Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 20:34
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Eiropas tiesas lēmums Rimšēviča lietā ir galīgs un nepārsūdzams
Latvija atkal pasaules vēstīs un ne tajā labākajā nozīmē – proti, publiski un pazemojoši zaudējot Eiropas Savienības tiesā lietu par Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata.
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzvarai pār Latvijas valsti Eiropas Savienības tiesā (EST) lietā par tiesībām ieņemt savu amatu un pildīt tā pienākumus ir vairāki aspekti. Pirmais un vienkāršākais – "Rimšēvičs var doties uz darbu kaut šodien," izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un apstiprināja, ka lēmums ir galīgs, nepārsūdzams un stājies spēkā nekavējoties. Te gan jāņem vērā, ka atcelts ir tikai lēmums par Rimšēviča atstādināšanu no amata, pārējie viņam noteiktie aizliegumi – aizliegums tuvoties zināmām personām, izbraukt no valsts bez Ģenerālprokuratūras atļaujas un pielaides atņemšana valsts noslēpumam – joprojām ir spēkā. Kā izteicās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP): "Rimšēvičam pašam būs jāizvērtē, vai viņš spēs pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus bez pielaides valsts noslēpumam."
Tomēr, ņemot vērā līdzšinējo notikumu gaitu, I. Rimšēviča nodemonstrēto raksturu un to, cik kategoriski viņš noliedz savu vainu, var nešaubīties, ka viņš atgriezīsies pie savu pienākumu pildīšanas LB un jau nākamajā nedēļā prasīs atļauju doties uz Frankfurti uz kārtējo ECB valdes sēdi.
Tas nozīmē, ka Latvijai vismaz kādu laiku būs jāsadzīvo ar faktu, ka vienu no augstākajiem amatiem valstī ieņem korupcijā apsūdzēts cilvēks. Te gan Latvija nebūs vientuļa – līdzīga situācija ir Slovēnijā un Grieķijā. Jau vairāk nekā divus gadus policija izmeklē Slovēnijas Centrālās bankas prezidenta Boštjana Jazbeca un vēl triju esošo un bijušo Centrālās bankas darbinieku vainu lietā par krāpnieciskiem noziegumiem 250 miljonu eiro apmērā. Tāpat nesen korupcijā apsūdzēts arī Grieķijas Centrālās bankas prezidents Jannis Sturnarass un vēl deviņi Grieķijas politiķi par kukuļu pieņemšanu no Šveices farmācijas uzņēmuma "Novartis". Un, ja ieskatās vēl tālākā pagātnē, tad 2005. gadā Itālijas Bankas prezidents Antonio Facio bija spiests atkāpties no amata pēc vairākus mēnešus ilgušām runām par viņa pārkāpumiem. Viņam vēlāk piesprieda četru gadu cietumsodu par korupciju.
Kļūda vai nekompetence
Latvijas zaudējumu EST noteica I. Rimšēviča vainu pietiekamā mērā apliecinošu pierādījumu neiesniegšana tiesai. Ē. Kalnmeiers to skaidro ar tādu kā pārpratumu, proti, to, ka sākumā no tiesas saņemta atbilde, ka ar šiem pierādījumiem tiks iepazīstināta arī pretējā puse. Latvijas puse to nav vēlējusies, jo tas ietekmēšot izmeklēšanas procesa virzību. Tikai vēlāk uzzināts, ka esot bijusi iespēja iesniegt šos dokumentus arī tā, ka tos apskata tikai tiesa, nerādot otrai pusei. Tad arī esot divreiz mēģināts iesniegt šos pierādījumus EST, bet tie noraidīti.
Jāsaka, ka tā ir tikai puspatiesība. EST spriedums pietiekami skaidri apraksta, kas īsti noticis – proti, Latvija pirmo reizi mēģināja iesniegt papildus pierādījumus jau pēc tam, kad lietas izskatīšanas mutvārdu daļa (lasi – lietas izskatīšana pēc būtības) jau bija beigusies un Latvija neprasīja atkārtoti to atsākt. Otro reizi mēģinājums iesniegt papildu pierādījumus gan tika pavadīts ar prasību atkal atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, taču Latvija neiesniedza dokumentus, kas pamatotu, kāpēc šie dokumenti tiek iesniegti tik novēloti un ka tie vispār attiektos uz šo lietu – proti, trūka norāžu par to saturu. Citiem vārdiem sakot – Latvijas puse pieļāva procesuālus pārkāpumus, kuru iemesls varbūt bija vienkārši kļūdas, bet, iespējams, arī nekompetence. Netieši to atzīst arī ģenerālprokurors, atsaucoties uz pieredzes trūkumu šādās lietas. Taču, kā "LA" norādīja J. Bordāns, tieslietās pierasta prakse ir pieaicināt palīgus un konsultantus, ja pats nejūties pietiekami zinošs un pieredzējis.
ES tiesību eksperte un advokātu biroja "Vilgerts" advokāte Katrīne Pļaviņa, komentējot šos apstākļus, izteicās, ka Latvijas pārstāvja kompetenci vērtēt nevarot, taču spriedumā skaidri norādīta EST procesuālo normu neievērošana.
1:0 Bordāna labā
Visbeidzot – par zaudējuma iekšpolitiskajām sekām. Ģenerālprokurora nopērtā suņa izskats un juceklīgā taisnošanās par pieredzes un precedentu trūkumu un lēmumu te neiesniegt, te atkal iesniegt lietā prasītos pierādījumus preses konferencē neatstāja labu iespaidu. Un – pilnīgi pretēju iespaidu radīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna gadījumam piemērotais svinīgi drūmais vēstījums par nepieciešamību pēc pārmaiņām tieslietu sistēmā: "Mēs esam pieturējušies pie savas tiesību sistēmas, sakot, ka tā ir mūsu tradīcija. Mēs esam mainījuši likumus atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, bet tradīcijas ir tādas, ka, saskaroties ar šīm tiesībām Eiropas tiesu laukumos, notiek tiesību kolīzijas, var notikt brīnumi," viņš uzsvēra, piebilstot arī, ka līdzšinējā sistēma un tās tradīcijas esot izdevīgas vien šauram tiesnešu, prokuroru un advokātu lokam.
Ne katram zaudējumam tiesā ir vienādas sekas. Ir tādi, kuri zināmi vien speciālistiem. Ir tādi, kas izskan plaši, publiski un, šajā gadījumā, arī pazemojoši. Ja prokuratūrai un KNAB izdosies panākt I. Rimšēviča notiesāšanu, tad zaudējums Eiropas Tiesā aizmirsīsies. Taču tieslietu ministra J. Bordāna cīņā par Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un KNAB vadības nomaiņu ar I. Rimšēviča un EST rokām gūta svarīga uzvara. Šī zaudējuma cena būs amati un profesionālā reputācija.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003