Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 18:46
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Vairāk vērsīsies pret ārstiem – nepamatotu slimības lapu izrakstītājiem. Tomēr ārsti uzskata, ka pabalstu pieaugums ir objektīvs, jo hronisku saslimšanu esot arvien vairāk
Ja kādā jomā strauji pieaug izdevumi, tad parasti tiek meklēti vainīgie, kas to pieļāvuši. Labklājības ministrija (LM) ir satraukusies, ka 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu par 32 miljoniem eiro ir pieauguši sociālā budžeta tēriņi pabalstiem slimību gadījumos. Uzreiz gan jāteic, ka viens no iemesliem kopējo izdevumu pieaugumam ir tas, ka pērn tika atcelti pabalsta apmēra ierobežojumi. Līdz ar to tendence palielināties šiem izdevumiem ir vērojama arī šogad – pirmajā pusgadā jau iztērēti 58 miljoni eiro, un Finanšu ministrija plāno, ka 2017. gadā slimības pabalstos izmaksātā naudas summa augs par 25 miljoniem eiro. Tomēr politiķu vidū joprojām pastāv aizdomas, ka tēriņi palielinās tādēļ, ka cilvēki sistēmu izmanto ļaunprātīgi un ar ārstiem slimības lapas var "sarunāt".
Dati gan neliecina par nepamatotu darba nespējas lapu "epidēmijas" uzliesmojumiem. Piemēram, pērn piešķirti 254 670 slimības pabalsti, bet Veselības inspekcija tikai 41 gadījumā konstatējusi pārkāpumus. Tātad vidēji tikai viena no 6200 darbnespējas lapām atzīta par nepareizu!
"Biju pārstrādājusies un nolēmu aizbraukt vienu nedēļu uz Turcijas kūrortu, taču darba devējs man negribēja dot bezalgas atvaļinājumu, jo kārtējo atvaļinājumu jau biju izmantojusi. Savu ģimenes ārsti pazīstu daudzus gadus, samaksāju viņai 20 eiro un par to saņēmu darba nespējas lapu. Daktere gan piekodināja, lai nebraucu ārpus Latvijas robežas, jo tad viņai varot būt nepatikšanas, ja gadījumā darba devējs mani pieķer. Par laimi, viss beidzās veiksmīgi. Izbaudīju sauli pirms garās Latvijas ziemas un to pārlaidu bez slimošanas," stāsta Kitija par savu pieredzi pagājšgad. Taču vēlāk, noskatījusies LTV raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kas pieķēra pāris ģimenes ārstus, kuri ar vieglu roku izrakstījuši slimības lapas, apņēmusies nekad vairs nepakļaut riskam savu ģimenes dakteri. Vairāki ģimenes ārsti man apgalvoja, ka šis raidījums, pēc kura arī dažus ārstus sodīja, droši vien piebremzējis ne vienu vien kolēģi izsniegt slimības lapu par skaidru naudu bez objektīvas nepieciešamības.
Augusta sākumā, kad par slimības lapām sprieda Saeimas Budžeta un finanšu komisija, deputāts Imants Parādnieks tomēr atzina, ka joprojām pastāvot bažas par ārstu negodprātīgu rīcību. Par to, viņaprāt, liecina kaut vai svaigākais fakts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, kurus bija paredzēts rotēt, uzreiz "saslima". (Jāpiebilst, ka Rīgas dome augusta beigās nevarēja lemt par Satiksmes departamenta vadītāja Vitālija
Reinbaha atbrīvošanu no amata, jo, kā vēstīja LTV, viņam bija izsniegta darba nespējas lapa.) Deputāts Parādnieks uzskata, ka "laikam sākās kādas slimības epidēmija, kas lika tik daudziem ņemt slimības lapas", un piebilda, ka tā esot krāpšana un valsts naudas izzagšana un valsts pārvaldes līmenī to esot iespējams viegli novērst. Vajagot veidot ekspertu brigādes vai komandas, kas nelūgtas ierodas ārstniecības iestādēs, lai pārbaudītu slimības lapu izrakstīšanas pamatotību. Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs bija sašutis par citu darba nespējas lapu "epidēmiju", kas esot radusies pēc "Positivus" festivāla. Arī uzņēmējs un advokāts Justs Karlsons nesen LTV raidījumā "1:1" izteicās, ka viņam bijušas dažas tiesas sēdes, kas "gājušas trīs gadus, jo Latvijā var visādi izvairīties, lai tiesas sēdes nenotiktu. Dakteris uzraksta "cedeli", un tiesas sēde tiek atlikta un atlikta".
Tikai 41 atrasts pārkāpums
Taču izrādās, pagaidām tās ir tikai politiķu un amatpersonu subjektīvas pārdomas, kas nav balstītas uz pārbaudāmiem faktiem. Veselības inspekcijas sniegtās ziņas neliecina par darba nespējas lapu "epidēmijas" uzliesmojumiem. Kā liecina VSAA dati, 2015. gadā slimības lapas izsniegtas 171 783 personām, bet kopā piešķirti 254 670 slimības pabalsti (viena persona gadā var slimot vairākas reizes). Savukārt Veselības inspekcija vēsta, ka pērn tā kopā izskatījusi 163 iesniegumus (visbiežāk tos raksta darba devēji) par slimības lapu pamatotību, no kuriem 41 gadījumā inspekcija konstatējusi pārkāpumus. Tātad vidēji tikai viena no 6200 darbnespējas lapām atzīta par nepareizu! Diezgan niecīgs daudzums.
Inspekcijas vecākā ārste eksperte Līvija Langenfelde uzskata, ka sociālā budžeta tēriņu pieaugums par pabalstiem slimību gadījumā ir objektīvs, jo hroniskas saslimšanas esot arvien vairāk, nereti ārsti nespēj īsā laikā noteikt pacientam diagnozi, jo ir nepieciešami izmeklējumi, arī citu speciālistu konsultācijas un tur ir jāgaida rindā.
Kā ārsti tiek pieķerti, ka darba nespējas lapu izsnieguši nepamatoti? Veselības inspekcija pārbaudi veic tikai tad, ja saņēmusi sūdzību. "Inspektori ārsta praksē ierodas bez iepriekšēja brīdinājuma, un nereti atklājas, ka darba nespējas dokuments izsniegts, neaizpildot pacienta slimības vēsturi vai arī slimības lapa izsniegta, bet dokumenti aizpildīti ar krietnu kavēšanos. Bijuši arī tādi kuriozi, ka ārsta praksē vispār nav pacienta medicīnisko dokumentu. Tad notiek taisnošanās, ka dokumenti esot pie slimnieka, ka viņš tos atnesīšot," stāsta Veselības inspekcijas (VI) vecākā ārste eksperte Līvija Langenfelde.
Inspekcijas konstatēto pārkāpumu vidū esot arī pārāk ilgs ārstēšanās laiks, ko pamato ar ilgo gaidīšanu rindās, lai gan pacientu var stacionēt. Darba nespējas lapas izsniedzot, arī vienojoties telefoniski. Ja ārsts ir pieļāvis formālus pārkāpumus, aizpildot medicīnisko dokumentāciju, tas neietekmē personas tiesības saņemt pabalstu.
Valsts maksā arī par paģirām
Tomēr amatpersonas tik un tā ir pārliecinātas par slimības lapu "epidēmiju". Lai to novērstu, Ministru kabinets uzdeva Labklājības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju un Veselības ministriju izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā iesniegt likuma grozījumus. Nebija ilgi jāgaida, augustā LM steidzīgi sasauca sanāksmi kopā ar sociālajiem partneriem par tiesību aktu grozījumiem, kas tikšot pievienoti 2017. gada valsts budžeta paketei, un informēja, ka likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu esot papildināts ar šādu pantu: "Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemts Veselības inspekcijas atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu, pārmaksātās pabalstu summas atgūst no ārstniecības iestādes ārsta vai ārsta palīga, kas izsniedzis konkrēto darbnespējas lapu."
Tātad plānots, ka ārstiem tiks uzlikts vēl stingrāks žņaugs nekā patlaban. Šobrīd vienīgi VI, ņemot vērā Administratīvo pārkāpumu kodeksu, drīkst ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam par nepamatoti izsniegtu darba nespējas lapu uzlikt sodu līdz 350 eiro. To inspekcija dara tad, ja pārliecinājusies, ka slimības lapa ir, bet slimības nav. Ja pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti gada laikā, tad naudas sods var sasniegt līdz pat 700 eiro. Bet, ja spēkā stāsies minētie likuma labojumi, tad žņauga uzlikšanā piedalīsies arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šīs iestādes tiesvedību daļas vadītāja Sarmīte Bruzgule apliecināja, ka aģentūra varēs piedzīt nepamatotos pabalstos samaksāto naudu no ārsta vai ārsta palīga, ja VI būs konstatējusi, ka slimības lapa izsniegta bez objektīva pamatojuma. Ja mediķi naudu neatdos labprātīgi, aģentūrai būs iespēja vērsties tiesā.
Lauku Ģimenes ārstu asociācija kritizē šo Labklājības ministrijas ieceri, atgādinot, ka ārstiem nav jārisina sociālās problēmas. Asociācijas vadītāja ģimenes ārste Līga Kozlovska minēja arī šādus piemērus – VSAA reģionālo nodaļu iejūtīgie darbinieki mudinot bezdarbniekus doties pie ģimenes ārsta un lūgt darba nespējas lapu, jo tā ir iespēja pagarināt savu bezdarba laiku uz slimības rēķina. Bezdarbnieki to arī izmantojot, jo neviens jau nav simtprocentīgi vesels.
Ģimenes ārstu rīcībā ir apmēram desmit centimetrus biezs krājums ar dažādiem diagnožu šifriem, sākot no ieauguša naga un smaganu iekaisuma pēc zobu izraušanas līdz ļoti nopietnām saslimšanām. "Bankrotē maizes kombināts, un cilvēkam sākas depresija, pievienojas muguras sāpes. Viņš katru darba dienu ir cēlies trijos četros, smagi strādājis, un tas ir atstājis sekas uz viņa veselību. Šāds cilvēks ierodas pie ģimenes ārsta un lūdz darba nespējas lapu. Tad kā lai viņam to liedz?" vaicā ārste.
Arī tad, ja ārsts konstatē pacientam izdegšanas sindromu, ir atļauts rakstīt slimības lapu. "Tas ir ļoti kutelīgs jautājums, un ārstam ir jāspēj atšķirt, kad slimnieks simulē un kad patiešām viņa veselība cieš no pārmērīgas darba slodzes un vai šāds pacients nav jāsūta pie psihiatra," saka ģimenes ārsts Andris Lasmanis.
Pieminētajā diagnožu krājumā ir iekļauts arī abstinences sindroms, ko tautas valodā dēvē par paģirām. Ja rokas dreb, ir nelaba dūša, galvas reiboņi un ģimenes ārsts to visu apzinīgi apraksta pacienta slimības vēsturē, tad slimības lapa tiek izsniegta pamatoti. Šādas slimības lapas joprojām tiek apmaksātas, un būtu loģiski, ja LM ienāktu prātā veikt izmaiņas tiesību aktā, lai par šādu slimnieku attaisnojošo dokumentu nevajadzētu maksāt ne darba devējam, ne arī sociālās apdrošināšanas aģentūrai, ja gadījumā sindroms ir ieildzis. Aptaujātie ģimenes ārsti neslēpa, ka slimības lapas ar šādu diagnozi ir izrakstījuši, bet to gan neesot daudz.
E-slimības lapa – no decembra
Lai efektivizētu slimības lapu izrakstīšanas procesu un lai to varētu ērtāk pārlūkot, no šā gada 1. decembra ārstiem slimības lapas būs jāizraksta elektroniski, bet līdz decembrim viņi to var darīt brīvprātīgi.
Mārtiņš Smilga, Nacionālā veselības dienesta e-veselības departamenta direktors: "Ja ārsts uzskatīs, ka ir nepieciešama darba nespējas lapa, viņš to atvērs, izmantojot savu programmatūru vai vienoto nozares elektronisko informācijas sistēmu, vai arī e-veselības portālu. Darba devējs par atvērto darba nespējas lapu varēs pārliecināties elektroniskajā vidē – darbinieks pēc sava priekšnieka pieprasījuma to no e-veselības portāla varēs nosūtīt uz darba devēja elektronisko pastu. Tur tāpat kā patlaban diagnoze nebūs uzrādīta, to zinās tikai pacients un ārsts. Kad cilvēks izveseļosies un ārsts slimības lapu noslēgs, informācija tiks nogādāta VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kur ir izveidota speciāla atskaite darba devējiem.
Tur varēs pārliecināties, kuri darbinieki bijuši slimi attiecīgajā laika posmā. Lai varētu saņemt slimības pabalstu, VSAA šo informāciju saņems divos veidos. Iedzīvotājs varēs rakstīt iesniegumu VSAA, izmantojot portālu "www. latvija.lv", vai arī informācija par pacientu aģentūrai tiks nosūtīta no mūsu elektroniskās sistēmas. Cilvēki, kuri nebūs tik zinoši informācijas tehnoloģijās, varēs doties uz VSAA kontaktpunktiem, kur viņiem palīdzēs."
Vai elektroniskās slimības lapas liks ārstiem būt piesardzīgākiem un neizrakstīt tās uz draudzīgas pazīšanās pamata? Veselības inspekcijā uzzināju, ka ārstu negodīgā rīcībā var pieķert tikai tad, ja viņš pavirši aizpildījis pacienta medicīnisko dokumentāciju. "Iekritīs tie ģimenes ārsti, kuriem nepatīk papīri," secina Salacgrīvas ģimenes ārste Sarma Līsmane. Savukārt Preiļu slimnīcas vadītājs un arī ģimenes ārsts Jānis Anspoks uzskata, ka daudz nopietnāka problēma ir veselības kvalitātes pārbaudes, kuras beigušās 1989. gadā. "Par katru ārsta vainas dēļ ielaistu slimības gadījumu tika ziņots galvenajiem speciālistiem, katrā rajonā bija inspektors, kurš varēja jebkurā laikā ierasties pie ārsta un pārliecināties, vai ar viņa izrakstītajām slimības lapām viss ir kārtībā," saka dakteris Anspoks un piebilst, ka tagad tiekot pievērtas acis uz to, ka pacients ir kā staigājošs biezāks vai plānāks naudas maciņš un ka ir ārsti, kas šos maciņu protot prasmīgi izkratīt. Taču tā nav tendence, ko vajadzētu saistīt ar darba nespējas lapu "epidēmiju", kā to uzskata politiķi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003