Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 20:12
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Pagaidu dzeloņdrāšu pinumi izlikti vien 1,7 kilometriem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija kopā ar atbildīgajām amatpersonām tuvākajās nedēļās spriedīšot par to, ka pastāvīgs žogs uz robežas ar Baltkrieviju jāuzbūvē agrāk par izskanējušo termiņu – 2024. gadu, sacījis komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns. Tikmēr Saeimas opozīcijas politiķi iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam uzņemties personīgu kontroli par valsts robežas izbūvi. Politiķi uzskata, ka vairāku mēnešu laikā Iekšlietu ministrija nav tikusi tālāk par diskusijām, lai gan žogam starp Latviju un Baltkrieviju bija jābūt uzceltam "sen jau". Tāpat deputāti aicina premjeru prasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas un ministres pakļautībā esošās Nodrošinājuma valsts aģentūras atbilstīgu un atbildīgu rīcību. Bet tikmēr uz robežas ar Baltkrieviju turpinās pagaidu žoga likšana. No kopējiem 130 km pagaidu dzeloņdrāšu pinumi izlikti vien 1,7 kilometriem! Turklāt arī šo mazumiņu izdevies norobežot, vienīgi pateicoties Slovēnijas valdības dāvinājumam.
Mūsu ēras 3. gadsimtā Romas impērija piedzīvoja vienu no smagākajām krīzēm savā pastāvēšanas vēsturē. Krīze bija vērojama valsts pārvaldē, saimniecībā, ārējā politikā un armijā. Vislielākās problēmas bija impērijas robežu nosargāšanā, vara Romā bija vāja un nestabila, pāri robežām nāca vandaļi un citas tautas, to vadoņu karapulki drīz vien nonāca līdz impērijas metropolei, un tā krita.
Arī Latvija robežas nostiprināšanā neiespringst – saskaņā ar šobrīd izziņotajiem plāniem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pastāvīga žoga nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz 2024. gadam. Bet tikmēr uz robežas ar Baltkrieviju turpinās pagaidu žoga likšana. No kopējiem 130 km pagaidu dzeloņdrāšu pinumi izlikti vien 1,7 kilometriem! Turklāt arī šo mazumiņu izdevies norobežot, vienīgi pateicoties Slovēnijas valdības dāvinājumam, jo pat pagaidu žogu, pinoties nebeidzamās pašu veidotu administratīvo procedūru pinekļos, mūsu atbildīgās iestādes nespēj – visus šobrīd pieejamos deficīta materiālus arī pagaidu risinājumiem jau nopirkuši daudz elastīgākie kolēģi Lietuvā un Polijā.
Rezultāts ir tāds, ka robeža tajos 130 km kā stāvējusi, tā arī stāv vaļā. Vienīgais šķērslis no Baltkrievijas sūtītajiem migrantiem ir paši robežsargi. Kā tagad daudz dzirdam, pastāvīgs žogs uz robežas jau varēja atrasties, ja vien 2019. gadā valsts struktūru iekšējie drošības dienesti nebūtu uzsākuši savstarpējo skaidrošanos par nelikumībām uz aizdomu pamata, kā dēļ aizdomas krita arī pār robežas būvnieku – uzņēmumu "Igate". Lai arī līgums joprojām nav lauzts, neseko arī tālāko darbu pasūtīšana. "Igatei" noliktavā esot 30 km pastāvīgā žoga materiāla, kuru uzņēmums gatavs uzstādīt par 57 eiro metrā, bet to, izrādās, nevajag.
Būvnieki sarēķinājuši, ka pagaidu žoga uzstādītāju piedāvātās cenas par metru esot jau tuvu 80 eiro, un tas kādam jau ir "interesanti". Tas nekas, ka pagaidu žogs būs jānojauc, lai turpat atkal celtu pastāvīgu žogu, kas, saprotams, būs vēl dārgāks. Kādēļ nevar uzreiz? Tādēļ, ka ar pastāvīgā žoga celtniecību tomēr nevarēšot virzīties tik strauji, jo tā celtniecībai būšot jāīsteno darba veicēja pilna izraudzīšanas procedūra ar apstrīdēšanas iespējām! Tas taču nekas, ka tajā pierobežas teritorijā jau kopš 11. augusta ir valdības izsludināta ārkārtējā situācija – mūsu gudrajiem ierēdņiem vienmēr atradīsies kāds noteikumos vai likumdošanā paslēpts arguments, kā izvairīties no atbildības un attaisnot savu rīcības mazspēju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003