Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 14:08
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Lietuvā un Igaunijā prokurorus atslogo no sīkajām zādzībām, bet Latvijā par to trūkst politiskas izšķiršanās
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vakar prokuroru gadskārtējā sanāksmē uzsvēra, ka gan šā gada, gan arī nākamo gadu prioritāte ir un būs prokuroru darba kvalitāte. Taču tā ir atkarīga arī no tā, kā strādā citas tiesībsargājošās iestādes. "Visās izmeklēšanas iestādēs, muitas un finanšu policijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kā arī prokuratūrā kadru mainība ir viens no pamatjautājumiem. Ja trūkst motivācijas un profesionalitātes, nākas dzirdēt daudz pārmetumu. Tā ir dzīves realitāte, ka, pieaugot prokuroru darba slodzei, lietu skaitam vienam prokuroram, samazinās darba kvalitāte," atzina ģenerālprokurors.
Pagājušajā gadā no prokuratūras aizgājuši 27 cilvēki, lielākā daļa devušies izdienas pensijā, kas pēc likuma pienākas no 50 gadu vecuma, ja darba stāžs ir 20 gadu. Šogad šī tendence turpināšoties, jo izdienas pensijā jau devušies pieci prokurori un ģenerālprokurors saņēmis virkni iesniegumu par atbrīvošanu no amata, lai dotos pelnītā atpūtā. Patlaban prokuratūrā stažējas 20 jaunie prokurori, kuri, cerams, šogad nokārtos eksāmenu un kļūs par pilntiesīgiem prokuroriem.
Prokuratūrā patlaban notiek strauja kadru maiņa, un jāņem vērā tas, ka tuvākajos gados tur dominēs nepieredzējuši prokurori. 2005. gadā prokuratūrā strādāja 605 prokurori, bet šā gada sākumā – 499.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš arī piedalījās sanāksmē, solīja, ka tiesnešiem un prokuroriem pakāpeniski tiks palielināta alga, sākot ar 2018. gadu. Valsts policijā nav labāka situācija, jo 2014. un 2015. gadā no darba aizgājuši vairāk policistu, nekā pieņemti.
Neraugoties uz cilvēkresursu problēmām, gada laikā ir izdarīts nozīmīgs darbs, atklājot un izmeklējot noziegumus un uzrādot valsts apsūdzību. Noziedzīgu nodarījumu skaits ir samazinājies visu noziegumu kategorijās – gan sevišķi smagie, smagie, mazāk smagie noziegumi un kriminālpārkāpumi. Ievērojams progress pozitīvā virzienā ir jūtams arī sevišķi smago noziegumu statistikā. Tiesa, satraucošs fakts ir dubultslepkavību skaita pieaugums, kad par noziedznieka upuriem kļūst divi vai vairāki cilvēki.
"Lietuvas progress ir šokējošs"
Ne reizi vien gan Saeimā, gan sabiedrībā kopumā ir aktualizēts jautājums, kas īsti ir sīkās zādzības, par kuru izdarīšanu iestājas kriminālatbildība. Vai, piemēram, par vistas buljona kubiņa vai alkoholisko dzērienu pudeles nozagšanu ir jāsēž cietumā. Izrādās, ka Lietuvā un Igaunijā ir grozīts likums tā, lai noteiktu zemāko robežu sīkajām zādzībām, par kurām tiek saņemts sods. Tādējādi krietni atslogoti prokurori, lai viņi savu resursu var izmantot daudz nopietnāku noziegumu izmeklēšanā. Dekriminalizācija ļāvusi strauji samazināt uzskaitītos noziedzīgos nodarījumus, tāpēc Lietuvas un Igaunijas rādītāji pēc reģistrēto noziegumu skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Baltijas valstīs ir krietni labāki nekā Latvijai.
Ē. Kalnmeiers: "Lietuvas progress ir šokējošs. Ja paskatās kopējo reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitu, redzams, ka 2015. gadā Lietuvā šis skaitlis bija vairāk nekā 75 000, taču 2016. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits mūsu kaimiņvalstī saruka līdz 55 184. Tātad samazinājums viena gada laikā ir par 17 159 noziedzīgiem nodarījumiem vai vairāk nekā 20%. Iedomājieties, kāds darbs ir jāizdara, lai reāli samazinātu noziedzības līmeni tik strauji. Šeit ir runa par pavisam ko citu – nevis faktisko reālo nozieguma skaita samazinājumu, bet gan par izmaiņām likumos, par dekriminalizāciju, kas ļauj strauji samazināt uzskaitītos noziedzīgos nodarījumus. Lietuvā ievērojamais kritums ir saistīts ar to, ka tur kriminālatbildība sākas, ja zādzība bijusi 100 eiro apmērā. Arī Igaunijā ir noteikts šis minimums un ievērojami atslogoti policijas, prokuratūras un tiesas resursi. Vai tas uzlabo drošību sabiedrībā, tas ir cits jautājums. Latvijā šādas izmaiņas nav notikušas. Aizvadītajā gadā piesavināšanās nelielā apjomā veidoja 24,6% no valstī kopā reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tā ir politiska izšķiršanās, vai Latvija ir gatava ieviest kaut kādu diskutējamu apakšējo robežu zādzībām nelielā apmērā vai atstāt visu, kā bijis. Jāņem vērā, ka šie 24,6% ir apjoms, kas paņem reālu policijas darbu, kur tiek tērēti lieli resursi, lai izmeklētu šos noziedzīgos nodarījumus. Arī prokuratūras darbā tas ir liels apjoms.
Sabiedrībā bieži pārmet, ko tā prokuratūra uzrāda apsūdzības, ja nozagtās mantas vērtība ir 20 eiro. Bet tas jādara, ņemot vērā Krimināllikuma 180. pantu. Zagļiem tas nereti ir iztikas avots izdzīvošanai. Cilvēks dienā izdara divas trīs zādzības, viņu aiztur, noformē dokumentus, palaiž, un viņš dodas uz nākamo veikalu, lai turpinātu zagt. Ja to atstāsim pilnīgi bez reakcijas, tas veicinās šā noziedzīgā nodarījuma izplatību. Tā ir problēma, kas jārisina kopā, ņemot vērā, ka valdības protokollēmumā ir noteikts, ka šogad ir jāizstrādā grozījumi kriminālprocesa likumā par kriminālprocesa vienkāršošanu, resursu tērēšanu nenozīmīgai kriminālprocesu izmeklēšanai. Tas ir viens reāls jautājums, kas ir jārisina, uzreiz gatavu recepti neviens nepateiks. Tas ir arī politisks jautājums – divas vai trīs reizes Saeimā mēģināja, bet nesekmīgi."
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai Saeima darīs ko lietas labā, lai grozītu likumu un atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu darbu, kā to izdarījušas kaimiņvalstis.
Visdrošāk dzīvot Kurzemē
Ģenerālprokurors informēja, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies par 1767 noziegumiem. Izrādās, ka visdrošākā dzīve ir Kurzemē, kur ir lielākais noziegumu samazinājums valstī, taču ne tik droši ir dzīvot Latgales un Rīgas reģionā, jo tur noziegumu skaits arvien palielinās. Pilsētu vidū vismazākais noziegumu skaits fiksēts Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī, bet pieaugums ir Daugavpilī un Rīgā.
Prokurora pienākums ir atskaitīties sabiedrībai
Šogad un arī turpmākajos gados aktuāla būs finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšana. Pabeigto kriminālprocesu skaits kontrabandas lietās ir pieaudzis par 42 procesiem.
Prokuroru darba slodze palielinās arī tāpēc, ka prokuratūras starptautiskās sadarbības nodaļa saņem arvien vairāk tiesiskās palīdzības lūgumu no ārvalstīm.
Ģenerālprokurors solīja pievērst uzmanību prokuroru darba kvalitātei dažādos aspektos. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kas sēdēja zālē kopā ar prokuroriem, dzirdēja no Kalnmeiera, ka katru mēnesi virsprokuroram jābūt informētam, kā virzās no Valsts kontroles saņemtās lietas. Pastiprināta uzmanība tikšot pievērsta Eiropas Savienības fondu līdzekļu nelikumīgai izmantošanai, koruptīviem noziegumiem, visiem noziegumiem, kas saistīti ar finanšu un ekonomisko sfēru, jo tie vistiešāk skar valsts budžetu. No tā izriet ģenerālprokuratūras prasība pastiprināt prokuroru atbildību par sodiem, kādus prasa tiesās.
"Ja mēs paši ar savu darbu sabiedrībā radām šaubas par godīgumu, tad tāda situācija nav pieļaujama, un katram prokuroram un viņa virsprokuroram ir pienākums atskaitīties sabiedrībai par to, kāpēc personai, kura izdarījusi noziedzīgus nodarījumus un kurai ir pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, piemērotais sods ir atbilstošs vai neatbilstošs. Nevis ģenerālprokuroram jūsu vietā, bet jums pašiem tas būs jāskaidro. Sodam ir jābūt samērīgam, nav pieļaujams, ka persona ar savu noziedzīgo darbību valsts budžetā nodara kaitējumu simtos tūkstošos, bet sods nesedz pat tuvu nodarītā kaitējuma apmēru. Persona neko nevēlas atlīdzināt, un viņai tiek piemērots nosacīts sods. Tad kā to lai vērtē?" sacīja ģenerālprokurors.
Ministru prezidents Māris Kučinskis, secinot, ka "frāzei – nodokļi jāmaksā visiem – jāskan skaļāk nekā jebkad agrāk", aicināja prokurorus piedalīties konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, kas tiks izsludināts nākamnedēļ, jo pēc izmaiņām likumā uz šo amatu varēšot pretendēt vairāk ambiciozu profesionāļu nekā iepriekš.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003