Rīga 7°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 4m/s
Trešdiena, 2024. gada 08. maijs 06:24
Vārda dienas: Staņislava, Staņislavs, Stefānija
Simtgades Dziesmu svētkos biļetes izplatīs pa vecam
Vakar Dziesmu svētku padome apstiprināja Dziesmu svētku programmu un budžetu. Valsts dotācija svētkiem ir seši miljoni eiro un pašu ieņēmumi plānoti 800 000 eiro apjomā. Vairāk nekā 50 procenti no šīs summas tiks izlietoti svētku rīkošanai un tikai četri procenti mākslinieciskajām izmaksām. Ir ieplānots, ka viena svētku dalībnieka ēdināšanai tērēs astoņus eiro, izmitināšanai – divus eiro dienā.
Kā jau "LA" rakstīja, Dziesmu svētku padomei tika piedāvāti vairāki biļešu izplatīšanas modeļi, un vakar tika uzdots turpināt izstrādāt un pilnveidot līdzšinējo modeli, kas nozīmē, ka biļetes tirgos tāpat kā iepriekšējos svētkos – kasē un internetā. Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem, kad viens cilvēks uz vienu pasākumu varēja iegādāties astoņas biļetes, tagad to skaits ir samazināts līdz četrām. Tāpat līdz minimumam tiks samazināts arī ielūgumu skaits. Taču atklāts ir jautājums par biļešu iepriekšējo rezervāciju un to, cik procentu tiks atvēlēti šai sadaļai. Tas tiks lemts turpmāk. Nu jau oficiāli pateikts, ka biļešu cenas uz Noslēguma koncertu maksās no 2 līdz 65 eiro.
Režisors Uģis Brikmanis iestājās par svētku dalībnieku interesēm, piebilstot, ka pilnīgi liberāla biļešu izplatīšana arī nav tas taisnīgākais variants. Kultūras ministre Dace Melbārde ierosināja izsvērt iespēju, vai deju uzveduma "Māras zeme" un Noslēguma koncertu ģenerālmēģinājumus nevajadzētu veltīt dalībniekiem: "Katra kolektīva dalībniekiem ir tādi cilvēki – piemēram, ģimenes locekļi, kolektīvu "krustmātes" –, kas ļoti daudz ieguldījuši svētku procesā, tomēr, protams, skaidrs, ka daudzi paliks ārpus svētku apmeklētāju loka, jo vietu nav pietiekami." Taču ministre norādīja, ka ir 32 sarīkojumi un divas trešdaļas no tiem bezmaksas.
Romāns Vanags uzsvēra, ka nepieciešams izskaust spekulācijas iespējas ar svētku biļetēm. Rīgas domes deputāte Eiženija Aldermane šajā sakarā izteica visai naivu priekšlikumu – ja gribam izskaust spekulantu iespējas pelnīt, sabiedrībai vajag šos biļešu tirgoņus vienkārši ignorēt.
Vēl viens būtisks jaunums – 2018. gada svētkos dalībnieku gājiens notiks svētku sākumā. Savukārt koru kari notiks jau no 2. līdz 3. jūnijam, lai dalībnieki nebūtu tik ļoti noslogoti svētku nedēļā. Svētku programmas galvenie akcenti būs arī Deju lieluzvedums "Māras zeme" Daugavas stadionā un skatuvisko deju koncerts "Vēl simts gadu dejai" "Arēnā Rīga", Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, pūšamo instrumentu un kokļu lielkoncerti, vērienīga Tautas lietišķās mākslas izstāde u.c. pasākumi.
Iepriecinoša ziņa – par Daugavas stadionu. Būvnieks un projektētājs Daugavas stadionā esot viena un tā pati juridiskā persona PS "LNK INDUSTRIES Partnership", kas veicinot darbu iekļaušanos grafikā. Daugavas stadiona tribīņu un centrālā laukuma infrastruktūras rekonstrukcija tiks sākta 31. martā, bet noslēgsies 2018. gada 15. maijā. Kā jau rakstīts, tad tajā būs 10 000 sēdvietu, labāka apskaņošana, kā arī tiks sakārtota apkārtējā teritorija, būs ērtāka piekļuve autobusiem, apmeklētājiem un arī svētku dalībniekiem nevajadzēs šķērsot dzelzceļa sliedes. Tiks rekonstruēts arī Deglava tilts. Taču jārēķinās ar lielākām drošības pārbaudes sistēmām, būs divas biļešu kontroles sistēmas un arī videonovērošana, ko prasa pasaules standarti.
Krietni neskaidrāka situācija ir ar Mežaparka estrādes rekonstrukcijas projekta pirmās kārtas gaitu, jo būvnieks vēl nav zināms. Rīgas domes Īpašumu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Rihards Rusins stāstīja, ka ir beidzies piedāvājumu iesniegšanas termiņš un ka saņemts vairāk nekā viens piedāvājums, bet līdz piedāvājumu atvēršanas brīdim Rīgas dome nav tiesīga sniegt informāciju par pretendentiem un to skaitu. Šobrīd departaments gatavojot skaidrojumus Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) par pēdējiem būvnieku iebildumiem, kas IUB tiks izskatīti nākamnedēļ. Pēc plāna būvdarbi Mežaparka Lielajā estrādē jāsāk maijā, pretējā gadījumā Mežaparka Lielajā estrādē mūs var sagaidīt būvbedre.
Mākslinieciskā padome ir apstiprinājusi kokļu mūzikas koncerta un garīgās mūzikas koncerta programmu, kura mākslinieciskā vadība uzticēta Guntaram Prānim. Savukārt "Arēnā Rīga" paredzētās otrās deju programmas saturā dominēs vēsturiskā deja un tās attīstība, spilgtākās deju pērles.
Līdz šī gada vasaras brīvlaikam Saeimai jāapstiprina grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, saskaņā ar tiem tiks ieviesta svētku operatīvās vadības grupa ar diezgan lielām pilnvarām visdažādākajās ārkārtas situācijās.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003