Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 17:42
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Prasību Kalnmeieram atkāpties pamato ar viņa neieinteresētību izmeklēt šauras grupas uzurpāciju pār Latvijas suverēno varu
Vakar no rīta pie Ģenerālprokuratūras notika pikets, kura dalībnieki pieprasīja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos. Piedalījās vairāk nekā simt lielākoties gados jauni cilvēki. Bet tās pašas dienas vakarā Jaunā konservatīvā partija (JKP) saistībā ar publiskotajām oligarhu lietas sarunām laukumā pie Rīgas pils rīkoja tautas sapulci par tiesiskumu. JKP vadītājs Jānis Bordāns gan teica, ka partija šajā gadījumā bija kā pasākuma pieteicējs, bet tas nebija domāts kā tiešs partijas pasākums, jo lūgumu par sapulces organizēšanu esot izteikuši vairāki sabiedriski aktīvi cilvēki.
Tautas sapulcē piedalījās vairāki simti cilvēku, pasākuma organizatori nolasīja manifestu, kurā tika norādīts gan uz tā dēvēto "Rīdzenes sarunu" personālijām, gan nespēju sakārtot maksātnespējas administratoru darbību, gan viņu pieļautajām nelikumībām un amatpersonu nespēju tikt galā ar valstij nozīmīgām lietām. "Mūsu ir pietiekami daudz, lai Valsts prezidents sadzirdētu kādu svarīgu ziņu, ka mums nav vienaldzīgs tautas liktenis," uzrunā klātesošajiem sacīja organizatoru pārstāve, ziņo delfi.lv.
Rīta piketā pie Ģenerālprokuratūras bija ieradusies arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāve, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšsēdētāja vietniece Juta Strīķe. Viņa gan bija pārliecināta, ka ģenerālprokurors pie piketētājiem nenāks. "Ģenerālprokurors ir gatavs iestāties tikai par karoga kātiem (saliektā Krievijas karoga kāta lieta, kurā tika apsūdzēts Dainis Rūtenbergs un kura ilga gadu. – M. L.) un par tiem arī tiesāties. Neviena izmeklēšanas iestāde nestrādās normāli, kamēr nebūs stipra prokuratūra. Tas ir jānodrošina nekavējoties, mēs nevaram vēl divus trīs gadus muļļāties un gaidīt," sacīja Strīķe.
Uzņēmējs Mārtiņš Kosovičs publiskotās "Rīdzenes sarunas" dēvē par politmafijas darījumiem. M. Kosovičs: "Viņiem jau sen ir sajucis, kur ir valsts un kur viņu personiskā kabata. Mēs esam pārsteigti, ka valsts tiesībsargājošās institūcijas, tajā skaitā arī Ģenerālprokuratūra, neizmeklē šos noziegumus vai dara to ļoti kūtri. Ja Ērikam Kalnmeieram nav laika, ja viņš nevēlas strādāt valsts labā un cīnīties pret šādiem noziegumiem, tad nekas cits neatliek kā atkāpties. No oligarhu sarunām var izsecināt, ka "Rīdzenē" notika šauras grupas uzurpēšanās pār Latvijas suverēno varu. Tas nebūtu jāizmeklē KNAB, bet Ģenerālprokuratūrai, iesaistot Satversmes aizsardzības biroju. Visvairāk mūs pārsteidz ģenerālprokurors Kalnmeiers, kurš pateica, ka viņam neesot bijis laika iepazīties ar sarunu saturu. Ir jāatrod cilvēki, kuriem ir laiks un vēlme nodarboties ar izmeklēšanu."
Vairāki piketētāji norādīja, ka oligarhu lietas neveiksme sakņojas arī savstarpējā neveiksmīgā KNAB un prokuratūras komunikācijā, tomēr ģenerālprokurors ir visas šīs sistēmas vadītājs. "Tā ir Kalnmeiera atbildība, ka viņš nav bijis iesaistīts, nav pārraudzījis procesu," uzskata uzņēmējs Laganovskis.
Piketētāju rindās bija arī bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, kuri veica operatīvās darbības t. s. oligarhu lietā.
Bijušais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs: "Visiem tiem, kas ir nostājušies pret Aivaru Lembergu – vai tas ir tiesnesis, kurš devis sankciju kratīšanai vai apcietinājuma pagarināšanai, vai prokurors, kurš uztur apsūdzību, vai KNAB darbinieki, kuri piedalījušies Lemberga aizturēšanā un lietu izmeklēšanā, – viņiem šobrīd tiek liegta iespēja pilnvērtīgi izmantot savas profesionālās zināšanas. Tiek visādos veidos kavēta viņu karjera. Esmu pilnīgi pārliecināts, kas tas ir tādēļ, lai demonstrētu pārējiem, kas notiek ar tiem, kas iestājas pret oligarhiem. Pieminēšu savu bijušo cīņu biedru kolēģi Mārtiņu Lodi, ar kuru esam padsmit gadus kopā strādājuši. Viņš ir profesionālis ar lielo burtu, godavīrs. Pretlikumīgās KNAB reorganizācijas dēļ aiz durvīm tika izlikti vieni no profesionālākajiem darbiniekiem. Kalnmeiers nepalīdzēja bremzēt šo pretlikumīgo reorganizāciju, bet to sekmēja. Tiek darīts viss iespējamais, lai šiem cilvēkiem nebūtu iespējas atrast darbu valsts pārvaldē. Kad spiestā kārtā atstājām amatus, tā ceļamaize, kas mums tika dota, bija šāda: mēs paskatīsimies, kur jūs šajā valstī atradīsiet darbu! Vairāk vai mazāk esmu bijis viens no galvenajiem, kas ir konfliktējis un nav bijis spējīgs samierināties ar pastāvošo situāciju, un tieku vainots no oligarhu puses kā cilvēks, kurš viņiem traucējis dzīvot. Tāpēc neesmu piedalījies izsludinātajos konkursos valsts pārvaldē. Zinu, ka daži bijušie KNAB darbinieki ir mēģinājuši to darīt, zinu arī to, ka premjerministrs Māris Kučinskis esot devis neformālu norādījumu (runa savulaik bija par vakancēm Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā) nekādā gadījumā viņus neņemt darbā. Tad rodas jautājums: kādi ir patiesie Kučinska motīvi?"
Cerības tiek liktas uz jauno KNAB vadītāju Jēkabu Straumi, un drīz varēšot redzēt, kāds ir patiesais atbalsts birojam. Līdz šim esot bijis tā – kamēr KNAB nešķērso ceļu vadošām amatpersonām, tikmēr vadītāju pieņem, atbalsta, slavē. Tiklīdz sāk darīt reālus darbus, sākas pretdarbība.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003