Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:10
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs plāno piedāvāt bioloģiski ražotu produkciju
"Esam viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ar nacionālo kapitālu. "Balticovo" pienesums Latvijas tautsaimniecībai ir apmēram 6,5 miljoni eiro gadā. Viena mūsu saražotā oliņa valstij ienes vienu centu. Ja viena vista gadā izdēj apmēram 300 olas, tad katra vistiņa no mūsu 2,5 miljonu ganāmpulka gadā valsts budžetā ienes trīs eiro. Ja Latvijā būtu vairāk tādu uzņēmumu kā mūsējais, tad valsts varētu dzīvot labāk," intervijā "LA" saka AS "Balticovo" komercdirektors Toms Auškāps. Uzņēmums ir lielākais Ziemeļeiropas olu ražotājs un, kā definē Londonas fondu birža, iedvesmo Eiropu. "Latvijā strādāt ir vieglāk nekā daudz kur citur pasaulē. Pateicoties valsts mazumam, mūsu politiķi un ierēdņi ir aizsniedzami. Tā ir milzīga iespēja, kas ir dota, strādājot Latvijā," viņš atbild uz jautājumu, vai uzņēmumam ir viegli vai grūti strādāt Latvijā.
"Latvijā strādāt ir vieglāk nekā daudz kur citur pasaulē. Pateicoties valsts mazumam, mūsu politiķi un ierēdņi ir aizsniedzami. Tā ir milzīga iespēja, kas ir dota, strādājot Latvijā," vai uzņēmumam, kurš, kā definē Londonas fondu birža, iedvesmo Eiropu, ir viegli vai grūti strādāt Latvijā, atklāj lielākā Ziemeļeiropas olu ražotāja AS "Balticovo" komercdirektors Toms Auškāps.
Kā "Balticovo" darbu ietekmē tas, ka apkārtējās valstīs ir fiksēti putnu gripas gadījumi? Vai rīkojumam turēt vistas ieslodzījumā ir kāda jēga?
T. Auškāps: Šajās dienās nekas, paldies Dievam, nav mainījies. Putni šobrīd ļoti aktīvi šķērso Baltijas teritoriju un arī ap mūsu fabriku migrē putni, neskatoties uz to, ka esam veikuši nozīmīgas investīcijas biodrošībā. Katru dienu, braucot uz Iecavu un no Iecavas, es redzu, cik aktīva ir tā debesu satiksme – lieliem, maziem kāšiem, gulbji, zosis... Putnu atbaidīšanai izmantojam gan lielgabalus, gan plēsīgo putnu imitējošās skaņas.
Ne viss ir naudā mērāms, un putnu nosargāšana no gripas ir atkarīga arī no cilvēku atbildības sajūtas. Runa ir par kolektīvo atbildības sajūtu, par izpratni. Es gribu uzslavēt Pārtikas un veterināro dienestu par veikto informācijas kampaņu. Arī mēs cenšamies skaidrot, Iecavas novadā vietējiem putnkopjiem organizējam seminārus.
Cik ērti tirgū jūtas uzņēmums ar lielāko tirgus daļu?
Mums kā uzņēmumam ļauj izdzīvot un pat attīstīties spēja diversificēt riskus – radot daudz un dažādus produktus no olas un atrodot risinājumus, kā olu pārvērst dažādos agregātstāvokļos – vai tā ir ola čaumalā iepakojumā galapatērētājam, vai šķidrā pārstrādi, kur ir milzīgas iespējas, ko ar to olu tālāk darīt – atdalīt baltumu no dzeltenuma vai taisīt kopēju masu, vai veidot kulteņus viesnīcām un lielajām kuģu prāmju līnijām, vai arī ražot maisījumus, piemēram, dzeltenumus ar sāli, kas ir izejviela majonēzes ražošanai, vai saldētu produktu tālajiem tirgiem.
Baltiju mēs uzskatām par mājas tirgu. Latvijai ir īpaša nozīme šajā mājas tirgū. Šis ir mūsu tirgus. "Balticovo" ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Taču tas galīgi nav mūsu pašmērķis – būt lielākajiem. Putnu skaits ir viens no rādītājiem, ar ko varam operēt sarunās ar lielajiem Eiropas tirdzniecības tīkliem, lai vispār spētu ar viņiem uzsākt dialogu.
Mūsu pašmērķis ir nevis lielums, bet nišas. Tiecamies nokļūt tuvāk gala lietotājam, radot jaunus produktus, kas nav industriāli, piemēram, vārītas, lobītas olas veikalu plauktos.
Tām tiešām ir noiets?
Cilvēkiem svarīgs ir ne tikai laiks, bet arī garantēta kvalitāte, proti, ka, lobot olu, puse nebūs jāizmet kopā ar čaumalu. Restorāniem īpaši svarīgi, kā pārgrieztā ola vai šķēlīte izskatās uz šķīvja – dzeltenums jānovāra tā, lai nebūtu zilganais oreols, lai būtu izvārījies perfekti līdz vidiņam. Tās ir nianses, ko mājas apstākļos ir grūtāk izdarīt. Olas arī vajag pareizi nogatavināt, lai labāk noņemtu čaumalu. Šo tehnoloģiju esam iztrādājuši, un tā ir mūsu pievienotā vērtība.
Labas konditores, protams, zinās, ko darīt gan ar baltumu, gan dzeltenumu. Taču arvien vairāk cilvēku koncentrējas veselīgam dzīvesveidam, numur viens fitnesa sporta pasaulē ir beztauku un proteīna produkti – cep baltumu omletes un taisa kokteiļus ar olu baltumu. Varam runāt par proteīna produktu bumu!
Vai no olām ražojat arī sauso proteīnu?
To nedarām. Attīstības iespējas saskatām dažādu proteīna dzērienu ražošanas virzienā. Tie ir trendi, kas ir attīstības stadijā.
Varu padižoties arī ar mūsu jaunāko inovāciju – ātrā uzkoda no paipalu olām. Vārītas, lobītas paipalu olas trauciņā, kas ir piemērotas patērēšanai uzreiz. Klāt ir mūsu pašu ražota majonēze, kura nav nopērkama veikalu tīklos. Majonēze arī ir produkts, kuru piedāvajam biznesa klientiem.
Japānas tirgum ražojam olu pulveri pēc īpaši izstrādātas receptes. Olas baltums, piemēram, satur 90% ūdens. Vedot olu baltumu no Latvijas uz Japānu pulvera veidā, desmitkārtīgi ekonomējam loģistikas izmaksas. Turklāt olu pulveris iegūst garākus glabāšanas termiņus nekā šķidrie produkti.
Vai es pareizi saprotu, ka šobrīd savu uzmanību vēršat Austrumu tirgiem?
Šobrīd aktīvi ar savu produkciju ejam iekšā Arābu Emirātu tirgos, un tajos jākonkurē ar olu lielražotājvalstīm Brazīliju, Ukrainu, Indiju.
Ar ko šajā konkurences cīņā jūs varat uzrunāt patērētāju?
Pirmkārt un galvenokārt ar kvalitāti. Eiropas kvalitātes standarti visā pasaulē ir novērtēti ļoti augstu, tostarp Arābu Emirātos. Eiropā visbiežāk kvalitātes standartu diktē ISO, taču mēs esam vēl vairākus soļus tam priekšā, esam pilnveidojuši savu kvalitātes sistēmu ar pārtikas drošības standartu BRC.
Kura valsts jums šo sertifikātu pieprasīja?
Ne gluži valsts. Tīkli, piemēram, "Tesco" visbiežāk ir ārpus vienas valsts robežām. Bez šī standarta sarunas ar pasaules lielajiem tīkliem un ražotājiem tik labi nevestos.
Vai tas nozīmē, ka "Tesco" tīklā ir "Balticovo" produkcija?
Mēs esam pārstāvēti vairākos pasaules lielajos tirdzniecības tīklos, bet galvenokārt ar privātajām preču zīmēm. Ar "Balticovo" preču zīmi esam Horvātijas un Čehijas tirgū.
Vai jums visu plānu realizācijai pietiek ar Iecavas olām?
90% olu tiek ražoti Iecavā, apmēram 10% olu ir no Daugavpils un Madonas putnu fabrikām.
Cik tālu esat tikuši Madonas fermas pārveidē par brīvās turēšanas vistu kūtīm?
Madonā plānotais ir neatgriezenisks. Tā ir ne tikai mūsu labā griba, arī Eiropas pieprasījums un tendences ir saistītas ar vistu ārpussprostu turēšanu. Šā gada izskaņā ar Eiropas atbalstu sāksim tā saucamā 2. numura olu jeb kūtī dēto olu ražošanas apjoma palielināšanu Iecavā. Madonā joprojām gribam veidot brīvās turēšanas kūtis, bet šī ideja nav tik vienkārši realizējama.
Vai lielražošanai vispār ir piemērota brīvā turēšana?
Mūsu produktu grozā olas nr. 1 (brīvās turēšanas apstākļos dētas) ir jau tagad, bet tās ražojam, pateicoties sadarbībai ar vietējām zemnieku saimniecībām, kur mūsu vajadzībām ražo brīvos apstākļos turētu vistu olas. Visticamāk, brīvo olu ražošanu attīstīsim divos virzienos – Madonas novietnē un sadarbībā ar vietējiem zemniekiem.
Vai par bioloģiski ražotām olām arī esat domājuši?
Ne tikai domājuši. Sadarbojamies ar vietējām zemnieku saimniecībām, kuras jau pirms diviem gadiem ar mūsu atbalstu ir sākušas strādāt, lai šovasar patērētājiem būtu iespējams ieraudzīt plauktos bioloģiski ražotas olas, ko piedāvā "Balticovo". Šīs olas tiek ražotas bioloģiskajās zemnieku saimniecībās ļoti stingrā mūsu veterinārārstu uzraudzībā. Šīs olas ir dētas brīvās turēšanas apstākļos, un putni baroti ar 100% bioloģisku barību.
Jūs meklējat vēl kādas zemnieku saimniecības sadarbībai vai pietiek ar jau esošajām?
Mūsu sadarbības partneri ir nelielas saimniecības. Runāšana par brīvās turēšanas vistu olām ir liela, bet Latvijā, pēc mūsu rīcībā esošiem datiem, 95% patērētāju izvēlas būros dētas olas. Cena ir dominējošais faktors, kas ietekmē patērētāju izvēli.
Kur atrodas jūsu paipalu ganāmpulks?
Iecavā. Paipalu olu tirgus ir liels un attīstās. Paipalu olas kļūs arvien populārākas – tās ir neatņemama restorānu kultūras sastāvdaļa, arī mājas virtuvē tās ieņem arvien lielāku vietu savas uzturvērtības dēļ. Paipalu olu patēriņa līdere ir Francija, un pēc tās Igaunija un Latvija ir ļoti aktīvas patērētājas.
Latvijas lielākais cūkaudzētājs Rasmusens sarunā ar "Latvijas Avīzi" teica, ka ar katru realizēto cūku viņš valsts budžetu papildina ar 15 eiro. Vai varat pateikt, cik katra jūsu vista ienes valsts budžetā?
Es atļaušos atgādināt, ka esam viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ar nacionālo kapitālu. Daudzi domā, ka lielie uzņēmumi pieder vai nu ārvalstniekiem, vai investoriem, mēs piederam SIA "BCO", kas ir divi privāti akcionāri, Latvijas iedzīvotāji – Valdis Grimze un Tatjana Poplavska.
"Balticovo" pienesums Latvijas tautsaimniecībai ir apmēram 6,5 miljoni eiro gadā. Viena mūsu saražotā oliņa valstij ienes vienu centu. Ja viena vista gadā izdēj apmēram 300 olas, tad katra vistiņa no mūsu 2,5 miljonu ganāmpulka gadā valsts budžetā ienes trīs eiro.
Ja Latvijā būtu vairāk tādu uzņēmumu kā mūsējais, tad valsts varētu dzīvot labāk.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003