Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 12:11
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Izglītībā no partijām gan radikālu reformu solījumi, gan pašapmierinātība un liekulība
Pēc 25 dienām jau 13. Saeimas vēlēšanas – tas svarīgais brīdis, kad katrs Latvijas pilsonis izvēlēsies savus politiskos priekšstāvjus, kuri turpmākos četrus gadus īstenos tautas gribu.
Uz 100 vietām parlamentā pretendē 1461 kandidāts no kopumā 16 sarakstiem. Ir vēlētāji, kuri ir stingri pārliecināti, par kuru politisko spēku un kāpēc balsot. Taču daudziem vēl priekšā grūtā izvēle. Vai balsot par partiju, kuras ministri jau sevi parādījuši attiecīgajā jomā? Vai tomēr dot iespēju jauniem politiskiem spēkiem? Vai līdz šim valdošo paveiktais ir veicinājis labklājību, attīstību Latvijā? Vai jaunpienācēju solījumi ir realizējami?
Laikraksts "Latvijas Avīze" un portāls "la.lv" priekšvēlēšanu laikā vērtēs partiju darbus un solījumus. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados. Īpaši analizēsim šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Ko politiķi darīs, lai Latvijā visiem bērniem būtu vienāda izglītības kvalitāte? Vai partija piedāvās izmaiņas, lai medikamentu cenas Latvijā būtu cilvēku pirktspējai atbilstošas? Kā panāksit lielākas pensijas? Kādi ir partiju priekšlikumi, lai uzlabotu drošību uz ceļiem? Kā politiķi piedāvā risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā? Kā novērst lauku tālāku iztukšošanos? Vai Latvijai jāievieš vispārējās aizsardzības sistēma? Šos un citus jautājumus, kuru klāstā ir arī "LA" lasītāju iesūtīti jautājumi, "LA" uzdeva 16 partiju sarakstu pārstāvjiem, aicinot sniegt īsas un konkrētas atbildes.
Turpmāk katru nedēļu līdz vēlēšanām publikāciju sērijā varēsit lasīt politiķu atbildes uz "LA" jautājumiem un "LA" žurnālistu komentārus gan par līdz šim paveikto, gan par solīto nākotnei. Šajā reizē – politiķu atbildes uz jautājumiem par izglītības politiku Latvijā. Ceturtdien, 13. septembrī, "Latvijas Avīzē" lasiet politiķu atbildes uz jautājumiem par veselības aprūpes politiku Latvijā.
Uzdodot jautājumus, "LA" 16 sarakstus sadalīja divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Partijas sarindotas tām piešķirto (izlozēto) sarakstu numuru kārtībā, pie katras partijas nosaukuma minēts saraksta numurs, ar kādu tas startē vēlēšanās.
*
Skolā gājis katrs. Bet ar to nepietiek
Izglītībā gan radikālu reformu solījumi, gan pašapmierinātība un liekulība
Izglītība ir viena no jomām, kas pēdējos gados Latvijas politikā radījusi lielas kaislības. Tieši izglītībā plānotas dažādas reformas, kas radījušas kašķus arī valdošās koalīcijas iekšienē. Lai kaut vai atceramies pretestību sešgadnieku sūtīšanai skolā un pārejai uz jauno mācību saturu. Arī sabiedrībā norises izglītībā raisa interesi gan tāpēc, ka katrs gājis skolā un teju katrā ģimenē ir pa skolēnam vai studentam, gan tāpēc, ka izglītības kvalitāte lielā mērā kolerē ar valsts attīstību un katra individuālo dzīves līmeni. Piketi un protesti Latvijā, šķiet, arī visbiežāk ir tieši saistībā ar izglītību. Tāpēc varētu domāt, ka tieši šajā jomā partiju piedāvājums gaidāms daudzveidīgs un izsvērts, tām šķitīs svarīgi konkurēt ar savu piedāvājumu. Realitātē koalīcijas un arī dažu ārpus tās esošu partiju redzējums par izglītības nozari ir tik līdzīgs, ka nav saprotams, par ko tad bija strīds vasaras sākumā, kad bija jāvienojas par jauno izglītības saturu. Nav arī skaidrs, kāpēc tikai šogad likumā ieviesta norma par to, lai mazākumtautību skolās vairāk mācītos valsts valodā, jo vismaz vārdos teju visas partijas ir par latviskāku izglītību, "Attīstībai/Par" pat solot atteikties no krievu skolām kā tādām, lai valstī būtu pilnībā vienota izglītības sistēma.
Izskanējis, ka "Jaunā Vienotība" ļoti lepojas ar savu esošo izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski kā izcilu reformatoru. Patiesi, viņam tomēr vairāk izdevies nekā nav izdevies izstumt caur valdību un parlamentu reformu likumisko satvaru. "Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens arī atzinis, ka "Jaunā Vienotība" pēc vēlēšanām gribētu turpināt kopt izglītības lauciņu. Tāpēc jo sevišķi interesants šķita šīs partijas redzējums uz izglītības nozares nākotni. Diemžēl "Jaunās Vienotības" atbildēs uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem par iecerēm izglītībā jaušama pašapmierinātība. Tajās saskatāma lielīšanās ar paveikto, nevis skats nākotnē, apzinoties un nebaidoties atklāt problēmas, kas būs jārisina. Piemēram, kaut līdz pat rudenim daļā studiju programmu nav aizpildītas visas valsts apmaksātās studiju vietas, izglītības ministrs, jautāts, vai nevajag mainīt augstskolu finansēšanas sistēmu, atbild vien to, ka jādod vairāk naudas. Tātad finansēsim vēl dāsnāk nepieprasītas studiju programmas? Ļoti jāšaubās, ka problēmu var atrisināt tikai ar lielākām algām augstskolu pasniedzējiem. Citas partijas, piemēram, ZZS, LRA un "Saskaņa", sola studiju piedāvājumu vairāk sasaistīt ar darba tirgu, ik gadu to mainot atbilstoši jaunajai situācijai. "Attīstībai/Par" piedāvājums augstskolu finansējumu sasaistīt ar tās darba kvalitāti lielā mēra atbilst Pasaules bankas ekspertu piedāvājumam, tomēr skaidrs, ka ieviest šādu reformu varētu nebūt viegli gan diezgan spēcīgā lielo augstskolu lobija dēļ, gan tāpēc, ka varētu būt grūti izstrādāt kritērijus, pēc kuriem visobjektīvāk varētu mērīt izglītības kvalitāti.
"KPV LV" sola apvienot vienā visas valsts augstskolas un būtiski samazināt studiju programmu skaitu. Tas, iespējams, ir pārāk radikāls skats, taču dīvaini, ka citas partijas, kas gadiem runājušas, ka augstskolu un studiju programmu par daudz, šoreiz neko konsolidēt nepiedāvā. Baidās teikt nepopulāras lietas pirms vēlēšanām?
Pārsteidza arī pašreizējā izglītības ministra atbilde par to, kā nodrošināt veiksmīgu mācību valodas reformas ieviešanu. Viņš atbild tā, it kā viss jau būtu paveikts un veiksmīga pāreja uz mācībām latviešu valodā būtu nenovēršama, kaut ir pilnīgi skaidrs, ka tā nav: gan tāpēc, ka ne visi skolotāji gatavi mācīt latviski, gan tāpēc, ka valdošajā koalīcijā var nonākt "Saskaņa", kura ir pret šo reformu un sola to pārveidot.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka arī citas mācību valodas reformu it kā atbalstošās partijas lielākoties nepiedāvā skaidru risinājumu, kā pārmaiņas īstenot dzīvē. Te kā pozitīvs piemērs jāizceļ "KPV LV", kas sola īstenot skolotāju un skolu direktoru rotāciju. Jāpiekrīt, ka pedagogi un direktori no latviešu skolām varētu aiznest "latvisko garu" uz krievu skolām, kamēr no krievu skolām nākušie diez vai spētu būtiski mainīt gaisotni un lietoto valodu latviešu skolās.
Vienīgi attiecībā uz skolotāju algu noteikšanas sistēmu esošais ministrs atzīst: tā ir jāmaina. Arī kopumā jāsaka: ja ticēt partiju paustajam, jaunajā politiskajā ciklā varētu tikt īstenotas tieši skolu finansēšanas un arī skolotāju algošanas sistēmas reformas. Partijas sola samazināt algu atšķirību starp dažādās skolās strādājošiem skolotājiem. Tajā pašā laikā, piemēram, Reģionu apvienība uzskata, ka vismaz daļēji pedagoga atalgojumam jābūt atkarīgam no skolēnu skaita; tikmēr ZZS sola ieviest kādu īpašu koeficientu lauku skolām, kas palīdzētu novērst darba samaksas atšķirību starp mazajām un lielajām skolām. Nevar noliegt, ka darba apjoms tomēr ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē: jo vairāk bērnu, jo prātīgāk jāplāno darbs klasē, jo vairāk burtnīcu jālabo utt. Atzinīgi vērtējams arī ZZS piedāvājums veidot tādas skolotāju izglītības programmas, kuru absolventi spētu mācīt pamatskolā vismaz trīs mācību priekšmetus, kas ļautu mazas skolas uzturēt ar samērā nelielu skolotāju skaitu. Gan ZZS, gan "Jaunā Vienotība" uzskata, ka skolotājiem jāpelna vairāk, nekā paredz šobrīd valdībā apstiprinātais, bet neizpildītais skolotāju algu celšanas grafiks. Tādējādi abas koalīcijas partijas parāda savu liekulību: kavējas atbalstīt algu celšanu līdz 710 eiro, kaut uzskata, ka pedagogiem jāpelna 1000 eiro.
Krasākās reformas izglītības sistēmā ar piedāvājumu pārņemt skolas un bērnudārzus valsts pārziņā sola "KPV LV". No vienas puses, tas tiešām ļautu sakārtot sistēmu: valsts "no augšas" izveidotu optimālāko skolu tīklu, izpaliktu nemitīgā pedagogu algu apmēra saskaņošana ar pašvaldībām, kas savukārt algo bērnudārzu audzinātājus. No otras puses: tā būtu pārāk liela centralizācija, un jājautā, vai valsts vispār tiktu galā ar šo milzīgo saimniecību. Diez vai Izglītības un zinātnes ministrija spētu pārvaldīt simtiem skolu un bērnudārzu. Būtu jāveido milzīga valsts līmeņa birokrātiskā sistēma.
Tomēr priecē, ka partijas spēj nākt klajā ar teju inovatīviem piedāvājumiem. Ne tik globālu, taču iepriekš nedzirdētu piedāvājumu izteikusi arī Jaunā konservatīvā partija, kas skolotāja prestiža celšanai piedāvā uzņemt seriālu par šīs profesijas pārstāvjiem. Atliek tikai gādāt valsts finansējumu šādam produktam un veikt attiecīgu sabiedrisko pasūtījumu.
Savukārt skumdina tas, ka samērā liela daļa partiju atbilžu ir pilnas ar tukšām frāzēm vai esošās situācijas atstāstu. Gribētos vairāk konkrētības un nākotnes redzējuma.
***
Vai atbalstāt izglītības satura reformu?
Kāpēc jā vai kāpēc nē?
2. Jaunā konservatīvā partija
Dagmāre Beitnere La Galla
Jā, jo zinātnes attīstība prasa mācību satura nemitīgu pārskatīšanu. Lai reforma noritētu veiksmīgi, jāpilnveido pedagogu izglītība un jāstiprina tālākizglītība, kā arī jānodrošina atbilstoši mācību līdzekļi un vide, paredzot finansējumu un publiskojot rīcības plānu.
4. Nacionālā apvienība
Ritvars Jansons
Jā. Reforma nodrošinās mācību priekšmetu savstarpēju sasaisti, radošumu. NA sekos, lai izglītības saturs sekmētu Satversmē nostiprinātās vērtības, pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās, lai skolēnu interesēs galvenā uzmanība tiktu pievērsta tradicionālajām pamatvērtībām, valstiskumam.
9. "Saskaņa"
Evija Papule
Jā. Jaunā pieeja mācību satura apguvē palielinās skolēnu motivāciju mācīties, padarīs mācības interesantas, aktīvas, personiski iesaistot, mūsdienīgi mācoties mūsdienīgā vidē. Tādējādi paaugstināsies viņu sasniegumi, paaugstināsies izglītības kvalitāte. Līdz ar to pieaugs pedagogu profesijas prestižs.
10. "Attīstībai/Par!"
Ilze Viņķele
Noteikti atbalstīsim. Esošais mācību saturs radīts pagājušā gadsimtā. "Skola 2030" vērsta uz prasmju, iemaņu, kompetenču attīstību līdztekus zināšanu apguvei. Pašreizējais standarts nozīmē "es zinu", bet jaunais saturs paredz "es zinu, māku, protu, spēju". Jaunais saturs ir arī vērsts uz lielāku skolotāju un skolēnu sadarbību, plašāku jauno tehnoloģiju lietojumu.
11. Latvijas Reģionu apvienība
Varis Krūmiņš
Atbalstām kompetencēs balstīta izglītības modeļa ieviešanu. LRA arī Saeimā atbalstīja "satura reformu", jo tehnoloģiju progresa ietekmē ātri mainās darba tirgus prasības un izglītības sistēmai jāspēj tām piemēroties. Nākotnē strauji attīstīsies nozares, kur konkurētspēju nodrošinās sinerģija starp cilvēku, tehnoloģijām un dabu.
13. "Jaunā Vienotība"
Kārlis Šadurskis
Jā, jo nākotnes sabiedrībā būs nepieciešamas citādas prasmes. Jāspēj mūsu bērniem iedot pašu svarīgāko, zināšanas un prasmes, kas būs katras personības veiksmīgas dzīves pamatkapitāls. Bērni un jaunieši jāsagatavo sekmīgai nākotnei mainīgā pasaulē, ne tikai iegūt zināšanas un prast tās mērķtiecīgi un atbildīgi izmantot, bet arī attīstīt spēju un vēlmi turpināt mācīties.
15. "KPV LV"
Atis Zakatistovs
Jā. Izglītības satura reforma ir līdzeklis konkurētspējīgas Latvijas ekonomikas veidošanai.
16. Zaļo un zemnieku savienība
Ainars Mežulis
Atbalstām, bet ar pakāpenisku pāreju, kā tas šobrīd jau paredzēts tikko izdarītajās un apstiprinātajās Izglītības likuma izmaiņās.
Daļā studiju programmu ir ļoti liels konkurss, un jaunieši gatavi mācīties arī par maksu. Citās pat valsts apmaksātās studiju vietas nevar aizpildīt. Vai un kā būtu jāmaina sistēma, kādā valsts finansē augstāko izglītību?
2.Augstākā izglītība par valsts naudu nedrīkst radīt inteliģentus bezdarbniekus. Var izmantot Somijas modeli, kur studenti apgūst plus vienu specialitāti ar lielāku pieprasījumu darba tirgū. Taču augstākā izglītība nekalpo tikai darba tirgum, bet sagatavo sociālo pārmaiņu veidotājus, vispusīgi izglītotus cilvēkus.
4. Uz valstij sevišķi nepieciešamām studiju programmām mērķtiecīgi jāvirza skolēni. Minētajās programmās jāpalielina valsts doto stipendiju apmērs. Sekmīgiem studentiem jāgarantē valsts apmaksātas doktorantūras studijas. Pētniecība jāsaista ar valsts attīstībai nepieciešamo nozaru attīstību.
9. Jā. Nepieciešama plašāka augstskolu autonomija: programmu izmaiņām, resursu attīstībai, piesaistei, vieslektoru, akadēmiskā personāla piesaistei (valodu dažādība). Vajadzīga iekšējā kvalitātes kontrole, un jāmazina birokrātija. Vajadzīga augstskolu sadarbība ar darba tirgu, fleksiblas valsts prioritātes saistībā ar budžeta vietu sadali. Jāmaina augstākās izglītības institūciju pārvaldības modelis.
10. Ieviesīsim bezmaksas augstāko izgītību. Valsts finansējums augstskolām būs pieejams atbilstoši izglītības kvalitātei, starptautiskai konkurētspējai un valsts noteiktiem prioritārajiem virzieniem. Akreditācijas prasības veicinās studiju programmu izcilību un augstskolu starptautisko atpazīstamību.
11. Studiju programmu maiņai jābūt dinamiskākai, jo bieži vien saturs noveco ātrāk par realitāti. Jāpārskata bužeta vietu sadalījums, nav normāli, ka augstskolas vēl aicina uz neaizpildītajām budžeta studiju vietām, kamēr citās profesijās to trūkst. Tas norāda uz nepareizu plānošanu. Ne velti STEM studiju jomā esam vienā no pēdējām vietām Eiropā. Dinamiskāk jāapgūst Eiropas fondi izglītības attīstībai.
13. Turpmākā prioritāte ir divkārt palielināt augstākās izglītības finansējumu, lai augstskolām būtu spējas piesaistīt augsta līmeņa akadēmisko personālu, veidojot arvien pievilcīgākas un kvalitatīvākas izglītības iespējas, starptautisko konkurētspēju, un lai mūsu vadošajām augstskolām dotu iespēju veidoties par reģiona līderēm.
15. Apvienosim valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē. Apvienosim labākos Latvijas augstskolu studiju moduļus un veidosim konkurētspējīgu vidi gan starp studentiem, gan starp pasniedzējiem, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti. Studiju programmu skaits piecu gadu laikā tiks samazināts līdz 300, mainīsies augstskolu finansējuma modelis.
16. Valstij kopā ar uzņēmēju organizācijām un augstskolām jāizstrādā darba tirgū pieprasīto profesiju plāns. Pēc tā valsts maksimāli finansētu tirgū pieprasītās un trūkstošās profesiju apguves programmas. Šis plāns būtu jāpārskata katru gadu.
Cik jāpelna skolotājam, ņemot vērā esošo algu līmeni valstī? Kā to panākt?
2. Skolotāja darba prestižu nosaka darba alga un pašapziņa, ka dara ļoti nozīmīgu darbu. Skolotāju darba algas ir pārāk atšķirīgas, lai atbildētu uz šādi formulētu jautājumu.
4. Palielināt algu var, vienīgi palielinot valsts ekonomisko izaugsmi. Jāīsteno IZM prasītais – jau šogad minimālā alga par likmi jāpalielina līdz 710 eiro. Pakāpeniski palielinot finansējumu, līdz 2024. gada 1. septembrim pedagogu zemākā mēneša darba algas likme jāpaaugstina līdz 900 eiro.
9. Izpildīt pedagoga atalgojuma paaugstināšanas grafiku; sasniegt vismaz valstī vidējās algas (bruto) līmeni. Jāpapildina pedagogu atalgojuma sistēmas principi un kritēriji. Vajadzīgs valdības, Saeimas atbalsts, piešķirot papildfinansējumu; novērsta starppartiju disonanse izglītības (drošība, sociālā politika) atbalstam; atbalstoša Finanšu ministrijas loma/pozīcija izglītības budžeta jautājumā.
10. Skolotājiem jāpelna virs vidējās algas valstī, jo skolotāja profesija ir sabiedriski ļoti nozīmīga. Tomēr atalgojuma jautājums nav skatāms atrauti no darba kvalitātes un jau esošajām sociālajām garantijām. Skolotāju darba algas pieaugumam līdzekļi rodami arī skolu tīkla optimizācijā, pie kā ar nozares arodbiedrību, pašvaldībām un IZM jau uzsākts darbs.
11. Jāievēro pedagogu algu pacelšanas grafiks, kas paredz skolotāju algas no 1. septembra celt līdz 710 eiro, pakāpenski celt līdz 900 eiro par slodzi. Valdībai un IZM jātur dotie solījumi. Jāatceras, ka tā ir likme par slodzi, skolotājs var strādāt arī vairāk. Pēc Šadurska teiktā, 50 procentu skolotāju nestrādā pat slodzi, iemesli ir dažādi.
13. Skolotāja algai ir jābūt krietni virs vidējās valstī. Tuvākajos gados to iespējams sasniegt. To apliecina arī divreizējs pedagogu atalgojuma palielinājums iepriekšējos divos gados un izveidotā sistēma, lai pieaugums būtu arī turpmāk. Finansējumam ir jāpieaug, attīstoties valsts ekonomikai, budžeta ieņēmumiem, kā arī izskaužot neefektīvas naudas plūsmas, kas nenonāk skolotāju atalgojumā.
15. Skolotājiem jebkurā Latvijas vietā par līdzīgu darbu jāsaņem līdzīgs atalgojums. Piedāvāsim centralizētu pedagogu algu reformu, kad tiks pārtrauktas valsts mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksai.
16. 1000 eiro par slodzi, sakārtojot skolu tīklu, kas jādara pašvaldībām bez piespiešanas no augšas, kā arī ņemot vērā skolotāju sagatavošanas programmu izmaiņas augstskolās, par ko jau minēju savā atbildē uz pirmo jautājumu. Reizē arī lietojot koeficientu lauku skolu skolotājiem.
?Ko darīsiet, lai izdotos veiksmīgi īstenot reformu uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā?
2. Reformas izdošanos nosaka veiksmīga komunikācija – ministrijai ar sabiedrību kopumā un jo īpaši mazākumtautību pedagogiem un skolēniem. Latvijas sašķeltā mediju vide un pārprastā demokrātija ir nopietns apdraudējums reformai.
4. Pēc iespējas ātrāk jāpāriet uz mācībām latviešu valodā arī mazākumtautību pirmsskolas iestādēs un sākumskolās. Latviešu valodas sekmīgai apguvei sniedzams metodisks atbalsts un pedagogu apmācība. Jāpastiprina valsts uzraudzība valsts valodas lietošanai mazākumtautību izglītības iestādēs.
9. Pārveidosim šo reformu, pilnveidojot iespēju apgūt un izmantot trīs četras valodas mācību saturā visiem skolēniem neatkarīgi no dzimtās valodas. Stiprināsim latviešu valodas apguves kvalitāti visiem bērniem un skolēniem.
10. Nav jābūt "latviešu un krievu skolām", ir jābūt kopīgām un labām skolām, kas nodrošina visiem bērniem mācības latviešu valodā un iespēju apgūt daļu satura bilingvāli mazākumtautību valodās un ES valodās. Nodrošināsim izglītošanās un atbalsta iespējas skolotājiem, lai sagatavotos pārejai darbam vienotās skolās.
11. Esam balsojuši par pāreju uz mācībām latviešu valodā. Procesam ir jābūt pakāpeniskam, un šī brīža pāreja ir pieņemama. Sākumskola un pamatskola 1. – 6. klasei 50/50, pamatskola 7. – 9. klasei 80/20 un vidusskola 100% latviešu valodā no 2021./2022. gada. Pāreja ir pakāpeniska un atrunāta pa gadiem attiecīgai klašu grupai.
13. Esmu darījis visu, lai turpinātu latviešu valodas nostiprināšanu visā izglītības sistēmā, kuru man bija iespēja aizsākt vēl 2004. gadā. Mums izdevies ar mērķtiecīgu darbu panākt būtisku virzību pilnīgi visā izglītības sistēmā, kas skaidri nosaka, ka latviešu valoda ir un būs mūsu izglītības sistēmas pamats, un šo darbu arī mērķtiecīgi turpināsim.
15. Pārņemot pašvaldību skolas un bērnudārzus valsts pārvaldē, būs iespēja īstenot pedagogu un skolu direktoru rotācijas programmu.
16. Šeit arī jāīsteno likuma pieņemtās normas. Mācībām jānotiek valsts valodā, citu tautību jauniešiem jau šodien tā vairs nav būtiska problēma, jo viņi praktiski visi gan runā, gan saprot latviešu valodu.
Kāds ir jūsu piedāvātais risinājums, lai Latvijā visiem bērniem būtu vienmērīga vispārējās izglītības pieejamība un kvalitāte?
2. Skolu tīkla sakārtošanai jāizvērtē katras skolas pedagoģiskais devums, piesaistot neatkarīgus ekspertus. Mazo un alternatīvo skolu darbības veicināšanai jānodrošina pilns finansējuma cikls gan no valsts, gan pašvaldības, jo lauku sākumskolu pastāvēšana nodrošina vienmērīgu valsts teritorijas apdzīvotību.
4. Jāatbalsta bērni ar īpašām vajadzībām, viņu vecāki un bāreņi. Jāsaglabā lauku skolu tīkls, veidojot novadu sadarbības teritorijas, tā skolām piesaistot vairāku pašvaldību līdzekļus. Lauku pamatskolas – tuvāk dzīvesvietai. Vidusskolas – ar augstu izglītības kvalitāti un valsts finanšu palīdzību.
9. Nepieciešams cits izglītības sistēmas finansējuma modelis, kā arī jauns, efektīvs pašvaldību sadarbības modelis izglītības pieejamības nodrošināšanā, valsts resoru efektīva sadarbība, moderna pedagogu sagatavošana, pieejama regulāra tālākizglītība par valsts budžeta līdzekļiem.
10. Ieviesīsim obligātu vidējo izglītību, samazināsim plaisu starp vispārīgās un profesionālās izglītības kvalitātes rādītājiem. Vidusskolas un ģimnāzijas pārņemsim valsts pārziņā. Veidosim vienotas skolas – latviešu un citu tautību bērni, kā arī bērni ar dažādām spējām mācīsies kopā. Mainīsim pedagogu apmācības programmas, nodrošināsim regulāras pilnveides mācības. Finansēsim papildu atbalsta personālu skolās.
11. Pamatprincips izglītībā: "Izglītība mazajiem bērniem – tuvāk mājām, jauniešiem – tuvāk pasaules līmeņa zināšanām." Lai visi bērni varētu apgūt jauno kompetenču izglītības saturu, jāsagatavo pedagogi. No 27 000 pedagogu tikai daļa sagatavoti pēc jaunajām kompetenču programmām ar jauno saturu. Par vienmērīgumu kvalitātē varēsim runāt pēc visu skolotāju apmācības. Nākamajā mācību gadā apmācīsim 6000. Nelikvidēsim dzīvotspējīgās skolas, līdz ar to saglabāsim pieejamību.
13. Sākumskola līdz 6. klasei pēc iespējas tuvāk mājām. Jaunietis un vidusskolēns tuvāk labiem skolotājiem, plašām sporta, kultūras un citām interešu izglītības iespējām. Students – tuvāk profesoriem, zinātnei un modernām tehnoloģijām.
15. Veiksim reformu, mainot skolu un bērnudārzu īpašumtiesības. Nodosim visu atbildību valsts rokās, nevis kā tas ir šobrīd – dalīti starp valsti un pašvaldībām.
16. Pirmsskola un sākumskola jānodrošina tuvāk skolēnu dzīvesvietai, pamatskola var pastāvēt arī ar mazu skolēnu skaitu, bet tad jābūt sagatavotiem pedagogiem (šobrīd augstskolas sāk piedāvāt šādas studiju programmas), kas vienlaikus var mācīt minimums trīs mācību priekšmetus. Līdzīgi, kā agrāk bija tautskolotāji. Tas nozīmē, ka trīs četri skolotāji varēs pasniegt visus mācību priekšmetus, reizē saņemot arī attiecīgu atalgojumu, jo lauku skolām būs īpašs koeficients. Vidusskolai jābūt ne tālāk par 30 kilometriem no mājām; jābūt arī internātam.
"LA" lasītāja jautājums
Vai atbalstāt esošo sistēmu, kurā skolotāju alga vairāk atkarīga no skolēnu skaita, nevis padarītā darba? Vai arī to mainīsiet?
2. Skolotāju darbs nav jāvērtē pēc skolēnu skaita, ne arī padarītā: tas nav gabaldarbs. Skolotāja darbs ir aicinājums, viņu rokās ir nākotnes sabiedrība. Tas ir ilgstošs process – mainīt profesijas prestižu sabiedrībā. Jāsāk ar darba algām, sociālo reklāmu un vienu labu seriālu par skolotājiem Latvijā.
4. Radikāla izglītības sistēmas maiņa neveicinās tās stabilitāti. Jānovērtē to skolotāju darbs, kuriem jāstrādā ar lielu skolēnu skaitu. Vienlaikus valstij finansiāli jāstimulē augstas izglītības kvalitātes mazo skolu pedagogi.
9. Ekonomiskās krīzes laikā ieviestais modelis "Nauda seko skolēnam" 10 gados palicis vienīgais princips algu noteikšanai, un tas ir kvantitatīvs. Tikai iesākts ir mēģinājums noteikt kvalitatīvos kritērijus algu aprēķināšanai. Esošais modelis neatbilst nozares dažādībai, jo ir arī augstākās izglītības iestādes, sporta un interešu izglītība u. c. Tāpēc pakāpeniski esošo modeli mainīsim.
10. Skolotāju alga nevar būt atkarīga tikai no skolēnu skaita. Tai jābūt sasaistītai arī ar padarītā darba kvalitāti, turklāt plašāk nekā centralizēto eksāmenu rezultātiem. Kvalitātes vērtējumā jāņem vērā arī skolēnu individuālais progress un sasniegumi gada griezumā. Nepieciešamas īpašas finansiāla atbalsta programmas pierobežu skolām, lai nodrošinātu šo skolu saglabāšanu un attīstību, pienācīgi atalgojot skolotājus.
11. Pamatalgai vajadzētu būt pēc padarītā darba par stundām. Plus pēc skolēnu skaita varētu būt piemaksas pēc koeficientu sistēmas. Samaksa par slodzi 710 eiro visiem pedagogiem. Ja skolēnu skaits klasē ir 15+, 710 eiro jāreizina ar 1,1, ja 20+, ar 1,2, ja 25+, ar 1,3.
13. Skolotāju atalgojumu arī šobrīd veido daļa no darba stundās, kvalitātes un padarītā. Tomēr skolotāju atalgojuma sistēmas attīstības mērķis ir atbrīvot to no piesaistes skolēnu skaitam, bet nodrošināt līdzvērtīgi augstu finansējumu ikvienai skolai, kas nodrošina pieejamu un augstu izglītības kvalitāti.
15. Nē.
16. Ja skolotājs spēs strādāt vienā skolā, tad viņš spēs nodrošināt labu mācību kvalitāti arī skolā ar nelielu skolēnu skaitu. Mācīšanas metodika nemainās, mācot dažādus mācību priekšmetus. Bet pats galvenais – par skolotāju un ārstu ir jāpiedzimst! Tu vari beigt desmit augstskolas, bet, ja tev nav dots strādāt ar bērniem, tad vienalga nekas nesanāks, lai cik gudrs tu pats arī būtu!
*
Saraksts; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
Kāds ir pats svarīgākais darbs, ko vēlaties paveikt izglītībā? Kāpēc?
3. "Rīcības partijas" pārstāvis Dainis Močs:
Izglītībai jābūt pieejamai visiem sabiedrības slāņiem, lai katrs cilvēks varētu to saņemt neatkarīgi no materiālā stāvokļa, dzīvesvietas un citiem faktoriem. Pieprasītai izglītībai vajag kļūt par mūsdienu cilvēku nepieciešamu sastāvdaļu. Izglītībai jābūt konkurētspējīgai: beidzot mācību iestādi, cilvēks saņemtu pietiekamu zināšanu daudzumu, lai konkurētu starptautiskajā darba tirgū.
5. "Progresīvo" pārstāve Antoņina Ņenaševa:
Pieejama, kvalitatīva izglītība katram bērnam jau agrā vecumā: tas veicinās vienlīdzīgākas starta iespējas, līdz ar to mazinot nevienlīdzību. To nodrošināsim ar tiešām pieejamiem bērnudārziem un speciālām programmām, piemēram, pedagogu mājas vizītēm. Kvalitāti nodrošināsim, ceļot audzinātāju un skolotāju profesijas prestižu ar atlasi un konkurētspējīgu atalgojumu.
6. Latvijas Centriskās partijas pārstāvis Aivars Silinieks:
Nekavējoties ieviesīsim bezmaksas izglītību visās valsts izglītības iestādēs visiem Latvijas pilsoņiem. Latvijas pilsoņu lielākajai daļai nav iespējas saņemt augstāko izglītību viņu finanšu stāvokļa dēļ. Latvijā samazinās augstskolu studentu skaits, jo apstākļos, kad, piemēram, Latvijas Universitāte pacēla maksu, perspektīvas saņemt diplomu ārzemēs ar izdevīgākiem nosacījumiem veicina jaunatnes emigrēšanu.
7. "LSDSP/KDS/GKL" pārstāvis Juris Dzelme:
Mūsu mērķis ir radīt patriotiski ievirzītu izglītību, kas veido personības, spējīgas nosargāt un attīstīt valsti. Aizsargāsim bērnus no amorāla dzīvesveida uzspiešanas, samērojot tiesības paust savus uzskatus ar ģimenes tiesībām audzināt savus bērnus tikumības gaisotnē, nodrošināsim valsts finansētu izglītību valsts valodā, atjaunosim tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību un zinātni, rīkosisimies, lai ar labu izglītību, zinātni un kultūru atbalstītu garīgās izaugsmes iespējas visiem Latvijā, vērsīsmies pret izglītības komercializāciju.
8. "No sirds Latvijai" pārstāve Inguna Sudraba:
Jāceļ pedagogu profesijas prestižs. Būtisks solis uz to – zemākās pedagogu darba algas celšana līdz 910 eiro mēnesī. Pedagogs ar cilvēka cienīgu atalgojumu ir vajadzīgs šeit – Latvijas skolās, nevis Anglijas fermās. Ieviesīsim bezmaksas studijas, ja students gatavs noteiktu laiku strādāt savā profesijā. Mūsu izglītības sistēmas primārais uzdevums ir celt mūsu valsts ekonomiku, nevis ražot lētu darbaspēku citām valstīm. Celsim bērnu atbildību, aktualizēsim viņu pienākumus pret savu mācību iestādi un valsts sniegto bezmaksas apmācību.
12. "Latviešu nacionālistu" pārstāvis Vladislavs Bautris:
Akcentus liksim uz mācību satura pārskatīšanu un pilnveidi, caurviju prasmēm, vērtībām un tikumiem, pedagogu profesionālo pilnveidi. To darīsim, lai izglītotu skolotāju, bērnam nodrošinātu draudzīgu skolas vidi ar pozitīvām emocijām un katram bērnam individuālu pieeju pēc viņa spējām un varēšanas. Bērniem jāapgūst zināšanas un prasmes, kas noderēs tālākajā dzīves posmā, un jāsaprot, kur tās zināšanas noderēs un kāpēc tās viņam būs vajadzīgas.
14. Partiju apvienības "Par Alternatīvu" pārstāvis Jānis Kuzins:
Vidējai izglītībai ir jābūt obligātai, un vispārējai vidējai izglītībai ir jābūt pieejamai arī nacionālo minoritāšu valodās pilsētās, kur to īpatsvars pārsniedz 30 procentu, kā to paredz Starptautiskās normas, kurām Latvija ir pievienojusies daļēji. Jāratificē Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta.
1. Latvijas Krievu savienība atteicās sniegt atbildi uz uzdoto jautājumu, tās pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs teica, ka partija nevēlas sadarboties ar "Latvijas Avīzi".
***
Publikāciju projektā "Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola" finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003