Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:10
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Latvijas bagātākais pensionārs saņem tik, cik 64 vidējie pensionāri
Pagājušonedēļ publiskotā informācija par Latvijā lielāko valsts pensiju – 19 000 eiro mēnesī – daudzos portāla la.lv lasītājos raisījusi neizpratni, kāpēc pensiju apmēros vērojama tāda nevienlīdzība, un bažas par sociālā budžeta ilgtspēju. Vidējā piešķirtā pensija valstī šobrīd ir 295,18 eiro, kas nozīmē, ka bagātākais pensionārs saņem tik, cik 64 "vidējie" pensionāri Latvijā. 70% Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro, un attiecīgi tam aiziet aptuveni puse visa vecuma pensiju budžeta. Bet aptuveni 4% ir tā saucamie lielo pensiju (virs 600 eiro) saņēmēji, kas izsmeļ desmito daļu no kopējā katla. Portālā la.lv kāds lasītājs raksta: "Pamazām kļūst skaidrs, kur aiziet mūsu pensijām domātā naudiņa. Cik daudziem varētu izmaksāt lielākas pensijas no šiem 19 000 eiro? Tāpēc arī neviens nesteidzas ar pensiju indeksāciju divas reizes gadā, jo nav jau no kā pasmelties. Naudiņa jāpatur šīm drausmīgi lielajām pensijām." Vēl cits lasītājs paudis viedokli, kā iespējams tikt pie tik grandiozas pensijas un ko tas nozīmē sociālajam budžetam: "Lielākās pensijas saņēmējs ir cilvēks, kuram savulaik bija lieli brīvi naudas līdzekļi, kurus viņš "investēja" sociālajās iemaksās. Tagad saņem pieklājīgas dividendes. Investīcijas atmaksājušās ar uzviju. Ja būs ilgdzīvotājs, tad mēs viņam būsim spiesti gadu gaitā atdot pāris miljonus no tautas naudas."
"Neviens neko tāpat vien nesaņem. Šis cilvēks ir veicis ļoti lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā," lūgta skaidrot, kā kādam izdevies tikt pie lielākās pensijas valstī, uzsver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju eksperte Daina Grabe. Un vienas formulas, cik ilgi un kādas sociālās iemaksas jāveic, lai nopelnītu tik iespaidīgu pensiju, neesot, jo pensijas apmēru nosakot ļoti dažādi faktori, katra cilvēka darba mūžs bijis atšķirīgs. Bet eksperte atgādina: "Jo lielākas iemaksas veiks strādājošie un jo ilgāk to darīs, jo attiecīgi lielākas būs viņu pensijas."
Vai lielās pensijas neiztukšos sociālo budžetu tā, ka pietrūks naudas pensijām? Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Sandra Stabiņa skaidro, ka spriedzi sociālajā budžetā nākotnē var radīt nevis lielo pensiju izmaksa, bet tieši lielais obligāti sociāli apdrošināto personu skaits, par kurām tiek veiktas mazas iemaksas: "Vairāk nekā trešdaļa sociāli apdrošināto iemaksas veic līdz minimālai algai, kas nākotnē atspoguļosies gan uz šo personu vecuma pensiju apmēriem, gan uz vidējo pensijas apmēru kopumā. Lielo iemaksu veicēju īpatsvars ir ļoti neliels, piemēram, alga virs 3000 eiro mēnesī 2015. gadā bija 1,3% no kopskaita, alga virs 5000 eiro mēnesī bija 0,1%. Turklāt, pensionējoties ar lielu pensiju, šī pensija būs viņu veikto iemaksu rezultāts, kas attiecīgi ir pozitīvi ietekmējis sociālā budžeta ieņēmumus.
Pensiju griesti pretrunā Satversmei?
Vai valstī nevajadzētu noteikt griestus – cik lielu pensiju drīkst saņemt? Maksimālā pensijas apmēra noteikšana Labklājības ministrijā netiek vērtēta, jo, veicot lielas iemaksas, bet pretim saņemot neadekvāti samazinātu pensiju, tikšot mazināta motivācija pilnvērtīgi piedalīties sistēmā, kā arī uzticība tai kopumā.
Pretējās domās ir Latvijas Pensionāru federācija (LPF). Tās priekšsēdētājs Andris Siliņš stāsta, ka uz pensiju griestu nepieciešamību LPF norādījusi jau vairākus gadus, taču uzskata, ka tagad ko tādu ieviest būtu ļoti grūti, jo, visticamāk, sekotu liela pretestība un, iespējams, pat vēršanās Satversmes tiesā. "Mūsu skatījumā, pareizāk būtu bijis jau sākotnēji likumā noteikt ierobežojumu pirmā līmeņa pensijām. Tiem, kam ir lielie ieņēmumi, būtu jābūt solidāriem ar tiem, kas ir mazāk situēti, un tas nebūtu nekāds Satversmes pārkāpums. Cilvēki būtu pie tā pieraduši, un nebūtu liekas ažiotāžas," uzskata Siliņš.
Iebilst arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča: "Laikā, kad cilvēks strādājis un veicis lielas iemaksas, arī nodokļi bijuši pietiekami augsti. Ja mēs gribētu šīs pensijas samazināt, baidos, ka mēs, visdrīzāk, nokļūtu Satversmes tiesā. Pensionāru federācija gan ir izteikusi šādu priekšlikumu, taču, ņemot vērā Satversmi, jāsaprot, ka tas nav iespējams." Viņasprāt, pieņemami ir noteikt iemaksu, nevis izmaksu griestus.
Jāpiebilst, ka patlaban Latvijā ir sociālās apdrošināšanas iemaksu griesti – tā saukto sociālo nodokli atvelk no atalgojuma līdz 48 600 eiro gadā (4050 eiro mēnesī). Ja alga ir lielāka, tad par pārējo atalgojuma daļu sociālais nodoklis (no kā tātad veidojas arī uzkrājums pensijai) nav jāmaksā. Pēc VSAA datiem, pērn iemaksas par 48 600 eiro lielāka alga gadā bija 0,5% jeb 5552 apdrošinātām personām.
Izmanto "bezgriestu" periodus
Latvijā darbojas triju līmeņu pensiju sistēma, un tai šogad aprit 20 gadu. Tiem, kuri strādāt sākuši pēc 1996. gada, pensiju aprēķina, ņemot vērā uzkrāto pensijas kapitālu laika periodā no 1996. gada līdz pensijas piešķiršanas mēnesim, kā arī darba stāžu, pensionēšanās vecumu un laika posmu, par kuru tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Savukārt personām, kuras strādājušas padomju gados un līdz 1996. gadam, pensijas apmēru būtiski ietekmē arī tā sauktais pensijas sākuma kapitāls jeb veiktās iemaksas laikā no 1996. līdz 1999. gadam (ieskaitot). Turklāt 1996. gadā nebija sociālo iemaksu griestu un nodokli varēja maksāt no visas algas. Griestus ieviesa 1997. gadā, un tad sociālās iemaksas varēja veikt tikai par tādu algu vai tās daļu, kas nepārsniedz 1000 latu mēnesī (vēlāk šī summa mainījās). Iepriekš mediji ziņojuši, ka arī eksprezidents Andris Bērziņš tieši šī iemesla dēļ tika pie savas lielās pensijas, jo šai bezierobežojumu periodā un vispār šo četru gadu laikā bankā saņēma lielu atalgojumu. Arī citi, kam šai laikā bija lielas algas, šobrīd saņem lielas pensijas.
Ekonomiskās krīzes gados no 2009. līdz 2013. gadam sociālo iemaksu griesti tika atcelti, lai palielinātu sociālā budžeta ieņēmumus. Un jau atkal šāds solis pavēra iespējas atsevišķiem lielo algu saņēmējiem, kurus krīze nebija nopietni skārusi, veikt iespaidīgas iemaksas un palielināt savas nākotnes pensijas.
Bērziņš un Lembergs – trijniekā
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jūlija beigās informēja sabiedrību, ka 2016. gada jūnijā aģentūras uzskaitē esošās trīs lielākās vecuma pensijas bija 19 tūkstoši eiro, 6,6 tūkstoši eiro un 6,5 tūkstoši eiro. Šā gada pirmajā pusgadā jaunpiešķirto pensiju apmērs vairs nav bijis salīdzinoši tik liels. Šogad lielākā summa, kas aprēķināta pensijas vecumu sasniegušam nodokļu maksātājam, bija 3,1 tūkstotis eiro, liecina aģentūras dati.
Viens no lielāko pensiju saņēmējiem Latvijā ir arī eksprezidents Andris Bērziņš, kura pensija, pēc iepriekšējos gados ienākumu deklarācijā norādītajiem datiem, ir 6500 eiro mēnesī. No tā secināms, ka bijušais prezidents šobrīd saņem trešo lielāko pensiju valstī.
Kā laikrakstam "Ventas Balss" stāstījis no Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs, viņš šovasar jūlijā oficiāli sasniedzis pensionēšanās vecumu un arī pievienojies lielāko pensiju saņēmēju pulkam. Lembergs teicis, ka viņam aprēķinātā pensija ir ap sešiem tūkstošiem eiro mēnesī. Viņš arī piebildis, ka draugi jokojot – nu viņš varēšot izmantot pieejamās atlaides pensionāriem. Kad VSAA vaicājām – ka šī ziņa par Lemberga pensiju ir pretrunā ar aģentūras apgalvoto, ka šogad lielākā aprēķinātā pensija bija 3,1 tūkstotis eiro, liecina aģentūras dati, VSAA atbild – iespējams, Lemberga pensija ir aprēķināta, bet vēl nebija izmaksāta, jo aģentūras datos parādās informācija par tām pensijām, kas jau sāktas maksāt.
Vēl jāatgādina, ka arī no pensijām jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, līdz ar to arī lielo pensiju saņēmēji "uz rokas" saņem mazāk. Tātad 19 000 eiro pensijas saņēmējs ienākuma nodoklī valstij samaksā ap 4300 eiro un faktiski saņem ap 14 700 eiro mēnesī.
***
Fakti
Lielākās pensijas
Latvijā, eiro mēnesī
1. 19 000
2. 6600
3. 6500
4. 5200
5. 5200
Lielākās no jauna
piešķirtās pensijas 2016. g. 1. pusgadā, eiro mēnesī
1. 3100
2. 2900
3. 2800
***
Vecuma pensijas Latvijā (š. g. 1. ceturksnī)
Pensiju apmērs, eiro mēnesī Saņēmēji Budžets
Skaits % Milj.eiro %
Zem 300 324 969 70 202,85 50
300,01 – 600 120 250 26 162,28 40
600,01 – 1000 12 886 3 20,285 5
Virs 1000 4471 1 20,285 5
Kopā 462 576 405,7
Avots: VSAA
***
UZZIŅA
No 2014. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums 62 gadi tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu – līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi. Šogad tas ir 62 gadi un deviņi mēneši, bet jau nākamgad – 63 gadi.
Šī gada pirmajā pusē vecuma pensijās izmaksāti kopumā 814,1 milj. eiro, 2015. gadā vecuma pensijām izdoti 1,5865 miljardi eiro, bet pērn – 1,6016 miljardi eiro.
Minimālās pensijas apmērs valstī atkarībā no darba stāža svārstās no 70,43 līdz 108,85 eiro.
2016. gada jūnijā vidējais piešķirtais pensijas apmērs bija 295,18 eiro.
Pensijas izmaksas paredzamo ilgumu aprēķina pēc faktiskajām tendencēm – izmantojot oficiālās statistikas ikgadējos datus par prognozēto mūža ilgumu. Jo agrāk persona dodas pensijā, jo izmaksas ilgums ir lielāks, bet pensija mazāka.
***
viedoklis
Juris Pūce, jurists, ekonomists un politiķis: "Tagad katru gadu pensijā ies tie, kas 90. gadu sākumā bija 35 – 37 gadus veci un toreiz tika strauji iecelti augstos amatos uzņēmumos. Tie ir cilvēki, kas ilgstoši ieņēmuši augstus amatus tādos uzņēmumos kā "Latvijas mobilais telefons", "Latvijas dzelzceļš", arī daudz dažādos privātā sektora iestādījumos, bankās utt. Skaidrs, ka viņiem visiem pensijas būs mērāmas tūkstošos, nevis simtos, kā vairumam Latvijas pensionāru. Dabisks stabilizators ir sociālo iemaksu griesti, taču, kad tos krīzes laikā atcēla, saprotams, iemaksas tika veiktas no pilnas algas. Vai ir pamats bažām par sociālā budžeta stabilitāti nākotnē? Tas atkarīgs no tā, cik lielā mērā turpinās pieaugt vidējā darba alga. Ja tas turpināsies tikpat strauji kā tagad, tad problēmu nesaskatu. Ja tomēr kļūs gausāks, bet izmaksas pieaugs, tad problēmas varētu veidoties un sociālo budžetu var arī nesabalansēt. Biedējošākais nav vis tas, ka kādam ir 6000 eiro pensija, bet tas, ka Latvijā šī gada pirmajā pusē sociālajā budžetā ir deficīts, tas ir situācijā, kad Latvijas ekonomika tomēr nedaudz aug. Tas norāda, ka sociālā budžeta plānošanā kaut kādas problēmas pastāv.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003