Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 04:58
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Latgales kongresa rezolūcijā runā par latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskā latviešu valodas paveida valstisko statusu
Pirms simts gadiem latgalieši savā pirmajā kongresā teica jāvārdu Latvijai, kura tobrīd vēl pastāvēja tikai patriotisku cilvēku sapņos. Pieminot vēsturisko notikumu, latgalieši neslēpj, ka šodien vēlētos saņemt vairāk cieņas un pretimnākšanas no valsts puses. Latgales kongresa simtgade aizvadītās nedēļas nogalē Rēzeknē tika sagaidīta patiešām vērienīgi – uz Latvijas austrumu novadu bija devušās visas augstākās valsts amatpersonas, tika atklāts Latgales latviešu pirmajam kongresam veltīts piemineklis, notika citi politiski un kultūras pasākumi.
4. pasaules latgaliešu saietu "Latgales simtgades kongress" aizvadītajā piektdienā gluži kā pirms simts gadiem ievadīja dievkalpojums Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu katedrālē. Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa vadīto dievkalpojumu apmeklēja gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Klāt bija arī vairāki ministri, Saeimas deputāti un pašvaldību vadītāji. Jau svinīgajā sprediķī izskanēja pirmie signāli, ka latgaliešos ir rūgtums par mūsdienu Latvijas valsts varas attieksmi pret novada valodu un kultūru. "Latgaliešu valoda ir līdzvērtīga latviešu valodai, ko mēs lietojam skolās, visās iestādēs, arī šeit Rēzeknē un Latgalē, bet par nožēlu mēs latgaliešu valodā runājam vairs tikai mājās un, paldies Dievam, vēl arī baznīcā," sacīja J. Bulis.
Līdzīgas notis ieskanējās arī Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča runā, atklājot Latgales kongresa simtgadei veltītu pieminekli pilsētas centrā. "Esam lepni, ka Latgale ir Latvijas daļa, bet tā pelnījusi no Mātes Latvijas ne mazākas rūpes kā citi novadi," uzsvēra Rēzeknes mērs, kurš uzrunu teica latgaliski.
Ko meklē, to atrod
Gājienu, pieminekļa atklāšanu un citus oficiālos pasākumus vienkāršie latgalieši varēja vērot lielākoties no attāluma, jo drošības pasākumi bija uzkrītoši stingri. Miesassargi rūpējās, lai augstajiem viesiem pārāk tuvu nepiekļūtu kāds nepiederošais. Pat bērni ar ziediem, kas vēlējās tuvāk aplūkot notiekošo, tika raidīti prom, bet preses pārstāvji tika sadzīti atsevišķā "aizgaldā".
Tomēr stingrie drošības pasākumi nespēja sabojāt rēzekniešu un pilsētas viesu svētku noskaņojumu. "Mēs meklējam labas un pozitīvas sajūtas un tādas arī atrodam savos līdzcilvēkos un notikumos. Mēs lepojamies, ka dzīvojam Rēzeknē Latgalē un varam šeit sevi realizēt, īstenot savus mērķus, sapņus, audzināt bērnus un būt daļa no šīs valsts un novada. Mūsu bērni gan runā, gan raksta latgaliski," teica Gunta Sidorova, kas bērniem māca Latgales tautas dejas. Kopā ar viņu svētku pasākumus vēroja Diāna Čakše. Viņa Rēzeknes tehnikuma audzēkņiem māca latviešu valodu, bet mājās saviem un radu bērniem – latgaliešu valodu. Citās pilsētas skolās gan esot iespēja fakultatīvi apgūt novada mācību, kuras ietvaros apgūst arī latgaliešu valodu. "Latgaliešu valodu mācās un zina vismaz tie, kuri to vēlas. Tas lielā mērā atkarīgs no audzināšanas un attieksmes ģimenē, nevis no tā, ko Izglītības ministrija iekļaus programmā," teica Diāna.
"Mājās, veikalā un citur runājam latgaliski, bet skolā to īpaši nemāca. To noteikti vajadzētu darīt vairāk. Runāšanu vēl var iemācīties ikdienā, bet pareizu latgalisku rakstību gan pašmācībā apgūt grūti," atzīst jauniete Sanda, kas uz svētkiem Rēzeknē atbraukusi no Ludzas.
"Juoņ, natais problemu!"
Paralēli svinīgajiem pasākumiem pie Latgales vēstniecības "Gors" norisinājās arī biedrības "Latgolys saeima" rīkots pikets ar prasību stiprināt latgaliešu valodas lietošanu izglītības iestādēs, plašsaziņas līdzekļos un publiskajā telpā. Apmēram 20 cilvēki turēja karogus un plakātus ar uzrakstiem, kuros pieprasīja ieviest latgaliešu valodas mācību skolās, kā arī attēlot tajā ielu un tūrisma objektu nosaukumus. "Mums ir bažas, ka šajos svētkos tiek uzsvērta tikai viena sadaļa no Pirmā Latgales latviešu kongresa lēmuma. Proti – tā, ka Latgale apvienojas ar pārējiem latviešu novadiem. Bet apzināti mēģina noklusēt otro daļu, kurā definēti apvienošanās noteikumi, saglabājot pašnoteikšanās tiesības valodas, skolu un saimniecības jautājumos. Diemžēl šī daļa netiek ievērota," man teica viens no piketa organizatoriem Harijs Bernāns. Mūsu sarunas laikā piketētājiem pievienojās arī kāds vīrelis, kurš mēģina izprovocēt radikālāku pavērsienu ar saukļiem: "Autonomiju Latgalei!", bet citi piketētāji smejoties viņu padzina: "Juoņ, natais problemu! Ej ka lobuok da sovai sātai!" ("Joņ, netaisi problēmas! Ej labāk mājās!" – latgaliski.) Pasākuma organizators noliedz, ka viņiem būtu arī separātiskas vēlmes: "Pirmā latgaliešu kongresa lēmums apvienoties ar pārējiem latviešu novadiem bija labākais un pareizākais! Par to nav nekādu šaubu!"
Neviens no valdošajiem politiķiem neatrada laiku aprunāties ar piketētājiem. Satikti svinīgajos pasākumos Rēzeknē, politiķi centīgi demonstrēja priecīgu vaigu, bet pie izslēgta diktofona nedroši čukstēja: "Vai esi jau redzējis kongresa rezolūciju? Esot baigi skarbā!" Runa ir par 4. pasaules latgaliešu saieta rezolūciju, kurā kā galvenā prasība – nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskā latviešu valodas paveida valstisko statusu Latvijā un akceptēt ISO standarta lietojumu, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodu apzīmējumiem: LAV – latviešu makrovaloda, kurai ir divi paveidi: LVS – latviešu literārā valoda (latviešu valodas standarts) un LTG (latgaliešu literārā valoda). Tāpat tiek pieprasīts, lai valsts un pašvaldību iestādēs tiktu respektēta saziņa arī latgaliski, lai ceļa zīmēs un norādēs paralēli latviešu valodai tiktu lietota arī latgaliešu valoda, paredzēt finansiālu atbalstu latgaliešu valodas mācībai skolās.
Premjers: politikas spēlētājiem labāk eju garām
Svinīgajos pasākumos satiktie politiķi par latgaliešu prasībām runāja izvairīgi. "Šajās dienās Latgalē esmu guvis fantastiskas izjūtas, ka esam vienoti vienā Latvijā un respektējam dažādas novadu atšķirības. Pragmatiskie cilvēki to redz. Taču ir daži, kas Latgales kongresa vēsturiskās prasības grib kaut kā interpretēt, un tas rada aizdomas, ka patiesais mērķis ir izcelt sevi, nevis rūpēties par latgaliešu kultūru. Esmu pret šādiem pārspīlējumiem un, ja jūtu, ka tur tiek spēlēta politika, tad labāk aizeju garām," man teica Ministru prezidents Kučinskis, pievēršot uzmanību, ka gan aprakstītā piketa organizators Bernāns, gan vairāki tā dalībnieki kandidē gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Gan Kučinskis, gan citi politiķi savās runās Latgales simtgades kongresa atklāšanā nekomentēja rezolūcijas projektā izteiktās prasības. Valsts augstākās amatpersonas izvairījās no termina "latgaliešu valoda". Tā vietā viņi priekšroku deva krāšņiem epitetiem. "Mēdz teikt, ka Latgale ir trešā zvaigzne Latvijas ģerbonī. Man gan liekas, ka Latgale ir pirmā zvaigzne! Latgale ir mūsu Latvijas dvēsele un sirdsapziņa," teica prezidents Vējonis. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece no tribīnes sprieda, ka Latvijas prezidentu sarakstu vajadzētu papildināt ar ievērojamo latgaļu garīdznieku un politiķi Jāzepu Rancānu, kurš trimdā no 1947. līdz 1969. gadam pildījis Valsts prezidenta pienākumus. Premjers solīja, ka viņa valdība vienmēr atbalstīšot latgaliešu vajadzības.
Vienīgā, kas uzdrošinājās aizskart jūtīgo latgaliešu valodas jautājumu, bija eksprezidente Vaira VīķeFreiberga. Viņa izpelnījās pamatīgu ūjināšanu, svilpienus un kāju rībināšanu zālē, kad atgādināja par vienu no pirmā Latgales kongresa organizatoriem Franci Trasūnu, kurš jau no divdesmitā gadsimta sākuma runājis par Latviju kā vienotu tautu ar vienu valsts valodu. "Arī pirmajā latgaliešu kongresā tika iesūtīti lielinieku aģitatori, kuri mēģināja šo pasākumu izjaukt. Ir ļoti skaisti, ka jūs šeit tagad rekonstruējat tos apstākļus, kādos notika 1917. gada kongress," ūjinātājus inteliģenti "atsēdināja" eksprezidente.
"Latgaliešu dvēseles kliedziens"
Par Latgales simtgades kongresa pirmās dienas un, iespējams, visa pasākuma galveno notikumu kļuva režisora Viestura Kairiša uzruna, kuru daži pēc tam pat steidza nodēvēt par "latgaliešu dvēseles kliedzienu". Citi ironizēja, ka režisoram radies kārdinājums sākt nodarboties ar politiku. "Latviešu nācija, kas ilgus gadsimtus tikusi kolonizēta un nīcināta no svešām varām, pret latgaliešiem pati sāka rīkoties no spēka pozīcijām. Daudz cietusī nācija, kurai ļoti patīk baudīt totalitāro režīmu upura tēlu, daudzviet pataisīja latgaliešus par otrās šķiras pilsoņiem," ulmaņlaikos piedzīvoto latgaliešu asimilāciju raksturoja režisors. Arī mūsdienu valsts politika esot novedusi pie tā, ka "prestiži ir būt latvietim, bet ne latgalietim". Kairišs arī pārmeta valdošajiem politiķiem, ka tie latgaliešu vēlmi saglabāt savas kultūras un valodas atšķirības pielīdzinot bīstamam separātismam. Viņš šādas idejas Latgalē neesot dzirdējis, un drīzāk tad jau paši politiķi nodarbojas ar "latento separātismu" jeb uzbāzīgu šādas idejas projicēšanu cilvēku galvā.
***
Galvenās 4. pasaules latgaliešu saieta "Latgales simtgades kongress" rezolūcijas tēzes
1. Valodas jomā:
1.1. Valstij jānodrošina skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskā latviešu valodas paveida valstisko statusu Latvijā un jāakceptē ISO standarta lietojums, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodu apzīmējumiem: LAV – latviešu makrovaloda, kurai ir divi paveidi: LVS – latviešu literārā valoda (latviešu valodas standarts) un LTG (latgaliešu literārā valoda).
1.2. Valsts un pašvaldību iestādēm jārespektē saziņa latgaliešu literārajā valodā visā Latvijas teritorijā.
1.3. Jāatgriežas pie vēsturiskajiem latgaliskajiem nosaukumiem un vietvārdiem, uzstādot jaunas ceļa zīmes un norādes, lietot abas latviešu valodas formas – latviešu literārā valoda un latgaliešu literārā valoda.
1.4. Jānodrošina noteikts latgaliešu literārās valodas vai novadmācības stundu skaits visos izglītības posmos un līmeņos, paredzot tam finansiālu atbalstu Latgales reģionā.
1.5. Nodrošināt un finansēt reģiona līmeņa kultūras struktūru izveidi (piemēram, Latgaliešu literatūras fonds, Latgales teātris, Latgales Mākslas muzejs u. c.).
1.6. Plašsaziņas līdzekļos Latgales plānošanas reģiona teritorijā rast vietu raidījumiem un ziņām latgaliešu rakstu valodā.
1.7. Daļu valsts finansēto pētniecības programmu novirzīt latgalistikas pētījumu atbalstīšanai, finansēt informācijas tehnoloģiju rīku izstrādi, tulkošanas un terminoloģijas darbus.
2. Apstiprināt latgaliešu karogu (tumšzilsbaltstumšzils) un tā pielietojuma kārtību.
3. Stiprināt reģionālo politiku, nosakot skaidras reģionu robežas un funkcijas.
4. Papildināt atzīmējamo dienu sarakstu ar 27. aprīli kā Latgales dienu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003