Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 10:06
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Rīgas krievu skolas latviešu valodas apguvē netiek līdzi labākajām Latgales skolām
Daugavpils Krievu vidusskolas liceja direktore Irina Paura šogad saņēma Draudzīgā aicinājuma fonda balvas par skolēnu sasniegumiem matemātikas, dabaszinību un latviešu valodas centralizētajos eksāmenos. Liceja skolēni bija vislabākie latviešu valodas eksāmena kārtotāji starp mazākumtautību skolu absolventiem. Viņi apsteidza arī daudzus latviešu skolu absolventus, valstī ierindojoties 11. vietā. Kopš 2012. gada latviešu un mazākumtautību skolu absolventi kārto vienādus centralizētos eksāmenus. Diemžēl šā liceja absolventu skolēnu sniegums nebūt nenozīmē, ka visās mazākumtautību (lielākoties – krievu) skolās kopumā latviešu valoda tiktu apgūta augstā līmenī. Līdz ar to iznāk, ka daudzi Latvijas jaunieši valstī ieguvuši vidējo izglītību, bet valsts valodu pienācīgā līmenī nemaz neprot.
Analizējot, kuru skolu skolēni vissliktāk nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, jāsecina, ka starp 60 "sliktākajām" skolām ir gana daudz privāto vidusskolu un profesionālo skolu, vakarskolu un tālmācības skolu. Taču netrūkst arī "parastās" pašvaldību dibinātās vidusskolas: "astes galā" tādu ir 28. No tām 21 ir tā sauktā krievu skola, bet trijās var mācīties gan latviešu, gan arī krievu valodā. Jāpiebilst, ka arī privātās skolas, kuru absolventiem švaki klājās latviešu valodas eksāmenā, lielākoties ir ar krievu mācību valodu. Piemēram, 5. vietā no beigām sarakstā redzama Rīgas vispārizglītojošā privātā vidusskola "Evrika", kuras dibināšanā klāt stāvējis bijušais Saeimas deputāts Jakovs Pliners, kurš bijis pret 2004. gada izglītības reformu, apgalvojot, ka latviski krievu skolās jārunā tikai latviešu valodas stundās. "Evrikas" direktors ir viņa domubiedrs Valērijs Buhvalovs.
Kopumā situācija gan nav nemaz tik slikta, jo no visiem latviešu valodas eksāmena 14 173 kārtotājiem (gan latviešu, gan krievu skolās) tajā izkritis tikai 35. Taču, lai eksāmenu noliktu, pietiek iegūt tikai 5 procentus no maksimālā punktu skaita. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis jau izteicies, ka šī latiņa būtu jāceļ, citādi "eksāmenu nokārto pat tas, kurš pareizi uzraksta tikai savu vārdu un uzvārdu".
Krievu skolu rezultātus atsevišķi neanalizējot
Atgriežoties pie skolu "labā gala", jāsecina, ka tajā no mazākumtautību skolām ir tikai jau minētā Daugavpils Krievu vidusskola licejs. Nākamā labākā – Rēzeknes poļu ģimnāzija – no liceja atpaliek par vairāk nekā 50 vietām. Taču Rīgas krievu skolās latviešu valodas apguvē netiek līdzi labākajām Latgales skolām.
Vai no rezultātiem būtu jāsecina, ka lielākoties latviešu valodas apguve mazākumtautību skolās tomēr nav gana augstā līmenī? Diemžēl Valsts izglītības satura centram (VISC), kas atbild par centralizēto eksāmenu norisi, uz šo jautājumu nav skaidras atbildes. Jo iestāde, analizējot centralizēto eksāmenu rezultātus, mazākumtautību skolas neizceļ un nenodala. Valsts izglītības satura centra pārstāvis Kaspars Špūle min vairākus argumentus, kāpēc tā. Pirmkārt, šādu skolu esot samērā maz. Otrkārt, eksāmenu rezultātu pētīšana tieši mazākumtautību skolās nebūtu arī "īpaši korekta": "Ļoti daudz skolēnu, kam dzimtā valoda nav latviešu, mācās arī valsts ģimnāzijās. Ne jau visi ir mazākumtautību skolās. Jāņem vērā, ka arī valsts profesionālajās vidusskolās mācās diezgan daudz mazākumtautību pārstāvju. Mācības šajās skolās ir latviski, taču pēc rezultātiem redzam, ka latviešu valodas eksāmenu rezultāti tajās vidēji ir zemāki nekā mazākumtautību skolās."
Tipiskākās kļūdas
Tā kā K. Špūle uzstāj, ka līdzvērtīgas kļūdas eksāmenos pieļauj kā latviešu, tā krievu skolu absolventi, taujāju, kādas tad ir tipiskākās eksaminējamo pieļautās kļūdas. K. Špūle min daudzas. Piemēram, nācies secināt, ka daļa skolu absolventu uzskata, ka īpašvārdi tie paši īpašības vārdi vien ir. Novērots, ka skolēniem grūti precīzi noformulēt viedokli, kas atbilstu dotajam tekstam. Piemēram, pērn eksāmenā jautāts, vai, lemjot, kuru izrādi apmeklēt, skolēni ņem vērā recenzijas. Aptuveni puse atbildēja: "Jā, uz šo izrādi es iešu." vai "Nē, nevēlos apmeklēt šo izrādi". Tātad jautājums izlasīts pavirši vai nav izprasts.
Daļa skolēnu bez gramatiskām kļūdām nespēj uzrakstīt pat divus trīs teikumus.
Vēl būtisks klupšanas akmens vidusskolu absolventiem ir striktā prasība par vārdu skaitu domrakstā. Ja prasīti vismaz 350 vārdi, tad tam, kurš uzrakstījis kaut vārdu mazāk, par domrakstu nepiešķirs nevienu punktu, lai cik izcils tas arī būtu.
Bez vērtējuma paliek domraksti, kuros autors kaut ko gan ir rakstījis, taču ne par doto tematu. Kopumā no visiem šā gada eksāmena kārtotājiem domrakstu neieskaitīja 150 vidusskolas absolventiem. Daļa absolventu atnāk tikai uz pirmo eksāmena daļu, bet uz otro – teksta izpratnes pārbaudi un domraksta rakstīšanu – nemaz neierodas. No kurām skolām ir šie jaunieši, kuri domrakstā nav nopelnījuši nevienu punktu? K. Špūle atbild, ka šī neveiksmīgā publika "ir ļoti raiba". "Pamatā šie skolēni nāk no profesionālajām vidusskolām, vakarskolām, tālākizglītības programmām. Mazākumtautību skolas sevišķi neizceļas," teic K. Špūle.
Patiesībā gan visu skolu rezultāti centralizētajos eksāmenos pieejami kopējā tabulā un, ja zina, kāda mācību valoda ir katrā skolā, ir iespējams izsecināt, kādā līmenī mazākumtautību skolu audzēkņi kārto latviešu valodas eksāmenu. Kā jau minēju, "astes galā" latviešu skolu tikpat kā nav, bet krievu ir daudz.
Priekšā teikšana nav pierādīta
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga, kura piedalās arī centralizēto eksāmenu darbu labošanā, paudusi bažas, ka mazākumtautību skolās centralizētie eksāmeni, iespējams, ne vienmēr tiek kārtoti godīgi. Labojot darbus, viņa pamanījusi, ka samērā bieži eksaminējamais parāda labas latviešu valodas zināšanas eksāmena 1. daļā, kur uzdevumi lielākoties ir testa formā, bet 2. daļā, kur jāpauž savas domas, šīs zināšanas nez kur pazūd. Viņa izsaka pieļāvumu, ka eksāmena pirmajā daļā eksaminējamiem kāds pasaka priekšā pareizo atbildi. Otrajā daļā, kad katram pašam jāveido teikumi, tas, protams, nav iespējams. Labojot darbus, skolotāja nezina, no kuras skolas darbs atsūtīts, taču "var just, vai autors ir krievvalodīgs jaunietis".
Toties K. Špūle uzskata, ka tādas aizdomas nav pietiekami pamatotas. VISC darbojas procedūras komisija, kas izskata skolu iespējamo negodīgo rīcību. Tai nācies secināt, ka nevar "pierādīt šādu faktu, ka skolotāji teiktu priekšā". Tajā pašā laikā viņš atzīst: ir novērota tendence, ka skolu absolventi pareizi salikuši komatus testā jau uzrakstītam teikumam, bet, ja raksta līdzīgu teikumu paši, komatus teikumā ievieto nepareizi. Taču šo novērojumu nevarot attiecināt tikai uz mazākumtautību skolām. K. Špūle pieļauj, ka pedagogiem labāk padodas skolēnus "uztrennēt" risināt tāda tipa uzdevumus, kādi ir pirmajā daļā, bet ne tik veiksmīgi sanāk iemācīt rakstīt domrakstus. "Bet tā notiek visās skolās," viņš saka.
K. Špūle gan arī atzīst: dažkārt eksāmenu darbos tomēr ir redzamas vienādas kļūdas un vienādi teikumi. Komisija šādus gadījumus izvērtē. Ir gadījumi, kad secināts, ka skolēns daļu eksāmena darba norakstījis no interneta. Tie var būt norakstīti eksāmena laikā, gan esot gadījumi, kad skolēns tos iekalis no galvas. Šādi darbi, kas faktiski ir plaģiāts, nemaz netiekot vērtēti.
Saskaņā ar noteikumiem centralizēto eksāmenu telpā ir eksāmena vadītājs, kas ir attiecīgās skolas pārstāvis, taču nav attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs eksaminējamajiem. Klāt ir jābūt arī novērotājam – skolotājam, kurš nestrādā attiecīgajā skolā. Ja novērotājs pamana "kādas problēmas", tad viņam jāziņo VISC. Ik pa laikam ziņojumus centrs arī saņem. Skolu absolventi, kuri mēģinot eksāmenu telpā veikt kādas neatļautas darbības, tiekot izraidīti.
***
Direktoru viedokļi. Kā skolās skaidro neveiksmīgi nokārtoto latviešu valodas eksāmenu?
Zemgales vidusskola Daugavpils novada Demenē. Sliktākais vidējais rezultāts – 21,08% – starp visām vispārizglītojošām pašvaldību dibinātām mazākumtautību dienas skolām. Eksāmenu kārtoja desmit skolēni, seši ieguva vērtējumu no 11 līdz 20%. Mācību valoda – krievu. Skolas direktors Aleksandrs Petkevičs telefonsarunā runāja tikai krieviski, uz jautājumiem pēc būtības neatbildēja. Solīja, ka uz redakciju piezvanīs skolas latviešu valodas skolotāja, kura tā arī nepiezvanīja.
Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola. Otrs sliktākais vidējais rezultāts – 25,16% – starp visām vispārizglītojošām pašvaldību dibinātām mazākumtautību dienas skolām. Eksāmenu kārtoja septiņi skolēni. Mācību valoda – krievu. Andžela Zubkovska, direktore: "Vispirms jāsaka, ka par direktori šajā skolā kļuvu tikai trīs mēnešus pirms eksāmena. Mūsu skolā ir speciālā izglītības programma skolēniem ar mācību traucējumiem. Tā gan ir tikai pamatskolā, taču bieži vien šie paši bērni paliek mācīties vidusskolā, kur jau ir parastā izglītības programma. Šogad no 11 absolventiem četri veselības stāvokļa dēļ pat tika no eksāmena atbrīvoti. Situāciju centīsimies uzlabot, piedāvājot papildu fakultatīvās nodarbības latviešu valodā."
Ilūkstes sadraudzības vidusskola. Sliktākais vidējais rezultāts – 25,99% – starp visām vispārizglītojošām pašvaldību dibinātām divplūsmu dienas skolām. Viens eksaminējamais eksāmenu nenokārtoja. Mācību valoda – latviešu un krievu. Alite Kudiņa, direktore: "Mums ir arī neklātienes programma, kurā piesakās un mācās dažādu vecumu cilvēki ar dažādu iepriekšējās izglītības un latviešu valodas apguves kvalitāti. Ja kāds pie mums mācās tikai vienu gadu, mēs nevaram pilnībā par viņu atbildēt. Domāju, ka tieši neklātnieki "novelk" uz leju rezultātu. Jaunietis, kurš eksāmenu nenolika, nāk no Daugavpils. Tagad mācās eksternātā un nākamgad atkal liks eksāmenu."
Rēzeknes tehnikums. Te bija visvairāk eksaminējamo, kas nespēja iegūt pat piecus procentus punktu un eksāmenu nenokārtoja. Arī vidējais rādītājs viens no zemākajiem starp valsts profesionālajām izglītības iestādēm – 34%. Mācību valoda – latviešu. Benita Virbule, direktore: "Kad audzēkņi pie mums atnāk pēc 9. klases, viņu latviešu valodas zināšanu līmenis ir ļoti dažāds. Lielākā daļa zina labi, tomēr ir izņēmumi. Ir gadījumi, kad grūti pat ar audzēkni sazināties latviski. Mēs piedāvājam papildu nodarbības latviešu valodā, taču tās ir brīvprātīgas. Ir jaunieši, kuri nevēlas stāties augstskolā, tāpēc uzskata, ka nav būtiski saņemt augstu novērtējumu. Tāpēc arī eksāmenā necenšas: domā, ka ar to, ko uzraksta, pietiks, lai būtu ieskaitīts, bet pārrēķinās. Tie, kas eksāmenu nenolika, to kārtoja jau pēc trešā kursa. Viņi turpina mācības pēdējā kursā un, ja gribēs diplomu, kārtos eksāmenu vēlreiz."
***
Skolās, kurās ir visvairāk latviešu valodas eksāmenu nenolikušo (2015./2016. m.g. rezultāti)
Skola skolēnu skaits
Rēzeknes tehnikums 5
Daugavpils Būvniecības tehnikums 4
Daugavpils tehnikums 4
Jelgavas novada neklātienes vidusskola 2
Rīgas 1. vidusskola 2
Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums 2
Rīgas Valsts tehnikums 2
Labākās skolas latviešu valodas eksāmenā
Skola Vidējais rezultāts %
Āgenskalna Valsts ģimnāzija 80,4
Rīgas Franču licejs 77,67
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija 76,16
Labākās mazākumtautību
skolas latviešu valodas eksāmenā
Skola Vidējais rezultāts %
Daugavpils Krievu vidusskola licejs 71,82
Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija 65,5
Maltas vidusskola (īsteno gan mazākumtautību, gan latviešu izglītības programmas) 65,5
Dati: VISC
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003