Rīga 13°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis 06:46
Vārda dienas:
Aglonā pulcējās vairāk nekā 25 tūkstoši ticīgo
Aglonā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku vakar pulcējas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku galvenajai Svētajai Misei. Kristiešu svētkus apmeklēja arī valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri un Saeimas deputāti.
"Aglonā es redzu mūsu tautu tādu, kādai tai vajadzētu būt katru dienu, veidojot savu un Latvijas nākotni. Es gribētu aicināt ikvienu nebaidīties būt labākam arī ikdienā. Būt mīlošākiem un gādīgākiem savās ģimenēs. Būt iejūtīgākiem un palīdzēt līdzcilvēkiem, kuriem klājas grūtāk. Nekrāpties un neslinkot. Apejot likumu, nemeklēt savu labumu uz citu rēķina," Svētajā Misē sacīja E. Levits.
Pirmās svētceļnieku grupas Aglonu sasniedza jau nedēļas sakumā. Kājām ceļu šogad uz Aglonu mērojušas 29 svētceļnieku grupas, kopā vairāk nekā 1000 cilvēku, bet viena svētceļnieku grupa ceļu no Kolkas līdz Aglonai mērojusi ar velosipēdiem. Tradicionāli visgarāko ceļu mēroja liepājnieki. Viņi 18 dienās nogāja gandrīz 500 kilometrus. Vieni no vecākajiem svētceļniekiem bija Balvu grupā, kurai pievienojās 93 gadus vecais Alberts, kā arī Marijas skolas grupā, ar kuru visas desmit dienas kopā gāja 89 gadus veca svētceļniece.
Fragments no arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunas Svētajā Misē Aglonā.
"Ir pagājuši gandrīz 30 gadi, kopš esam atguvuši neatkarību, daudz tiek runāts par sasniegumiem, bet kāpēc tik daudzos cilvēkos nav īsta gandarījuma par sasniegto? Gluži otrādi, ikdienā saskaramies ar rūgtumu, neapmierinātību un asu kritiku. Nav svarīgi, vai citu skatījumā Latvija ir vai nav veiksmes stāsts. Ir svarīgi, kā jūtas cilvēki, kas dzīvo Latvijā! [..]
Kāpēc cilvēki pamet Latviju un arī palikušie izvairās no ilgtermiņa mērķu īstenošanas un nopietnas uzņēmējdarbības? Cilvēkus biedē nedrošība par nākotni. To rada vairāki iemesli.
1) Valsts institūta un sabiedrības atsvešināšanās, bieža nosacījumu maiņa, kas skar iedzīvotāju dzīves apstākļus, arī uzņēmējdarbību un nodarbinātību.
Cilvēki alkst pēc noteiktības un paredzamības, pēc stabilitātes. Aizvadītajos gados pie mums ir bijis tik daudz pārmaiņu, ka tas ir radījis bažas un bailes par savu nākotni. Piemēram, šī gada sākumā pie mums daudzi tūkstoši cilvēku ar šausmām uzzināja, ka ir palikuši parādā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli. Cits piemērs ir skolu un veselības aprūpes iestāžu reforma, kuru pamato ar iedzīvotāju skaita samazinājumu. Bet šī reforma ir teritorijas depopulāciju veicinošas politikas sekas, un tā tiek īstenota nesaudzīgi, nerēķinoties ar iedzīvotāju protestiem un pastiprinot demogrāfiskās problēmas nākotnē. Tagad daudz tiek rakstīts un diskutēts par administratīvi teritoriālo reformu. Bet, ja reformu virzošās amatpersonas nespēj izskaidrot, kāpēc mums tas būtu jādara, tad cilvēki to nesaprot un nesadarbojas. Un tādā gadījumā vēlamais rezultāts netiek sasniegts.
Vēl viens piemērs šai atsvešinātībai ir arī plašsaziņas līdzekļos jau izskanējušais notikums, kurā VID pārvaldītā Nodokļu un muitas policija veica kratīšanas piecās Romas katoļu draudzēs un izņēma tajās atrodošos naudas līdzekļus – 36 tūkstošu eiro apmērā, kas ir šo draudžu aptuveni pusotra divu mēnešu budžets. Es ceru, ka šī notikuma patiesais iemesls ir informācijas un izpratnes trūkums par baznīcas darbību. Ir svarīgi saprast, ka esam vienā laivā un abu pušu vērtības ir cieņa, tiesiskums, godprātīga attieksme pret finansēm un atbildība sabiedrības priekšā. Gadījumā, ja atšķiras izpratnes kādos jautājumos, ir svarīgi to nokomunicēt un risināt domstarpības dialoga ceļā, nevis no spēka pozīcijām.
2) Valsts politikā ļoti svarīgs ir ilgtermiņa skatījums, pieņemto lēmumu seku izvērtējums.
Nesen mediji ziņoja, ka Latvijā trūkst tiltu būvētāju, bet ir milzīgi daudz brūkošu tiltu. Ir atsākusies diskusija par augstākās izglītības iestādes nepieciešamību policistu sagatavošanai, bet jau esošā tika likvidēta kā nevajadzīga. Pašlaik tiek plānoti miljoni bijušo dzelzceļa līniju atjaunošanai, kas tika iznīcinātas, par spīti pierādījumiem, ka dzelzceļš ir lētākais un ekoloģiski visizdevīgākais transporta veids. Vai šajos gadījumos vēlme gūt īstermiņa ieguvumu nav ņēmusi virsroku pār plašāku un ilgtermiņa skatījumu?
Biežās likumu izmaiņas bieži vien ir skaidrojamas ar neparedzētām sekām, ko radījušas iepriekšējās izmaiņas un kuras cenšas likvidēt ar nākamajām izmaiņām.
3) Netaisnība, nevienlīdzīga attieksme un pretruna starp vārdiem un darbiem.
Cilvēkus sadusmo, aizvaino un skumdina netaisnība, ar ko tie saduras ikdienā. Tiesiskā valstī spēka struktūras stāv likuma un pilsoņu tiesību sardzē, aizstāv konkrēto cilvēku. Toties tad, kad spēka struktūras, piesedzoties ar likuma burtu, tiek izmantotas partikulāro – ideoloģisko, politisko vai biznesa – interešu virzīšanai, cilvēki jūtas iebiedēti. Tad, kad likums tiek instrumentalizēts, tas vairs nekalpo, lai aizstāvētu konkrēto cilvēku, un viņš sāk justies kā policejiskā valstī.
Netaisnības izpausme ir ekonomisko grūtību un krīžu seku likvidācijas izmaksu novelšana uz trūcīgāko iedzīvotāju pleciem, krīzes pārvarēšanai izmantojot galvenokārt sociālās sfēras un infrastruktūras finansējumu. Tas uzņēmējdarbību ir ne tikai kavējis, bet arī virzījis spekulatīvā un augsta riska finanšu jomā, kas nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Izskatās, ka arī nodokļu reforma, kurai bija jāsamazina plaisa starp turīgākajiem un nabadzīgākajiem, tomēr nav sasniegusi savu mērķi. Lūk, tie ir jautājumi, kas nodarbina daudzus cilvēkus Latvijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003