Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:55
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Vējonis: "Pirmais represiju vilnis tika vērsts pret tiem, kuri simbolizēja brīvu, izglītotu un pārtikušu Latviju."
Vakar Rīgā, Kuldīgā, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Bauskā un citur pieminējām komunistiskā terora upurus – uz Sibīriju deportētos tēvus, vectēvus, mātes un citus Latvijas ģimeņu piederīgos, kuriem okupācijas vara pirms 76 gadiem atņēma mājas un dzimteni.
"Pirmais represiju vilnis ļoti mērķtiecīgi tika vērsts pret visiem tiem, kuri simbolizēja brīvu, izglītotu un pārtikušu Latviju," vakar piemiņas sarīkojumā uzrunā pie Brīvības pieminekļa teica Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš atgādināja, ka 1941. gada 14. jūnijā represijās tika apzināti iznīcināta neatkarīgās valsts elite. Represijām bija pakļauti visu tautību un profesiju ļaudis. Noteicošais bija viņu uzticība brīvai Latvijai.
"Boļševiku režīmu pārdzīvojušie cer, ka nekad vairs neviens netiks sodīts par uzticību savai tautai, par mīlestību uz savu dzimteni, par pretošanos iebrucējam, lai nevienam un nekad vairs netiktu atņemtas viņa mājas un sviedriem slacītā tēvu zeme, lai latvietis netiktu aizdzīts svešumā vergot un netiktu pazemots savā tēvzemē," sacīja politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.
"Manus vecākus izveda 14. jūnijā, un esmu dzimusi Krievijā 1948. gadā Tomskas apgabala Parabeļas ciemā," pastāstīja piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa sastaptā Garkalnes novada iedzīvotāja Rasma Stara. Viņas tēvs nav bijis izsūtāmo sarakstos, taču devies uz Sibīriju brīvprātīgi līdzi sievai un trīs mēnešus vecajam dēliņam. Rasmas vectēvs nomiris Usoļlagā jau tajā pašā 1941. gadā.
Aīdai Gulbei (dzim. Kalniņai) izvešanas brīdī 14. jūnijā bija divi gadiņi. Viņas ģimenei moku ceļš sākās Krustpils pusē. Aīdas jaunāko māsiņu, kurai bija tikai deviņi mēneši, izvedēji atļāvuši atstāt mājās. Un tā nu māte atstājusi meitiņu pagalmā vienu, ratiņos gulošu, palikusi tajos zem spilvena savu zelta pulksteni, lai tie, kuri bērnu atrod, zina radurakstus un atdod pēc piederības otrai vecmāmiņai... Un māsa izaugusi sveika un vesela Latvijā. Aīdas tēvs jau iepriekš ticis brīdināts, ka ir deportējamo sarakstos. Jo kapteiņleitnants adjutants Jānis Ādolfs Kalniņš bija aizsargs un 1934. gada apvērsuma laikā viena no Kārļa Ulmaņa uzticības personām. Par to, kad un kā tēvs miris, Aīda uzzināja vien atjaunotās Latvijas neatkarības gados: "Tad saņēmu atļauju iepazīties ar viņa tiesāšanas lietu. Tās pēdējā lappusē bija zīmīte "Soveršenno sekretno" (kr. val. "pilnīgi slepeni"), un tajā bija rakstīts, ka nāves spriedums nošaujot izpildīts 1942. gada 7. janvārī plkst. 17.00. Vēl piezīme, ka ķermenis atdots zemei apģērbā... Kā tas jāsaprot? Ka, nošaujot neizģērbtu, parādīta cieņa?"
Aīda uz Latviju tika atvesta atpakaļ "bērnu vilcienā", kad viņai ceļā uz mājām palika astoņi gadiņi. "Brauc uz Latviju, izaugsi par cilvēku!" bijuši mammas vārdi pirms iekāpšanas vilcienā atvadoties. Jo pieaugušie atļauju atgriezties dzimtenē saņēma tikai pēc Staļina nāves. Mokošo bada sajūtu vilcienā Aīda atceras vēl šodien. Arī to, ka dažs bērns uz nestuvēm, ar palagu apsegts, apstāšanās vietā iznests no vilciena. Toreiz viņa nav sapratusi, ko tas nozīmē. Aīda grūto braucienu izturējusi, taču nokļuvusi Latvijā, bada novārdzināta, nevarējusi nostāvēt kājās.
Alma Feldmane pie Brīvības pieminekļa bija ieradusies kopā ar astoņgadīgo mazdēlu Kristu. Viņa ir dzimusi Sibīrijā – Omskas rajonā Bogoslovkas ciemā. Vecāku ģimeni no Kuldīgas apkaimes deportēja 1949. gadā. Mamma stāstījusi, ka, lai sakravātos, dotas skaitītas minūtes, un, kamēr saģērbusi četrus mazus bērnus, laiks jau beidzies, un viņai nav ļauts pašai pat zābakus uzvilkt. Visi aizvesti uz Snēpeles kultūras namu, un tur kāds Snēpeles skolotājs, redzot sievieti basām kājām, novilcis savus zābakus un atdevis viņai. Latviju Alma ieraudzīja kā piecgadīgs bērns tikai 1956. gadā. "Daudzi latvieši tos notikumus ir aizmirsuši. Bet nedrīkst aizmirst. Un jāgādā, lai turpmāk nekas tāds nenotiktu," saka Alma.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003