Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 11:09
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Gunta Eniņa grāmatai "Koki mājas nepamet" – atvēršanas svētki
Vakar kuplā lasītāju un draugu pulkā kinorežisora Jāņa Streiča vadībā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Portretu zālē atvēršanas svētkus piedzīvoja Gunta Eniņa grāmata "Koki mājas nepamet".
Grāmatā, ko klajā laidusi izdevniecība "Latvijas Mediji", ne tikai apkopotas ziņas par Latvijas dižākajiem un svētākajiem kokiem, kas gadu gaitā kļuvuši varenāki, bet arī savīti kopā veco dižkoku, māju un tiem līdzās dzīvojošo dzimtu likteņi. Grāmatas ievadvārdos dabas pētnieks un dabas pieminekļu sargātājs Guntis Eniņš uzsvēris, ka "Latvija ir dižkoku lielvalsts. Katram dižkokam ir zari debesīs un saknes dziļi zemē. Grāmata stāsta par cilvēku saknēm savā zemē. Cik stipras ir saknes, tik stipra ir tauta. Var vētra zarus locīt, var zibens spert un koku mocīt, bet, kamēr saknes zemē dziļi, stipri turas, ozols savā māju vietā paliek."
Uzrunājot sanākušos, LZA prezidents Ojārs Spārītīs atklāja, ka viena no vērtīgākajām sastāvdaļām šajā grāmatā ir cilvēka klātbūtne – katru šodienas dižkoku kāds ir stādījis, dzīvojis tam blakus, sargājis un arī atbrīvojis – kā latvieši, tā cittautieši; un tas nav palicis apslēpts grāmatas autora vērīgajam skatienam. Pēc zinātnieka domām, tieši autora lielā sirds, intuīcija, cilvēkmīlestība un domas plašums ne tikai kā dabaszinātniekam, bet arī kā sociāli un humāni tendētam cilvekam ļāvuši viņam izstaigāt visus Latvijas novadus un atrast tajos kaut ko cildināmu un nacionālo pašapziņu ceļošu.
Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš lepojās – pēc Eniņa pētījumiem atklājies, ka Sējas novadā aug visvecākais ozols Latvijā, un atzina, ka līdz ar grāmatas iznākšanu Latvija padarīta krietni skaistāka.
Sveicot autoru Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju vārdā, dzejniece Māra Zālīte stāstīja, ka Guntis Eniņš veselai paaudzei ir palīdzējis iepazīt un saprast Latvijas dabas skaistumu un to, cik ļoti tā ir sargājama. Pie katra izglābtā koka tā sauktie dageri jutuši, ka tas ir ne tikai koks, bet pasaules modelis – dzīvības koks, kas kopš paradīzes laikiem ir iedēstīts simboliskajā realitātē.
Savukārt izdevniecības "Latvijas Mediji" redaktore Jūlija Dibovska salīdzināja koku un cilvēku likteņus un aicināja tos, kuriem vēl nav par savu saucama dižkoka, tādu adoptēt, apciemot un rūpēties par to, un, sekojot Gunta Eniņa aicinājumam, vest savas atvases senajā, brīvajā Latvijā, kur dižkoki rāda ceļu uz vecvecāku māju vietām, rādīt fotogrāfijas no tiem laikiem un dziedāt dziesmas, kā dziedāja toreiz.
Pats autors atvēršanas svētkos izteica pateicību lasītājiem un solīja strādāt pie grāmatas turpinājuma.
Grāmatas "Koki mājas nepamet" lapaspusēs atrodami stāsti par Melu barona Minhauzena dižozolu Liepupē, par Kārļa Ulmaņa ozolu Bērzes pagastā, par Žaņa Lipkes ozolu Auros, par Jāņa Zābera ozolu Indrānu pagastā, par Edvarta Virzas kastani "Billītēs", par Māras Zālītes likteņkokiem "Kalnaķivuļu" mājās Slampē un daudziem citiem, kopumā piecdesmit ļoti īpašiem dižkokiem Latvijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003