Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 16:42
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Sīko zādzību izmeklēšana un novešana līdz tiesai ir darbietilpīga, tomēr nepieciešama
"2015. gada 1. martā ap pulksten 13 /pers. B/, atrodoties akciju sabiedrības "Drogas" veikala Līvānos pašapkalpošanās zālē, nolēma mantkārīgā nolūkā slepeni nozagt veikala preci. Realizējot šo nodomu, /pers. B/ no plaukta veikala pašapkalpošanās zālē slepeni paņēma skropstu tušu "Maybelline" 10,65 eiro vērtībā, kuru ielika savu virsdrēbju kabatā un, par to nenorēķinoties, pagāja garām kasei. Tādējādi /pers. B/ slepeni, mantkārīgā nolūkā nozaga akciju sabiedrībai "Drogas" piederošo mantu, kā vērtība – 10,65 eiro – veido nelielus apmērus. Tādā veidā /pers. B/ izdarīja 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas pieskaitāms pie mazāk smagiem noziegumiem. [..] Apsūdzētās /pers. B/ personību raksturojošie dati – agrāk sodīta 13 reizes [..]. /pers. B/ uzvedību negatīvi ietekmē alkohola lietošana, kā arī azartspēļu spēlēšana var būt par iemeslu, lai izdarītu atkārtotus likumpārkāpumus. [..] Tiesa atzīst, ka apsūdzētā ir sodāma ar piespiedu darbu, jo tā būtu apsūdzētajai iespēja sniegt konkrētu labumu sabiedrībai un pārdomāt un analizēt iepriekš pieļautās kļūdas, un tas arī ir reāli izciešams sods, kas ir izciešams bez izolācijas no sabiedrības." Tas ir fragments no Preiļu rajona tiesas šā gada 21. janvāra lēmuma. Tiesas spriedums ir krietni garāks, tā nolasīšanā, neskaitot apsūdzēto, piedalījās vēl četras personas – tiesnese, sekretāre, tulce, prokurore. Pirms tam bija policijas izmeklēšana, dokumentēšana, procesa virzīšana utt. Neskaitāms iesaistīto personu loks, aprakstīti kaudzēm papīru. Tas viss 10 eiro vērtas tušas dēļ.
Deviņas reizes sodīts zaglis veikalā paņem 200 ml šokolādes pienu un šokolādīti. Skolēns – šokolādes, elektrisko skuvekli, viskiju, dārza šķēres un vitamīnus. 90 gadus vecs sirmgalvis – melno ikru kārbiņu. Arī šo zādzību izskatīšana nonākusi tiesā. Cik daudz tam tiek tērēti policijas, prokuratūras, tiesas resursi? Vai nevajadzētu sīko zādzību lietu izskatīšanu vienkāršot, lai vairāk spēku veltītu nopietniem un smagiem noziegumiem? Taču tas nav tik vienkārši, kā varbūt sākumā liekas.
Bet, pirms analizēt izmeklēšanas un sodīšanas procesu, palūkosim, kas un ko zog. Garnadžiem vilinošākā un viena no zādzībām vieglākajām vietām ir pašapkalpošanās veikali. Pēc Valsts policijas datiem, no pagājušajā gadā vairāk nekā vienpadsmit tūkstošiem sākto kriminālprocesu neliela apmēra zādzību sakarā trīsarpus tūkstoši saistīti ar veikaliem – skaidrs, ka absolūti lielākā daļa tie ir pārtikas lielveikali.
Nelielie apmēri nemaz nav tik nelieli
Cik vispār zog un nozog veikalos, ir precīzi neizmērāms lielums. Jo veikalos nozagto parasti noraksta un par to policijai neziņo. Bieži pieķertos zagļus palaiž vaļā, gan žēlojot tos, gan nevēloties tērēt laiku ar policiju, gan neredzot jēgu, jo bieži zādzības patiešām ir par ļoti mazu naudu. Piemēram, aptaujājot veikalu tīklus, "Rimi" un "Maxima" pārstāvji norādīja, ka, pieķerot zagli, vienmēr ziņo policijai, bet "ELVI" vispirms piedāvā zaglim "situāciju atrisināt uz vietas", preci atdot. Un tikai tad, ja zaglis tam nepiekrīt, ziņo policijai.
Nelielo veikalu prakse ir dažāda. Piemēram, veikala vadītāja Ķekavas novadā Elita Uzrauga 25 gadu laikā tikai reizi par zagli ziņojusi policijai, jo tas bija izcili nekaunīgs, parasti iztiekot ar audzināšanu un preces atdabūšanu. Starp citu, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins apgalvo, ka cietušajam nav juridiska pienākuma ziņot policijai, bet nu būtu jāsaprot – ja zagli palaiž, viņš, visticamāk, atnāks vēlreiz, tāpēc vispareizāk būtu viņu tomēr nodot policijas rokās.
"Rimi", "Maxima" un "ELVI" nedalās ar informāciju, cik daudz viņiem nozog, cik daudz garnadžu pieķer. Tādu ziņu nav arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai. Tās izpilddirektors Noris Krūzītis saka: "Veikalus var saprast, jo tas ir viņu tēla jautājums, tas daudz ko liecina par kārtību, preču izvietojumu, problēmām ar personālu. Starp citu, arī paši veikala darbinieki zog..."
SIA "Iepirkumu grupa" (kas pārstāv tīkla "Top!" 221 veikalu) mārketinga vadītāja Ilze Priedīte gan atklāja, ka kopumā nozogot aptuveni 0,5 – 1% no veikalu apgrozījuma (2014. gada "Top!" mazumtirdzniecības preču apgrozījums bija 207 miljoni eiro). Bet 5 – 40% gadījumu (kā nu kurā vietā) garnadzis tiek pieķerts un nozagtais atgūts. Taču summa tāpat sanāk iespaidīga. Ja pieņem, ka "Maxima" ar 676 miljonu eiro (2015. gads) apgrozījumu un "Rimi" ar vēl lielāku apgrozījumu situācija daudz neatšķiras, stāsts ir par miljoniem.
Kāda augsti stāvoša, ar tirgotājiem saistīta amatpersona, kas lūdza neminēt savu vārdu, teic, ka pēc pasaules pieredzes pārtikas lielveikali 1 – 2% preču noraksta nederīguma, defektu vai nozagšanas dēļ. Pēc amatpersonas aplēsēm, veiksmīgi tiek nozagti 0,1 – 0,2% preču. Ja parēķina, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015. gadā mazumtirdzniecības preču apgrozījums pārtikas veikalos bija 2,7 miljardi eiro, tad sanāk, ka garnadži no tiem piesavinājušies preces par 3 – 6 miljoniem eiro. Un šiem cipariem vēl jāpieskaita nočieptais citos veikalos, tirgū un citās vietās.
Kas viņi ir?
Kaut arī Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins atzīst, ka sīkas analīzes par vidējā zagļa portretu neesot, taču: "Var runāt gan par narkomāniem, gan par personām ar sliktu sociālo stāvokli, gan arī par personām, kurām tas ir sava veida arods – tie paši kabatzagļi, kuru zādzības guvums reti kad ir ļoti ievērojams. Vienlaikus zog arī personas, kurām šķietami nebūtu nekāda iemesla šādi rīkoties."
Visdažādākie cilvēki – saka veikalu pārstāvji. "Lielākā daļa tomēr ir vīrieši, diemžēl starp zagļiem ir arī cienījama vecuma ļaudis," savukārt teic SIA "Maxima Latvija" drošības departamenta direktors Jānis Zīle.
"Negals ar bērniem – jau no bērnudārza vecuma. Ne jau aiz bada – tāds kā sports, viens otru uzkūda. Vecāki iedevuši naudiņu kaut kam, bet gribas daudz vairāk. Zog saldumus. Otra liela grupa ir pieaugušie, kuriem aliņam naudas pietiek, bet gribas bērnam vai mātei kādu našķi aiznest, un to piezog klāt," ar savu pieredzi dalās uzņēmēja E. Uzrauga.
Pētot pēdējā gada tiesu spriedumus, parādās arī savdabīgāki gadījumi. Dobeles novada Auru pagastā veikalā "Top!" 2014. gadā trīs reizes apzagās divu mazuļu māmiņa bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā. 2015. gadā pa dažādiem Dobeles veikaliem ("Supernetto", "Rimi", "Top!") piecus sirojumus veica, iekams nokļuva uz tiesas sola, 8. klases skolnieks. Gada laikā deviņos dažādos Rīgas veikalos bez maksas preci ņēmis slimnieks ar paranoīdo šizofrēniju, taču ierobežoti pieskaitāms un sodāms. Desmit zagšanas Liepājas puses veikalos desmit mēnešos sakrāja 17 gadus vecs bērnunama audzēknis.
Nez kāds iemesls garnadzībai bija kādam Rēzeknes skolotājam, kurš ir precējies, trīs bērnu tēvs ar ienākumiem 1000 eiro mēnesī. Kungs šī gada 6., 7., 15., 16. martā neizturēja. Pirmajā dienā pilsētas "Rimi" veikalā viņš nozaga mobilā telefona maciņu (4,99 eiro vērtībā), pretslīdes paklājiņu telefonam (2,99 eiro) un dušas želeju "Sante" (15,99), kurai bija pārlīmējis cenu zīmi no krietni lētākās "Palmolive" (2 eiro) želejas, tātad daļēji samaksāja. Pēc dienas skolotājs precīzi atkārtoja manipulāciju ar dušas želeju. Trešajā dienā precīzi atkārtoja tieši to pašu telefona aksesuāru zādzību. Ceturtajā dienā samierinājās ar telefona paklājiņu, manipulāciju ar dušas želeju, klāt pieķerot svētku sveci (1,50 eiro). Tiesa pedagogam piesprieda 60 piespiedu darba stundas.
Kā to dara?
Pārlīmē cenu zīmes, noplēš cenu zīmes vai "pīkstuļus" un izliekas, ka prece bijusi jau pirms ienākšanas veikalā vai ka tās nepamanīs. Tiesas spriedumos daudz var lasīt, kā garnadži preces slēpj zem apģērba vai savās līdzi paņemtās mantās. Dažreiz dzērienu izdzer, ēdamo – apēd, ģērbjamo – uzģērbj, kā, piemēram, šogad 16. martā "Maxima" veikalā Cēsīs kāda sieviete (mājās mazs bērns, strādā gadījuma darbus, savulaik jau sodīta par zādzībām) uzlaikošanas kabīnē sev uzģērba divas zeķubikses par 9,98 eiro un garās zeķes (3,49 eiro). Pēc noķeršanas par to visu vajadzēja ne tikai samaksāt, bet arī nostrādāt 150 piespiedu darba stundas sabiedrības labā.
Kāds celtnieks pagājušā gada 27. novembrī "Maxima" veikalā Rīgā mēģināja būt viltīgāks. Divas litra viskija pudeles (katra maksā 22,47 eiro), divas konfekšu kārbas (pa 2,55 eiro) un 0,570 gramus hurmas (0,91 eiro) vīrietis ielika iepriekš pie ledusskapjiem noliktā somā ar izklātu foliju (lai pie kases slāpētu magnētu radītos signālus), cerot, ka to neviens nepamanīs. Ak, bet videokameras un apsargi, ja arī folija ko līdzēja... Tā kā bijis iepriekš astoņas reizes sodīts un pēdējā sodāmība nav dzēsta, tad trīs mēneši aiz restēm.
Par izsmalcinātākiem čiepšanas paņēmieniem veikalu tīklu pārstāvji runāt nevēlas, neies jau mācīt zagli… Privātuzņēmēja E. Uzrauga gan vienu atklāj: "Tā ir galvas jaukšana kasierei. Vienu preci apmaksā skaidrā naudā, otru – ar karti. Kaut ko liek atpakaļ, kaut ko – ņem klāt. Paņem divas vienādas preces, bet maksā par vienu."
Ko zog?
"Visbiežāk zog mazus un vērtīgus priekšmetus, piemēram, kosmētiku, kafiju, saldumus, alkoholu, dažādus ķermeņa kopšanas līdzekļus, higiēnas preces un skūšanās piederumus," tā "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. "Top!" pārstāve I. Priedīte pie jau nosauktā piemetina arī cigaretes, bet "Maxima" drošības šefs J. Zīle – zeķubikses. "Neparastākais, ko atceros: sirmgalvji 90 gadu vecumā mēģināja nočiept melnos ikrus kārbiņās, it kā tā būtu pirmās nepieciešamības prece," atceras J. Zīle.
Lūk, daži fakti no tiesu spriedumiem. Šogad 26. martā "Top!" veikalā Liepājā persona paņēma sešas šokolādes "Schogetten" (kopā par 7,92 eiro) un vīriešu zeķes "Frote" (1,99 eiro). Tās dabūja atdot, bet samaksāt vienalga vajadzēja – plus 60 stundas nostrādājot sabiedrības labā. Tāpat 2014. gada 13. februārī rūdītam zaglim (iepriekš deviņas reizes sodīts) "LatT Rīga" veikalā iekrist ar 200 ml šokolādes pienu "Rasēns" (0,52 eiro) un šokolādīti "Milka" (1,27 eiro)?
Kāds skolēns pērn tika pieķerts desmit dažādos Kuldīgas veikalos. Ņēmis šokolādes, elektrisko skuvekli (35,56 eiro), viskiju (16,94 eiro), zobu pastas iepakojumu (16,45 eiro), datora austiņas (5,99 eiro), divas dārza šķēres (27,98 eiro), vitamīnus (31,45 eiro).
Ēdamās lietas zog arī ar zināmu gaumi un izvēli. Piemēram, veikalā "Elvi" Kuldīgā kāda persona izvēlējās cūkgaļas krūtiņu (1,92 eiro), Latgales speķi (1,71 eiro) un rolmopšus marinādē (1,49 eiro).
Tiesājot par konkrētu zādzību, tiesa ņem vērā iepriekšējās sodāmības, vai tās ir dzēstas un, nedod Dievs, ir noteikta probācijas uzraudzība, cilvēks notiesāts nosacīti, cietuma izlaists pirms laika vai zādzība notikusi neizciesta soda laikā. Tā kādam liepājniekam 13,99 eiro vērtas autiņbiksītes, ko viņš veikalā "Top!" pagājušā gada 27. janvārī paņēma vienā dienā divas reizes, izmaksāja tieši trīs gadus un astoņus mēnešus reāla cietumsoda. Vīrietis pirms tam bijis sodīts sešas reizes, tajā skaitā divas reizes pa pieciem gadiem cietumā.
Zagļi naudas sodus nemaksās
Ir divas lielas problēmas: resursi, ko valsts tērē tiesvedībai, un sodu efektivitāte – zagļi zog un atgriežas zagt, no kā atkal cieš veikalnieki.
"Risinājumu juridiski īsti neredzu. Pie mums uz Saeimu bija atnākuši tirgotāju pārstāvji, kuri piedāvāja neliela apmēra zādzības izņemt no Krimināllikuma un izskatīt kā administratīvus pārkāpumus. Bet domāju, ka būs tikai sliktāk, jo vairāk nekā 15 diennakšu arestu iedot nevarēsim. Liksim naudas sodus? Bet zagļi nemaksās. Lielāks bubulis tomēr ir kriminālsods, kas pie vainas pastiprinošiem apstākļiem ir pietiekami bargs. Arī piespiedu darbi ir labi – vismaz sabiedrībai kāds labums. Bargākus sodus nevar piemērot – tas izjauks sodu sistēmu, tad par laupīšanu būs jādod mūža ieslodzījums un par vardarbību – nāves sods..." komentē krimināltiesību eksperts A. Judins.
Bet resursi lietu izmeklēšanā un iztiesāšanā aiziet milzīgi. Tomēr A. Judins uzskata, ka mehāniski nevar rēķināt, cik izmaksā, piemēram, vienas 20 eiro lielas zādzības izmeklēšana.
Advokāts Edgars Štāls aicina izvērtēt, kas ir galvenais. Ja resursi, tad skaidrs, ka lietu izskatīšana jāvienkāršo, tikai vai sabiedrība no tā kaut ko iegūs un varbūt zags vēl vairāk?
"Ja kā atskaites punktu izvēlas taisnīgumu, tad tas nav mērāms naudā vai resursos: jāpaliek pie sistēmas, ka gan cietušais, gan apsūdzētais var sevi aizstāvēt. Administratīvajā tiesvedībā pamatsods ir naudas sods, ko cilvēki nemaksās un zags vēl nesodītāk," domā advokāts.
Tirgotāju pārstāvis N. Krūzītis tomēr uzskata, ka zādzības līdz zināmai summai vajadzētu dekriminalizēt, uz ko A. Judins atbild – vienam desmit eiro ir liela nauda, citam – nav sērkociņa vērti, turklāt šajos laikos precēm vērtība strauji mainās, būs haoss, piemēram, te konkrēts telefons maksā 300 eiro, te – 30, pēc kāda laika – 3 eiro.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa atklāj, ka tiesneši labprāt izskata neliela apmēra zādzības, jo gandrīz vienmēr tās ir vienkāršas un skaidras. "Bet par tērētiem resursiem arī es esmu aizdomājusies. Nesaku, ka dators varētu uzlikt sodu, bet varbūt varētu padomāt par kaut kādu standartu. Ja reiz veikalā cilvēks kaut ko nozog, ko tur daudz izmeklēt, pratināt, pārbaudīt pierādījumus, vainīgajam izmantot aizstāvību – prokurors uzliek ar priekšrakstu sodu, un viss," lēš tiesnese.
"Par lietu izskatīšanas vienkāršošanu patiešām varētu padomāt. Uz policijas protokola pamata: šodien noķēra un rīt uz tiesu. Bet tas nav tik vienkārši, kā izklausās – tas ir darbs valsts institūcijām, lai ieviestu tādu sistēmu," piekrīt A. Judins, kurš tomēr nelolo ilūzijas, ka zādzības kādreiz pilnībā varētu izskaust.
Strādās pie izmeklēšanas vienkāršošanas
Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins norāda, ka policijai nav mērķa panākt sīku zādzību dekriminalizāciju, bet tā strādājot pie šo zādzību izmeklēšanas vienkāršošanas. Noteikts, ka Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm līdz 2016. gada 30. jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanu, kā arī kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu pārskatīšanu.
Starp Valsts policijas piedāvātajiem risinājumiem ir: novērst pārpratināšanu; ietvert vairākas darbības vienā protokolā; neatgriezt lietu atpakaļ papildu izmeklēšanā; pēc iespējas mazāk izmantot cietušo un liecinieku pratināšanu klātienē, tā vietā ieviest elektronisko pastu un citas modernas sazināšanās iespējas; arvien biežāk izmantot prokurora priekšrakstu soda noteikšanai; izslēgt ekspertīzes.
Tieslietu ministrija ir pret neliela apmēra zādzību dekriminalizāciju, man norāda ministrijas pārstāve Lana Ivulāne: "Sabiedrības apziņā kriminālatbildība ir visbargākā no visām juridiskās atbildības formām, neskatoties uz piemērotā soda veidu un apmēru. Pats fakts par saukšanu pie kriminālatbildības ir preventīvs līdzeklis kā pret apsūdzēto, tā arī attiecībā pret citām personām. Savukārt administratīvā atbildība sabiedrības apziņā netiek pietiekami novērtēta, tiek uzskatīts, ka to piemēro par maznozīmīgiem formāliem pārkāpumiem neatkarīgi no piemērotā soda veida un bardzības." L. Ivulāne piebilst – jāņem vērā arī tas, ka sīka zādzība neizdošanās gadījumā var pārvērsties laupīšanā, nozieguma izdarītājs pret cietušo var vērst vardarbību, rezultātā var tikt apdraudēts ne tikai personu īpašums, bet arī dzīvība un veselība. Tas nozīmē, ka, dekriminalizējot sīkās zādzības, var pieaugt arī citu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas īpatsvars.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: "Pilnībā dekriminalizēt šo noziedzīgo nodarījumu nedrīkst, jo zādzības nelielā apmērā augšējā robeža ir 370 eiro, kas ļoti daudziem iedzīvotājiem ir būtiska summa. Pašreiz varētu būt runa par apakšējās sākuma robežas noteikšanu, no kuras sākas kriminālatbildība par zādzību nelielā apmērā, bet par zādzību nelielā apmērā līdz kriminālatbildības iestāšanās robežai noteikt administratīvo atbildību. Bet vismaz man nav nekas zināms, ka šāda iniciatīva tiktu virzīta vai izskatīta."
***
FAKTI
Sīkās zādzības likuma izpratnē ir neliela apmēra zādzības, kur nozagtā mantas vērtības augšējā robeža Latvijā ir minimālā mēnešalga jeb šobrīd 370 eiro, zemākās robežas nav.
Krimināllikuma 180. pants par zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielā apmērā paredz cietumsodu līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Pēc Tiesu sistēmas informācijas datiem, 2015. gadā no pirmās instances tiesās saņemtajām 10 475 krimināllietām 2337 jeb 22,3% bija 180. panta sakarā. Pērn notiesāta 1901 persona, no kurām 814 nokļuva cietumā, 146 saņēma nosacītu cietumsodu, 1054 izcieta piespiedu darbu, 5 maksāja soda naudu (90 – 95% gadījumu no šiem noziegumiem bija klasiskās zādzības, atlikusī daļa – krāpšana, piesavināšanās). Šogad līdz 19. maijam par šiem neliela apmēra nodarījumiem notiesāti 712 cilvēki.
Kriminālprocesu skaits, kas 2015. gadā Valsts policijā uzsākti pēc 180. panta, ir nedaudz virs 11 tūkstošiem, kas ir apmēram ceturtā daļa no visu Valsts policijas sākto kriminālprocesu skaita.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003