rozentāls ir vērtība pati par sevi un runa, protams, esot par tūkstošiem eiro. Jāpiebilst, ka Rozentāla darbi sastopami arī Somijas pusē.
Taču pilnīgākā, bagātākā un plašākā Rozentāla darbu kolekcija Latvijā un arī pasaulē glabājas LNMM. Atšķirībā no Purvīša, kura kolekcijā trūkst vairāku viņa darbības periodu, Rozentāla darbi Latvijas lielākajā muzejā ir ļoti bagātīgi sakrāti – apmēram 150 darbi glezniecības un vairāk nekā simt – grafikas kolekcijā. Lai arī Janis Rozentāls nodzīvoja samērā īsu mūžu – tikai 50 gadus –, būdams savā darbībā ļoti ražīgs, strādīgs, pārņemts ar radošumu, viņš ir atstājis bagātu mantojumu. Mums paveicies, ka gleznotāja dzīvesbiedre dziedātāja Ellija Forsele rūpējās par viņa radošā mantojuma saglabāšanu. Kaut arī, būdama somiete, varēja palikt dzimtenē kopā ar saviem radiniekiem, pēc Rozentāla nāves 1916. gadā viņa ar bērniem atbrauca uz Latviju, atvezdama arī lielu daļu Rozentāla atstātā glezniecības mantojuma. Ellijai Forselei bija vēlme uzaudzināt bērnus par latviešiem, jo arī Rozentāls bija patriotiski noskaņots cilvēks.
Līdz ar to arī Latvijas mākslas tirgū Rozentāla darbi parādījušies samērā daudz, taču ir arī tādi, par kuriem LNMM ziņu nav. Muzeja direktore Māra Lāce gan teic – mākslas tirgū līdz šim nav parādījies nekas tāds, kas liktu nožēlot, ka nevaram šo darbu iegādāties. Mākslas zinātniece Aija Brasliņa atzīst, ka visnotaļ pilnīgajā LNMM kolekcijā tomēr nav neviena no Rozentāla radītajām lielajām Itālijas ainavām, piemēram, ar Kapri attēlojumu. Tostarp Tukuma muzejs var lepoties ar Monte Pinčo attēlojumu. LNMM interesi raisītu arī, ja mākslas tirgū parādītos, piemēram, vēl kāds variants no slavenajām "Princesēm ar pērtiķi" (1913). Zināms, ka Rozentāls savulaik šai gleznai radījis vairākus variantus – labākais glabājas muzejā, par vienu zināms, ka tas atrodas privātkolekcijā, trešais – kaut kur reproducēts, bet par grafisko zīmējumu dzirdēti tikai nostāsti... "Būtu jau skaisti, ja visas trīs gleznas varētu nolikt blakus, taču šobrīd tādas iespējas nav," teic Māra Lāce.
Interesanti, ka jaunākajā, mākslas zinātnieces Edvardes Šmites noskaidrotajā, versijā princeses prototips bijusi Baltijas vācbaltu dzimtas atvase Goto Betge. Savukārt par pērtiķi zināms, ka to kāds čigāns (pēc Rozentāla dēla Miķeļa atmiņām, kas izmantotas Kārļa Dziļlejas romānā par mākslinieku) atnesis uz mākslinieka darbnīcu, un dzīvnieciņš pelnījis honorāru par pozēšanu.
Rozentālam bijusi sava ienākumu klade, kur viņš reģistrējis, kādus darbus pārdevis un cik par tiem saņēmis. Cik viņa darbi maksātu tagad? "Ja runa ir par kanonisku, izvērstu, mākslinieciski augstvērtīgu gleznu, cena varētu svārstīties no dažiem tūkstošiem līdz pat simt tūkstošiem eiro," neslēpj Māra Lāce, "tomēr jāatceras, ka arī Rozentāls ir ļoti dažāds," saka M. Lāce.
Klasiskās mākslas galerijas "Antonija" vadītājs Norberts Sarmulis stāsta, ka piecu gadu laikā pasaulē zināmo izsoļu namu katalogos Rozentāls parādījies labi ja pāris reizes. Tāda pati situācija esot arī mākslas tirgū Latvijā. "Šajos gados Rozentāla mākslas darbi jau ir atraduši savus saimniekus un tagad tirgū parādās reti. Ja uzpeld liela izmēra glezna, vērtīga, tās cena var svārstīties no 2 līdz 80 tūkstošiem eiro. Taču Rozentāls ir darinājis arī nelielākus zīmējumus, litogrāfijas, kurus var nopirkt arī par 150 eiro."
Dzimšanas dienas akcents – Saldū
Protams, Rozentāla nozīmīgo gadskārtu svinēsim visu šo gadu, tomēr saprotama ir vēlme nākt pie jubilāra tieši viņa dzimšanas dienā. Var jautāt, kādēļ vērienīgākā, konceptuāli labāko Jaņa Rozentāla gleznu izstāde no LNMM krājuma, kā arī deponētiem darbiem no privātkolekcijām, Mūkusalas mākslas salona, iespējams, ne vien Latvijas, bet arī Somijas muzejiem, tostarp Akseli GallenaKallelas muzeja, tiks atvērta tikai 12. augustā? Protams, martā LNMM vēl nebūs vēris durvis apmeklētājiem, taču, piemēram, pirms kāda laika vērienīga Jūlija Federa darbu izstāde bija aplūkojama mākslas muzejā "Rīgas birža". Māra Lāce lēmumu pamato ar to, ka telpas biržā ir tieši divreiz mazākas nekā LNMM zālē, kur vasaras beigās būs skatāma jubilejas izstāde. Līdzko LNMM vērs durvis pēc rekonstrukcijas, Rozentāla darbi būs apskatāmi tā pastāvīgajā ekspozīcijā, kurā atradās arī līdz tam. Savukārt 4. maijā nolemts muzeju atklāt ar Miervalža Poļa personālizstādi. Māra Lāce teic, ka šādi iecerēts uzsvērt, ka muzejs nav domāts tikai klasiskajam mākslas mantojumam, bet arī dzīvajam procesam.
Simboliski, ka Jaņa Rozentāla dzimšanas dienā visa uzmanība tiks veltīta viņa dzimtajai pusei Saldum. Parīt, 17. martā, mākslinieka vārdā nosauktajā Saldus vēstures un mākslas muzejā atklās ekspozīciju "Jaņa Rozentāla sapņu tornis", kas tapusi sadarbībā ar LNMM un Rakstniecības un mūzikas muzeju, un nākamajā dienā kopā sanāks arī Rozentāla dzimta. Iecerēta izglītojoša pastaiga pa Rozentāla gleznošanas vietām, "dzīvās gleznas – diplomdarba" iestudējums un citas saistošas norises. 18. martā Druvas vidusskolā pasniegs Jaņa Rozentāla prēmiju, piedaloties autorei Intai Pujātei, tiks atvērta grāmata "No Saldus līdz Romai", kurā Rozentāla darbi no Saldus muzeja kolekcijas saistīti kontekstā ar mākslinieka biogrāfiju un daiļradi.
***
Daži lielākie Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gada notikumi
15. martā – starptautiska konference RLB "Janis Rozentāls Rīgas pilsoniskajā sabiedrībā un Rīgas Latviešu biedrībā 1866 – 1916 – 2016". Piedalīsies Dr. hist. Toms Ķikuts, Dr. arch. Agrita Tipāne, Dr. art. Edvarda Šmite, Dr. Habil. art. Ojārs Spārītis, Mg. hist. Jaņa Rozentāla jubilejas gada patronese Anna Žīgure u.c. Plkst. 18 RLB Zelta zālē – sarīkojums "Dzīve kā palete".
Piektdien, 18. martā, plkst. 15 RLB aicina pulcēties Jaņa Rozentāla atdusas vietā Rīgas I Meža kapos, lai piemiņas brīdī godinātu mākslinieku 150. dzimšanas dienā.
Jūnijā – jūlijā Helsinkos (Somija) – mākslas rezidence skolotājiem "J. Rozentāls – Rīga – Pēterburga – Helsinki".
No 1. jūlija līdz 9. oktobrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā J. Rozentālam un Ellijai Forselei veltīta izstāde.
No 12. augusta līdz 30. oktobrim LNMM – Jaņa Rozentāla 150. jubilejas izstāde (kuratore – Aija Brasliņa).
20. augustā Saldū – mākslas un mūzikas festivāls "Rozentāla ielas svētki".
No 16. oktobra līdz 21. novembrim muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" – Janim Rozentālam veltīta izstāde.
20. oktobrī – LNMM starptautiska zinātniska konference "Janis Rozentāls (1866 – 1916) un viņa laikmets".
***
FAKTI
JANIS ROZENTĀLS (1866 – 1916)
Dzimis Saldus apkaimē 1866. gada 18. martā; studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā.
1895. gadā dodas pirmajā ārzemju ceļojumā – uz Skandināvijas rūpniecības un starptautisko mākslas izstādi Stokholmā. Arī turpmākajos gados bieži ceļo, apmeklē Somiju, Franciju, Itāliju.
1899. gadā atgriežas Latvijā un sākotnēji apmetas uz dzīvi dzimtajā Saldū, kur nopērk gruntsgabalu un uzbūvē darbnīcu.
1901. gada nogalē pārceļas uz Rīgu; 1903. gada 5. martā Helsinkos notiek Jaņa un Ellijas Forseles kāzas.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā top pazīstamās gleznas "Mākslinieka darbnīcā" (1896), "Ganu meitas dziesma" (1898), "Gavilējošie bērni" (1901) u. c.
Populārākais žanrs J. Rozentāla daiļradē ir portrets, taču viņš pievēršas arī sadzīves un reliģiskajam žanram (altārgleznas Jelgavas Sv. Annas, Stendes, Dundagas, Rīgas Jaunās Sv. Ģertrūdes u. c. baznīcām).
1915. gadā ierodas Somijā, kur Kulosāri (Brendes) salā 1916. gada 26. decembrī negaidīti mirst.
Sākotnēji mākslinieku apglabā Helsinkos, bet 1920. gadā, kad ģimene atkal atgriezusies Rīgā, pārapbedī Meža kapos.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003