Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 16:27
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Atklāts piemineklis varonim, cilvēkam – simbolam, sirdsapziņas kareivim un moceklim
Kā viens no 1991. gada barikāžu atceres dienas pasākumiem vakar Rīgā, skvērā Brīvības ielā 34, iepretim Augstākās tiesas ēkai, notika pieminekļa brīvības cīnītājam Gunāram Astram (1931–1988) atklāšana. Diemžēl ilgi gaidīto pasākumu ar savu vietai un brīdim galīgi nepiemēroto trokšņošanu centās sabojāt Covid–19 vakcinācijas pretinieku aktīvisti, kuriem tā šķita iespēja paust savu attieksmi pret Latvijas valsts vadību. "Nožēlojami un nekrietni," tā par šo ālēšanos teica G. Astras domubiedrs Jānis Rožkalns.
Pieminekļa atklāšanu organizēja Tieslietu ministrija, pēc kuras iniciatīvas 2020. gada jūnijā arī tika iedalīta valsts budžeta nauda pieminekļa izveidei, un Latvijas Okupācijas muzejs. Piemineklis nu slejas iepretī ēkai, kurā par "pretpadomju aģitāciju" 1983. gada 15. decembrī tiesātais G. Astra Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšā sacīja savu izcilo un pravietisko pēdējo vārdu: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku."
Vakar lokus ap šo vietu Rīgas centrā vakcinācijas pretinieki meta jau pārdesmit minūšu pirms pasākuma sākuma. Svilpšana, ūjināšana un bļaustīšanās citam caur citu sākās kā pēc komandas, kad runātāju tribīnē kā pirmais kāpa Valsts prezidents Egils Levits un pateica runas pirmos vārdus: "Latvijas valsts..."
Par spīti jandāliņam, prezidents tomēr turpināja mierīgi runāt, uzsverot: "Tas, ka mēs šodien dzīvojam brīvajā Latvijas valstī, lielā mērā ir Gunāra Astras nopelns." Levits pauda cerību, ka turpmāk, paejot garām šim piemineklim, cilvēki to atcerēsies un padomās, ka arī runas un pulcēšanās brīvību mēs šodien varam izmantot, pateicoties Gunāra Astras morālajai stājai un ticībai Latvijas valstij: "Tā bija demokrātiska Latvija, par kuru cīnījās un mira Gunārs Astra." Ņemot vērā fonu, Valsts prezidenta runa iznāca tīri vai simboliska, jo policija, kaut uzmanīja notikumus, tomēr necentās apklusināt trokšņotājus, saucot pie kārtības vien pa kādam nekaunīgākajam.
Nākamais runātājs bija tieslietu ministrs Jānis Bordāns. "Es gribēju teikt daudzus labus vārdus, bet man diemžēl jāiesāk ar vārdiem, ka savā ziņā man ir kauns un pazemojoši šeit stāvēt un dzirdēt, kā tautas daļa, kas ir apmāta un acīmredzot ir okupantu pakalpiņi, vēlas izjaukt šo pasākumu," sacīja Bordāns, cenšoties pārkliegt dīvaiņu sacelto jandāliņu. Ministrs aicināja "ļaut cienījamiem cilvēkiem izdarīt to, ko mēs šeit vēlamies", taču trokšņotāji, kas no sanākušajiem ap 200 cilvēkiem bija kādi 10–20, protams, nerimās. No svilpšanas teju bez elpas palikuši, viņi pasākuma laikā pieprasīja "brīvību", "atkāpšanos", lādēja "korumpantus" un kaut ko nesaprotamu, aicināja E. Levitu "mukt", pieminēja arī "fašistus", neaizmirstot mobilajos telefonos filmēt paši sevi un komentēt notiekošo. Plakāti bija vien daži un tajos, tostarp krievu valodā, mudināja protestēt pret "iekodēšanu" un "vakcinēto genocīdu pret nevakcinētajiem". Kad tieslietu ministrs mēģināja runāt skaļāk, arī trokšņotāji sasparojās.
Pasākuma vadītāja, Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība vērsās pie šīs publikas ar aicinājumu "nolikt malā savu naidu un maldus". Bļāvējiem tiešām pietika prāta apklust brīdī, kad videouzrunas no savām mājām sacīja leģendārā brīvības cīnītāja Lidija Lasmane un Gunāra Astras brālis Leons Astra, kad runāja 1991. gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais.
Pieminekļa autors tēlnieks Gļebs Panteļejevs savā uzrunā emocionāli atgādināja, ka tiek atklāts piemineklis "varonim, cilvēkam – simbolam, leģendai, sirdsapziņas kareivim un moceklim". Kā zināms, tēlnieks, radot darbu ar devīzi "Nebaidies", iedvesmojās no pazīstamās, ap 1987./1988. gada miju tapušās fotogrāfijas, kur G. Astra redzams ieslodzīto tērpā sēžam pie galda, priekšā saliktām rokām. "Fotoportrets iedvesmo. Gunāra Astras acīs ir tik daudz miera, pārliecības un līdzcietības. Viņa rokas ir spēcīgas un jūtīgas. Skaidri redzams, ka šis cilvēks pārspēja savas bailes un tika tām pāri," sacīja autors. G. Panteļejevs paskaidroja, ka krusta formas pieminekli veido vertikālā portreta daļa, kas nozīmē garīgo, nesalaužamo vertikāli, garaspēku, ticību un nemirstīgo dvēseli, un vertikālā – rokas, kas, pēc tēlnieka vārdiem, simbolizē šajā pasaulē paveiktos darbus. G. Panteļejevs pauda cerību, ka G. Astras piemērs un tēls palīdzēs cilvēkiem kļūt drosmīgākiem, principiālākiem un līdzcietīgākiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto vakcinācijas pretinieku ālēšanos, Ievas Akurāteres noslēgumā nodziedātā "Manai tautai" ar vārdiem "Palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai..." izklausījās jau zīmīgi.
"Tas bija nožēlojami un nekrietni. Viena daļa šo cilvēku nesaprot, ko dara, bet viena daļa, Maskavas aģentūra, saprata ļoti labi. Vienu otru es te atpazinu. Tie ir Šlesera–Gobzema ideoloģijas pārstāvji, kuri spēj tikai graut, bet ne celt. Arī man ir daudz pretenziju pret šodienas Latvijas politiskajiem līderiem. Bet ir jāatrod konstruktīva protesta forma, nevis zaimojot Gunāru Astru," situāciju "Latvijas Avīzei" komentēja G. Astras domubiedrs Jānis Rožkalns. Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūru LETA informējusi, ka policija vērtēs, vai pasākumā tika pieļauti kādi pārkāpumi. Neviena persona nav aizturēta.
Jāpiebilst, ka vakardienas notikumi Brīvības bulvāra un Tērbatas ielas sadures skvērā pēc scenārija atgādināja līdzīgu traci, kādu 13. janvārī Neatkarības laukumā Viļņā Lietuvas vakcinācijas pretinieki daudz kuplākā skaitā un augstākā agresivitātes pakāpē sarīkoja, traucējot 1991. gada 13. janvāra notikumu upuru piemiņas pasākumu. Viļņā īpaši skaļi protestētāji uzvedās premjerministres Ingrīdas Šimonītes un Seima spīkeres Viktorijas Čmilītes–Nilsenas uzrunu laikā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003