Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 03:42
Vārda dienas: Gints, Uvis
16. marts pamazām atgūs savu nozīmi kā traģiska vēstures perioda upuru atceres diena
16. marts pamazām atgūs savu nozīmi kā traģiska vēstures perioda upuru atceres diena. Nevis datums, kad dažādu nokrāsu politiskajiem radikāļiem un provokatoriem ar konfrontāciju atgādināt par savu eksistenci.
Taisnība Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājam Edgaram Skreijam, ka tik jauks pavasara laiks kā šajā 16. marta leģionāru piemiņas dienā Lestenes Brāļu kapos gadās reti. Tomēr, neskatoties uz to, leģionāru pieminētāju, vismaz oficiālajā piemiņas brīdī, nez kādēļ šoreiz bija mazāk nekā citās reizēs, kad kapulauku sedzis sniegs un zēvelējis nikns vējš.
Vienojošs runās bija atgādinājums, ka latviešu leģionāri vēlējušies cīnīties par savu valsti un tautu un tādi arī paliks mūsu piemiņā, ka mums laimējies dzīvot brīvā Latvijā, par kādu sapņoja un cīnījās leģionāri, ka Latvijas neatkarība nav pašsaprotama un par visu jācīnās pašiem. Tāpat tika aizlūgts par mieru un garīgo, morālo vērtību saglabāšanu šajā nemierīgajā laikā.
Kā ierasts, pasākumā klāt bija leģionāru piederīgie, paši leģionāri, tajā skaitā Visvaldis Lācis, "Daugavas vanagu" un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji, zemessargi, jaunsargi, Nacionālās apvienības ministri un Saeimas deputāti, kā arī politiķis Ģirts Valdis Kristovskis. Daudzi pirms oficiālā brīža noklausījās koncertu Lestenes luterāņu baznīcā un priecājās par tās vēsturisko interjeru, kas ar katru gadu aizvien vairāk atgūst bijušo skaistumu. Kopš pagājušā gada baznīcā atgriezusies 17. gadsimtā tapusī baroka stila kancele un altāris, tāpat dievlūdzēju soli. Restaurācija notiek par valsts budžeta naudu.
Pasākumā Lestenes Brāļu kapos augstākās valsts varas amatpersonas pārstāvēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa citēja Latvijas armijas ģenerāļa Pētera Radziņa (1880 – 1930) teikto, ka katrai tautai ir tiesības sevi aizstāvēt un, kaut uzvarētai, izmantot brīdi, lai atbrīvotos no svešā jūga un saglabātu savu patību. To darījuši arī leģionāri – centušies aizstāvēt latviešu tautas patību, lai nepieļautu 1940./1941. gada padomju terora atkārtošanos.
Savukārt Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Skreija uzsvēra: "Latviešu vīri devās cīņās, kaut arī svešas armijas formās un bruņojumā, bet ar domu un pārliecību par Latviju. Nevar būt ne mazāko šaubu, ka latviešu leģions cīnījās tikai un tikai par Latviju." Tikmēr "Daugavas vanagu" centrālās valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis deva mājienu par nepamatoto valsts varas atturīgumu pret leģionāru piemiņu: "Latvijas valdībai un Saeimai ir pēdējais brīdis atzīmēt šo dienu. Kaut arī leģionāri cīnījās svešās uniformās, viņi cīnījās par Latviju. Kad vācieši gribēja iesaistīt leģiona 15. divīziju Rietumu frontē, visi virsnieki un karavīri kā viens atteicās karot pret amerikāņiem, britiem un frančiem."
Nacionālās apvienības pārstāvji ziedus pie sērojošā Mātes Latvijas tēla Lestenē tradicionāli nolika visi kopā, partijas līdzpriekšsēdētājam Raivim Dzintaram atgādinot, kādu cenu leģionāri samaksāja par mūsdienu paaudzes tiesībām "stāvēt zem sarkanbaltsarkanā karoga".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003