Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 17:52
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Apspriešanā vairāki Dziesmu svētku biļešu izplatīšanas modeļi
Dziesmu un deju svētku padome šomēnes spriedīs par Dziesmu un deju svētku biļešu izplatīšanas modeļiem. Kā liecina iepriekšējo svētku pieredze, uz Noslēguma koncertu un Deju lieluzvedumu Daugavas stadionā pieprasījums pēc biļetēm aizvien krietni pārsniedzis piedāvājumu, taču no "LA" rīcībā esošās informācijas par apspriešanā esošajiem risinājuma variantiem var secināt – atrast visu sabiedrību apmierinošu modeli lielā mērā ir neiespējamā misija.
Iepriekš no biļešu tirgotājiem izskanējuši vairāki varianti izmaiņām – gan par izlozi, gan par laišanu brīvā tirgū par tādu cenu, cik cilvēki gatavi maksāt u. c. Taču svētku organizatori pamatoti aizrāda, ka Dziesmu un deju svētki nav pasaules čempionāts futbolā, Madonnas koncerts vai Barišņikova izrāde, kur privātais tirgotājs var uzlikt divsimt eiro cenu biļetei.
Darba grupa ir izstrādājusi četrus biļešu izplatīšanas modeļus, kurus visus liks priekšā Dziesmu un deju svētku padomei. No neoficiāliem avotiem zināms, ka paši svētku rīkotāji visnopietnāk apsver uzlabota un pilnveidota modeļa izvēli. Ja to apstiprinās, biļetes tirgos tāpat kā līdz šim. Kādi varētu būt uzlabojumi? Viens no priekšlikumiem – par vienā iegādes reizē vienam cilvēkam nopērkamo biļešu skaita samazināšanu. Tāpat tiek spriests par ielūgumu skaita samazināšanu.
Ērika Naļivaiko radikālie ierosinājumi
Pēc bēdīgi tradicionālās ažiotāžas ap biļešu pārdošanu un lielajām rindām pirms 2013. gada Dziesmu svētkiem 2015. gada februārī "Biļešu paradīzes" īpašnieks Ēriks Naļivaiko – pēdējo Dziesmu svētku biļešu izplatītājs – kultūras ministrei Dacei Melbārdei un Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktorei Signei Pujātei iesniedza vēstuli ar četriem variantiem biļešu tirdzniecībai. Jāteic, tie ir visai radikāli, kā arī, protams, vērtējami tikai kā vienas personas privāts viedoklis, taču – pārdomu vērti.
Pirmais variants paredz, ka visas biļetes tiktu nodotas pašvaldībām proporcionāli to ieguldījumam svētku norisē, atbilstoši dalībnieku skaitam. Tālāk lai pašvaldības pašas šīs biļetes sadala – pārdod, dāvina, rīko loteriju... Otrs: gadu vai divus pirms svētkiem tiktu rīkota loterija par tiesībām iegādāties biļetes. Ja kāds pēc tam mēģinātu pārdot šīs savas tiesības citam, tas būtu normāli, jo katrs ar savu mantu var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Trešais: biļešu cenas noteiktu, balstoties uz tirgus ekonomikas principiem, atbilstoši šāda mēroga pasākumam. Palīdzēt noteikt cenu robežas varētu privātie producenti, kuri jau gadu desmitus nodarbojas ar koncertu un masu pasākumu rīkošanu. Ceturtais: gadu vai divus pirms svētkiem pārdot visu pārdošanai paredzēto svētku biļešu komplektu izsolē ar augšupejošu soli kādam privātam uzņēmējam vai uzņēmēju grupai, paredzot simt procentu samaksu desmit dienu laikā pēc izsoles. Uzvarētājs – biļešu komplekta vairumpircējs – pats noteiktu cenu un veidu, kā tirgot biļetes mazumtirdzniecībā.
Ar Ēriku Naļivaiko satikusies LNKC direktore Signe Pujāte un apspriedusi viņa priekšlikumus. Kopā ar Valsts kontroles atzinumiem par 2013. gada biļešu sadali un sabiedrībā izskanējušajiem viedokļiem tie tiks prezentēti arī Dziesmu un deju svētku padomē. Ielūkojoties svētku organizatoru piedāvātajos biļešu tirdzniecības modeļos, var redzēt dažus aizguvumus no Naļivaiko idejām.
Četri biļešu izplatīšanas modeļi
Kā stāsta Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, darba grupa izstrādājusi četrus biļešu izplatīšanas modeļus. Pirmais nozīmētu pilnveidot un būtiski uzlabot esošo mehānismu, kas tika izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Otrs būtu izlozes mehānisms – biļešu izloze notiktu starp visiem Latvijā dzīvojošajiem biļešu gribētājiem. Noteiktā laika periodā interesenti, reģistrējoties interneta vietnē vai vietējā bibliotēkā un pastā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, varētu laimēt tiesības iegādāties biļeti, kas jāizpērk līdz konkrētam datumam. Izlozes mehānisms būtu visgodīgākais un visefektīvākais, bet tā ieviešana saistīta ar lielām tehnoloģiskām un arī cilvēkresursu izmaksām. Būtiskākais risks – jaunieveduma funkcionalitāte un drošība, jo, pēc rīkotāju domām, Dziesmu un deju svētkiem nav jābūt izmēģinājuma poligonam. Trešais – reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības ceļā. Biļetes tiktu virzītas proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā Latvijas reģionā, kur izloze notiktu starp visiem attiecīgajā reģionā deklarētajiem cilvēkiem, kuri vēlētos iegādāties biļetes.
Ceturtais būtu lojalitātes mehānisms – cilvēks varētu nopelnīt iespēju iegādāties biļetes svētku starpposmā – sakrājot punktus par katru apmeklēto Dziesmu svētku procesa maksas pasākumu. Šī modeļa lielākais ieguvums ir to cilvēku novērtēšana, kas ikdienā dzīvo līdzi svētku tradīcijai, kā arī jaunatnes aktīva piesaiste. Savukārt mīnuss ir cilvēku atšķirīgās finansiālās iespējas. Varbūt tālā nākotnē šī ideja būtu laba, bet nez vai to var attiecināt uz šiem svētkiem – pārliecināta Eva Juhņēviča.
Ja viss paliek pa vecam
Dziesmu un deju svētku padomei liks priekšā visus četrus minētos modeļus, kā arī dažādu organizāciju atzinumus par tiem. Taču no neoficiāliem avotiem zināms, ka paši svētku rīkotāji visnopietnāk apsver uzlabotā un pilnveidotā modeļa izvēli. Ja to apstiprinās, biļetes tirgos tāpat kā līdz šim. Bet kādi varētu būt uzlabojumi? Tikšot domāts par vienā iegādes reizē vienam cilvēkam nopērkamo biļešu skaita samazināšanu. Vairākos iepriekšējos svētkos viens cilvēks uz vienu koncertu kā interneta vietnē, tā kasēs varēja nopirkt astoņas biļetes. Tagad šis skaitlis būšot ievērojami mazāks. Tikšot pārskatīts arī iepriekšējos svētkos nesamērīgi garais ielūgumu saraksts. Vēl daudziem atmiņā pārsteigums, ka ielūgumu saņēma ne vien Saeimas priekšsēdētājs, bet arī vai visi simt deputāti. Tikšot pārlūkotas arī iepriekšējās rezervācijas kvotas. Tā kā pašvaldības iegulda lielus līdzekļus svētkos, noteikti tikšot saglabāts princips – novada kolektīvu skaits reizināts ar divām vietām. Taču būs vairākas grupas, kurām iepriekšējā rezervācijā atlicinās krietni mazāk biļešu – piemēram, Dziesmu svētku rīkotāja sadarbības partneri, informatīvie partneri. Tas viss tikšot darīts, lai pēc iespējas vairāk biļešu nonāktu brīvajā tirdzniecībā.
Un tomēr nepamet sajūta, ka svētku organizatori pie biļešu izplatīšanas modeļu veidošanas tā pa īstam ķērušies par vēlu – tikai tagad, kad viena otra vērā ņemama piedāvājuma ieviešanai – kaut vai par izlozi – vairs nepietiek laika. Bet varbūt pietrūkst vienīgi politiskās gribas?
Kā apgalvo Eva Juhņēviča, pirmajā un otrajā modelī zināmā mērā iestrādāti arī Ērika Naļivaiko vēstulē minētie pirmie divi priekšlikumi. Savukārt par trešo un ceturto "Biļešu paradīzes" piedāvājumu Eva Juhņēviča teic, ka tajos izpaužas privātuzņēmēja intereses: "Dziesmu un deju svētki nav pasaules čempionāts futbolā, Madonnas koncerts vai jebkurš lielnotikums, kur privātais tirgotājs var uzlikt divsimt eiro cenu biļetei, kā, piemēram, uz Barišņikova izrādi." Savukārt Ēriks Naļivaiko, vaicāts, kuram no saviem priekšlikumiem pats dotu priekšroku, ja viņš būtu svētku rīkotājs, atteic: "Izlozei. Kā otrais varētu būt variants par biļešu sadali pašvaldībām. Ir jāsaprot: ja biļetes pārdod brīvā tirgū, tad pēc savas ekonomiskās būtības Dziesmu un deju svētki ne ar ko neatšķiras no jebkura cita koncerta. Tirgojot biļetes par pasākuma mākslinieciskajam un pieprasījuma līmenim neatbilstoši zemām cenām, par tiem, kuriem tās laimējas nopirkt un apmeklēt koncertus, piemaksā tie, kuriem biļetes nepietiek." Starp citu, profesors Jānis Siliņš sarunā ar "LA" sacīja, ka, viņaprāt, Dziesmu svētku koncertam vispār vajadzētu būt par brīvu.
Eva Juhņēviča nenoliedz, ka sava loģika ir Naļivaiko ierosinājumam biļetes nodot pašvaldībām proporcionāli to ieguldījumam svētku procesā. Taču te tūlīt varot nākties saskarties ar būtisku slogu pašvaldībām un dažādu normatīvo aktu uzliktajiem ierobežojumiem.
Vai koncertu pelnījis svētku dalībnieks?
Atklāts ir arī mūžīgais jautājums par svētku dalībnieku iespējām redzēt skaistākās norises. Dejotājiem un pārējiem svētku dalībniekiem ar identifikācijas kartēm tāpat kā iepriekšējos svētkos būs iespēja iekļūt Mežaparka Lielajā estrādē Noslēguma koncertā 8. jūlijā, protams, nepretendējot uz sēdvietām. Diemžēl Daugavas stadionā, kur ir tribīnes, nekas tāds nav iespējams.
Tā kā pēc iepriekšējiem svētkiem tika runāts par dalībnieku pārslodzi, Noslēguma un Deju lieluzveduma koncertu būs mazāk. Līdz ar to – šķēres starp biļešu piedāvājumu un pieprasījumu vēl platākas. Ieplānots, ka 2018. gadā Noslēguma koncertu "Zvaigžņu ceļā" varēs redzēt ģenerālmēģinājumā 7. jūlijā un noslēgumā 8. jūlijā. Arī deju lieluzveduma koncertu būs mazāk nekā iepriekšējos svētkos. Ģenerālmēģinājums ieplānots 5. jūlijā, koncerti – 6. un 7. jūlija vakarā. Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem atcelti abi dienas koncerti, jo vasaras svelmē dejot ir ārkārtīgi grūti. Varbūt dejotāji būtu ar mieru sniegt vēl vienu "Māras zemes" koncertu saviem kolēģiem – pārējiem svētku dalībniekiem un viņu tuviniekiem – vēl kādā vakarā, jo svētki ir domāti kā dalībniekiem, tā skatītājiem? Tūlīt pēc skatēm svētku rīkotāji dalībnieku vidū veikšot aptauju – ja dalībnieki sacītu jā, tikšot domāts par koncertu papildu tehniskajām izmaksām. Var sacīt, ka arī viens papildkoncerts Mežaparkā un Daugavas stadionā situāciju neatrisinās, jo, nemaz nerunājot par tuviniekiem, dalībnieku vien ir 40 tūkstoši. Bet Daugavas stadionā ar divām jaunuzceļamajām tribīnēm – 12 000 vietu, Mežaparkā (pēc rekonstrukcijas) – gandrīz 25 000. Tad te, lūk, var izmantot izlozi dalībnieku vidū. Bet valsts būtu parādījusi cieņpilnu attieksmi pret cilvēkiem, kuri svētkos ieguldījuši visvairāk.
Šovasar izsludinās iepirkumu par biļešu tirdzniecības pakalpojumiem. Savukārt 2018. gada janvāra vidū varētu sākt biļetes tirgot. Līdz maijam izstrādās cenu politiku, ielūgumu un iepriekšējo rezervāciju pamatprincipus.
***
Cik maksās biļetes: minimāla cenu korekcija uz augšu
Neformāli izskanējis, ka 2018. gada Dziesmu un deju svētkos tiks veiktas minimālas cenu izmaiņas palielinājuma virzienā, nelielam skaitam pašu dārgāko biļešu nemaksājot vairāk par 65 eiro – apmēram par 15 eiro vairāk nekā iepriekšējos svētkos.
Zemākā cenu robeža joprojām būs divi eiro.
Biļešu cenu politika Dziesmu un deju svētku padomei tiks prezentēta maijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003