Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 16:56
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Mūža balva mūzikā – Edgaram Račevskim un Eleonorai Testeļecai
Vakar tika nosaukti augstākā Latvijas valsts apbalvojuma mūzikā – Lielās mūzikas balvas (LMB) – nominanti septiņās kategorijās. Kuri būs laureāti un līdz ar tradicionālo sudraba statueti saņems 1500 eiro, to uzzināsim 7. martā, kad notiks svinīgā ceremonija Latvijas Nacionālās Operas un baleta ēkā. Mūža balvas saņēmēji gan jau ir zināmi – diriģents, Dziesmu svētku tradīcijas un Gaujienas svētku lolotājs Edgars Račevskis un Mūzikas akadēmijas emeritētā profesore, čella skolas pamatlicēja Latvijā pedagoģe Eleonora Testeļeca, pie kuras pēc padoma vēršas arī pasaulē zināmās latviešu slavenības.
Vakar tapa zināms, ka augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā – Lielā mūzikas balva (LMB) – septiņās kategorijās līdz ar tradicionālo sudraba statueti un balvu 1500 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas laureātiem tiks pasniegtas 7. martā svinīgā ceremonijā uz Operas skatuves.
Vakar tika nosaukti trīs LMB nominanti visās kategorijās, taču mūža balvas saņēmēji jau zināmi. Tie ir divi – diriģents, Dziesmu svētku tradīcijas un Gaujienas svētku lolotājs Edgars Račevskis un Mūzikas akadēmijas emeritētā profesore, čella skolas pamatlicēja Latvijā pedagoģe Eleonora Testeļeca, pie kuras pēc padoma vēršas arī pasaulē zināmās latviešu slavenības. Šogad jaunums ir tas, ka divas LMB nominācijas veidotas atšķirīgi. Kategorijas "Par darbu ansamblī" vietā radīta jauna – "Izcils sniegums kamermūzikā", jo tā ir specifiska joma, ko nosacīti varētu salīdzināt ar mazās zāles izrādēm teātrī. Kategorijas "Par izcilu interpretāciju" vietā nākusi "Gada mūziķis", kurā tiek izcelts individuāls sniegums. Savukārt kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā" tiek vērtēti muzikālie kolektīvi.
Žūrija lēmumu pieņems, aizklāti balsojot 7. marta rītā. No aizkulišu sarunām var paredzēt, ka vislielākās diskusijas pirms balsošanas, iespējams, raisīsies ap gada uzvedumu, kur Ērika Ešenvalda opera "Iemūrētie" uzrāda atšķirīgu enerģētisko sniegumu no vienas izrādes uz otru. Var piekrist žūrijas locekles, muzikoloģes Lienes Jakovļevas novēlējumam šai izrādei garāku skatuves mūžu nekā citām "māsām" šajā žanrā, jo ikviens jauns latviešu operas iestudējums ir notikums Latvijas kultūrā. Tieši elegantā ministre šajā operā ir viens no spilgtākajiem soprāna, Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā studējošās un nu jau otro gadu Latvijas Nacionālās operas štata solistes Lauras Teivānes sniegumiem, kas pretendē uz Gada jaunā mākslinieka titulu, konkurējot ar Briseles filharmonijas orķestra čella grupas koncertmeistaru Kristapu Bergu un Mūzikas akadēmijā un arī Zviedrijā studējošo pianistu Daumantu Liepiņu. Visnotaļ cienījama ir žūrijas asā dzirde, kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā" pamanot LNO kori, kura profesionalitāte pēdējos gados ievērojami augusi un izceļas arī jau pieminētajā operā "Iemūrētie", Latvijas Radio bigbendu, kurš nupat kļuvis par profesionālu pilna darba laika kolektīvu, un Doma baznīcas mūzikas dzīves veidotāja Guntara Prāņa vokālo grupu.
***
"Lielās mūzikas balvas 2016" nominanti
Par Mūža ieguldījumu
Diriģents Edgars Račevskis un čelliste Eleonora Testeļeca.
Gada koncerts
"Vasks un ugunis" 27. februārī Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" – sitaminstrumentu kvartets "Perpetuum ritmico" (rīkotājs – "Latvijas koncerti");
Pavasara festivāla "Windstream" atklāšanas koncerts "Merkūrijs uz Mēness" 20. martā Rīgā, Dzelzceļa muzejā – orķestris "Rīga", solisti – Jānis Šipkēvics (vokāls) un Matīss Čudars (ģitāra), diriģents – Valdis Butāns (rīkotājs – orķestris "Rīga");
"LNSO – 90. Mariss Jansons un Raimonds Pauls" 16. septembrī Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Raimonds Pauls – klavieres, diriģents – Mariss Jansons (rīkotājs – LNSO).
Gada uzvedums
Ērika Ešenvalda opera "Iemūrētie" Latvijas Nacionālajā operā; libreta autore – Inese Zandere, diriģents – Māris Sirmais, režisore – Laura Groza-Ķibere, (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB), pirmizrāde 19. maijā);
kora opera "Neoarctic" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī; komponisti – Krists Auznieks un Endijs Stots, "Hotel Pro Forma" un Latvijas Radio kora grupa, diriģents – Kaspars Putniņš, režisore – Kirstena Dēlholma, (rīkotājs – "Hotel Pro Forma" un Latvijas Radio koris, pirmizrāde 26. augustā);
Šarla Guno opera "Fausts" Latvijas Nacionālajā operā; diriģents – Tadeušs Voicehovskis, režisors – Aiks Karapetjans, (rīkotājs – LNOB, pirmizrāde 30. septembrī).
Gada jaunais mākslinieks
čellists Kristaps Bergs;
pianists Daumants Liepiņš;
dziedātāja Laura Teivāne.
Gada jaundarbs
Juris Karlsons – Koncerts čellam, klavierēm, sitaminstrumentiem un orķestrim "Latvijas Radio 3 "Klasika" 20 gadu jubilejas koncertā" 6. janvārī Lielajā ģildē (Kristīne Blaumane, Agnese Egliņa, Elīna Endzele, LNSO, diriģents Andris Poga);
Kristaps Pētersons – simfonija lielam orķestrim "Miegs" Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 23. janvārī Lielajā ģildē (LNSO, diriģenti Andris Poga un Guntis Kuzma);
Marina Gribinčika – "Laika spēles" astoņiem čelliem un sitaminstrumentiem koncertā "Čellu Dream Team un draugi" 20. oktobrī Lielajā ģildē (LNSO čellu grupas ansamblis "Čellu Dream Team").
Izcils sniegums kamermūzikā
Trio Art-i-Shock – par koncertdarbību 2016. gadā;
Inga Kalna un Diāna Ketlere koncertā "Rudens kamermūzikas festivāls. Ingas Kalnas solokoncerts" 8. oktobrī Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē;
Georgs Sarkisjans koncertā "Georga Sarkisjana solokoncerts" 19. maijā Lielās ģildes Minsteres zālē.
Gada mūziķis
dziedātājs Jānis Apeinis;
vijolniece Eva Bindere;
pianists Reinis Zariņš.
Par izcilu sniegumu gada garumā
LNO koris, diriģents Aigars Meri;
Latvijas Radio bigbends, vadītājs Māris Briežkalns, mākslinieciskais vadītājs Raimonds Pauls;
vokālā grupa "Schola Cantorum Riga", vadītājs Guntars Prānis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003