Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 04:14
Vārda dienas: Gints, Uvis
No šodienas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) aplūkojama jauna izstāde "Daugavai būt", kas vēsta par diviem Latvijas sociālajā atmiņā nozīmīgiem, ar Daugavas vārdu saistītiem notikumiem – neveiksmīgo cīņu par Staburaga un Daugavas kanjona saglabāšanu 50. gadu beigās un veiksmīgo 1986./1987. gada kampaņu par Augšdaugavas glābšanu, pret Daugavpils HES. Izstādes veidotāji ir Dainis Īvāns, Aleksandrs Mirlins un Liene Andrejsone.
Šī ir pirmā reize, kad tiek izstādīta žurnālistes un rakstnieces Veras Kacenas sagatavotā un 1958. gada 14. martā nosūtītā vēstule Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam Vilim Lācim, kuras galvenā prasība bija saglabāt "no pārplūdināšanas Daugavas senleju posmā no Aizkraukles līdz Pļaviņām ar visām tās vērtībām", norāda D. Īvāns.
Vēstuli, kas mūsdienās glabājas Latvijas Valsts arhīvā, parakstījušas 54 tolaik Latvijas saimnieciskajā un kultūras dzīvē pazīstamas personības – rakstniece Mirdza Ķempe, gleznotājs Valdis Kalnroze, tēlnieks Kārlis Zemdega, valodnieks Jānis Endzelīns un pat Augusts Kirhenšteins, kurš gan vairs nebijis politiķa, bet zinātnieka statusā. "Tā faktiski bija sacelšanās pret varu. Jo vēstulē ir arī tādas rindkopas, kurās norādīts, ka noslīcināt Staburagu nozīmē noslīcināt Latvijas brīvības simbolu. Mēs gandrīz apsēdāmies, kad to izlasījām! Un vēl Kacena tur atgādina, ka "fašisti" gribējuši Staburagu uzspridzināt, bet nav to izdarījuši. Protams, vēlāk Augusts Pelše to izmantoja demagoģiskos nolūkos: viņi mūs salīdzina ar fašistiem!" atzīmē Īvāns. Bijušais Latvijas Tautas frontes vadītājs spriež, ka vēstulei pievienoto iedzīvotāju parakstu, iespējams, 1958. gadā bijis ne mazāk kā 1986. gadā, tas ir, vairāki desmiti tūkstošu, taču mūsdienās to nav iespējams pateikt, jo 1958. gadā visi Lācim iesniegtie saraksti pa taisno nonāca VDK rīcībā. Tomēr tā paša gada 22. martā avīzē "Literatūra un Māksla" parādījās V. Kacenas raksts, kas aicināja pārvērtēt HES būves nepieciešamību, atgādinot par unikālo Daugavas kanjonu no Pļaviņām līdz Koknesei, tajā skaitā Staburagu, kura applūdināšana nozīmēja iznīcināt izcilus Latvijas dabas pieminekļus. Daudzas no nacionālkomunistu rindām piederošajām personībām, kas bija parakstījušas vēstuli, pēc tam krita nežēlastībā. Centieni pasargāt Daugavas kanjonu cieta sakāvi. Viens no iemesliem – Pļaviņu HES jau nebija domāta tikai elektroenerģijas ražošanai. Tā bija Latvijas padomiskošanas instruments – viena no pirmajām lielajām būvēm, kuras dēļ republikā tika ievesti tūkstošiem strādnieku no citām PSRS malām.
Līdzās 50. gadu dokumentiem izstādē izvietotas vēstules, kuras "Literatūras un Mākslas" redakcija saņēma 1986./1987. gadā, kad pēc D. Īvāna un Artūra Snipa 1987. gada 17. oktobra publikācijas "Par Daugavas likteni domājot" tauta cēlās Augšdaugavas aizstāvībai, pret Daugavpils HES būvi. Toreiz pret HES parakstījās aptuveni 30 tūkstoši iedzīvotāju. Vēstuļu skaits sniedzās tūkstošos. "Protams, mēs nevarējām te visas izlikt, bet vēstules ir unikāls materiāls. Tās rakstīja "kaut kādi" Edvīns Šnore, Vents Armands Krauklis, Kārlis Šadurskis, Nora Rubene (Ikstena), Jānis Ikstens, Dzintars Ābiķis – cilvēki, kas toreiz bija pilnīgi nepazīstami, bet vēlāk par kaut ko kļuva." Starp vēstuļu rakstītājiem bijis arī tagadējais "LA" līdzstrādnieks Andris Tiļļa.
Jaunatklāto izstādi
LNVM bagātina arheoloģiskās liecības no applūdinātajiem Daugavas krastiem Aizkrauklē, Koknesē, Sēlpilī un citur, tautastērpi, Daugavas laivinieku, plostnieku un zvejnieku darbarīki, sarīkojumu afišas no vietām, kur nekad vairs netiks svinēti ne Līgo, ne Dziesmu svētki.
Izstādē varēs aplūkot arī Daugavpils Universitātes rektora profesora Arvīda Barševska izraudzītos herbārijus, kukaiņu kolekcijas un fotogrāfijas ar izglābtajām augu sugām un ainavām no neapplūdinātajām Augšdaugavas teritorijām.
Interesanti ir pavērot 60. gadu Latvijas PSR kinohronikas un amatierfilmu kadrus, taču vizuālā materiāla pamatu veido vairāk nekā 80 gleznu, kas lielākoties nākušas no privātkolekcijām un galerijām.
Izstāde aplūkojama līdz 17. decembrim.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003