Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 19:10
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Iespējams, labos pārāk nekonkrēto vēstures apguves standartu
Cerībā uzlabot vēstures mācīšanu skolās Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība (VSSB) pēc izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas mudinājuma izstrādājusi jaunu vēstures apguves standartu vidusskolā. Vai tas tiks apstiprināts, pagaidām nav zināms. Valsts izglītības satura centrā (VISC) turpinās gan iekšējas diskusijas, gan sarunas ar pedagogiem, lai saprastu, kā pareizāk rīkoties.
"Latvijas Avīze" jau rakstīja, ka VSSB cēla trauksmi par to, ka vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu vidusskolās tagad mācās tikai tie skolēni, kuri izvēlējušies vēsturi apgūt padziļināti. Savukārt pārējie mācās vai nu mācību priekšmetu "Vēsture un sociālās zinātnes", vai "Sociālās zinības un vēsture", kuros stundu skaits tieši vēstures apguvei ir ļoti samazināts, vēsture tiek mācīta "kokteilī" kopā ar politiku, filozofiju, ekonomiku, psiholoģiju un citām sociālajām zinātnēm. Turklāt tas, kas jāmāca vēsturē, standartā norādīts tik vispārīgi, ka Latvijas vēsturi var nemācīt nemaz.
Jānodala no citām zinātnēm
Jau gada sākumā Rīgas pilī notika sanāksme, kurā ne tikai skolotāji, bet arī politiķi un eksperti sprieda, kā turpmāk mācīt vēsturi vidusskolās, un liela daļa klātesošo pauda viedokli, ka tā, kā to paredz jaunais izglītības saturs, tomēr nebūtu jādara.
Taču Valsts izglītības satura centra un jaunā izglītības satura izstrādātāji no projekta "Skola 2030" pārmetumiem nepiekrita un skaidroja, ka pēc jaunās sistēmas vēsturi mācīt ir pareizāk: skolēni redzot vēstures sasaisti ar citām dzīves jomām.
"Tagad mēs jūtamies uzklausīti arī Izglītības un zinātnes ministrijā, tikāmies ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, kas mūs mudināja piedāvāt savu versiju mācību priekšmeta "Vēsture" standartam vidusskolās," "Latvijas Avīzei" stāsta Rīgas Teikas vidusskolas vēstures skolotājs Valdis Klišāns. "Arī VISC vadītāja ir atvērta sadarbībai un sarunām. Mums bijušas arī produktīvas sarunas ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēkiem, kā arī Starpdisciplinārās inovācijas centru, un Liepājas Universitātes mācībspēkiem. Tāpēc šobrīd esmu optimistiski noskaņots, ka varētu būt pozitīvas pārmaiņas."
Biedrība piedāvā šīs citas zinātnes no vēstures atkal nodalīt ne tikai tāpēc, lai pedagogam būtu iespējams pievērsties tieši vēstures mācīšanai, bet arī tāpēc, ka sociālo zinātņu mācīšanas metodika atšķiras no vēstures, kas ir humanitāra zinātne, apguves metodikas.
V. Klišāns uzskata, ka vēsture varētu tikt integrēta tikai ar filozofiju.
Trūkst konkrētības izglītības standartā
Taču mācību priekšmetu sadalīšana vien nelīdzētu: nepieciešams uzlabot arī saturu, kas apgūstams vēstures stundās. "Pašreiz spēkā esošajā standartā sasniedzamie rezultāti norādīti tik vispārīgi, ka varu mācīt tikai islāma vēsturi vai vēsturi lielkrievu šovinistu stilā, jo neviens dokuments man nepasaka, ka tā nedrīkstu darīt, un sasniedzamos rezultātus var sasniegt arī šādi," tā V. Klišāns. "Tā kā esam Latvijas un Eiropas pilsoņi, normatīvajos dokumentos tomēr jāieliek tēmas, kas attiecas tieši uz Latvijas vēsturi. Tā kā to nevar pilnībā saprast bez Eiropas norišu konteksta, tad arī tas, kas attiecas uz Eiropas vēsturi, lielās līnijās būtu jāiezīmē."
Tiesa, piemēram, šobrīd kursa "Vēsture un sociālās zinātnes" mērķos nav pieminēta ne Latvija, ne Eiropa, bet teikts, ka mērķis ir paplašināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā, izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un to regulējumus; meklēt un saskatīt likumsakarības starp notikumiem pagātnē un tagadnē. Taču nav pateikts, par kuru valstu notikumiem būtu jārunā.
Vēstures skolotāji toties piedāvā noteikt šādu vēstures apguves mērķi: "Sekmēt izglītojamā kā demokrātiskas un sociāli integrētas sabiedrības indivīda personiskās, nacionālās, valstiskās un eiropeiskās identitātes, tolerances un pilsoniskās domāšanas attīstību, izzinot daudzveidīgos Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures procesus."
Savukārt pie sasniedzamajiem rezultātiem jau skaidri minēta Latvijas vēsture. Piemēram, skolēns pēc vidusskolas vēstures pamatkursa apgūšanas skaidro "Latvijas Republikas nozīmi Latvijas vēsturē, analizē 20.–30. gadu Latvijas valsts sasniegumus un problēmas", "kā un kāpēc mūsdienu Latvijas sabiedrībā sastopami gan Latvijas kā eiropeiskas un neatkarīgas valsts, gan postpadomju republikai raksturīgi precedenti", "Latvijas Republikas de iure kontinuitāti 20. gadsimtā", skaidro problēmas, "ar kurām sastapās Latvija un citas postkomunistiskās zemes pēc komunistiskā totalitārā režīma sabrukuma".
Savukārt tie, kas apguvuši optimālo kursu, cita starpā pratīs ar faktiem argumentēt Latvijas Republikas okupāciju un aneksiju, kā arī skaidrot nacistiskā un padomju okupācijas režīmu antidemokrātisko raksturu.
V. Klišāns gan atzīst, ka arī pamatizglītības standartā pārāk vispārīgi norādīts, kas būtu jāmāca. Apgūstamie temati ir ļoti plaši. Piemēram, par Latvijas okupāciju un tās sekām varētu runāt tematā "No demokrātijas uz totalitārismu", bet sasniedzamajos rezultātos nav skaidri pateikts, ka skolēnam būtu jāzina, kā tieši Latvija nonāca totalitārisma varā un kā represijās cieta mūsu valsts iedzīvotāji. Kaut pedagogi uzskata, ka būtu jāprecizē arī vēstures standarts pamatizglītībā, pagaidām diskusijas ir tikai par izmaiņām vēstures mācīšanā vidusskolās.
V. Klišāns spriež, ka lielāka detalizācija būt nepieciešama, kaut, protams, visus svarīgos tematus standartā tomēr nav iespējams iekļaut, jo tas nevar būt faktu uzskaitījums. Iepriekš spēkā esošais standarts nebija apjomīgs, tomēr apgūstamie temati tajā bija skaidri noteikti.
Aicina labot kļūdu
Izstrādājot jauno izglītības standartu, nav bijis konsekvences. Kamēr matemātikas standarts ir ļoti detalizēti un konkrēti izstrādāts, ierakstot tajā pat konkrētas formulas, standarts vēsturē ir ļoti vispārīgs. "Tātad jaunajā izglītības saturā pietrūkst konsekvences tajā, kā veidojas izglītības standarts dažādiem mācību priekšmetiem. Nav vienotas metodoloģiskas sistēmas, un tas ir projekta "Skola 2030" vājais punkts. Projekts ir izdarījis daudz lielisku lietu, taču ir arī kļūdas, un es nekādi nesaprotu, kāpēc nevar pakāpties soli atpakaļ un to atzīt, kā arī kļūdas novērst," teic V. Klišāns. "Mēs biedrībā esam abām rokām par kompetenču izglītības principiem, tomēr aicinām pakāpties solīti atpakaļ un labot kļūdu, lai vēsture būtu atkal kā vēsture, nevis kalpotu tikai kā instruments citu zinātņu atziņu pierādīšanai. Vēsture ir atsevišķa disciplīna. Jā, to var mācīt integrēti ar citiem mācību priekšmetiem, tomēr vēsture arī pati nes savu iekšējo loģiku."
V. Klišāns atzīst, ka VSSB izstrādātais vēstures standarts vidusskolām vēl būtu slīpējams, taču, ja biedrība saņems tam konceptuālu atbalstu, tad sāksies darbs arī pie vēstures vidusskolām paraugprogrammas, kurā jau varētu detalizēti ierakstīt tos obligātos vēstures tematus, kas skolēniem noteikti būtu jāapgūst. Viens no tiem varētu būt, piemēram, padomju varas veiktās represijas.
Patlaban paraugprogrammas saturs neatbilst sasniedzamajiem rezultātiem, kas minēti vēstures standartā. Tāpēc vēl viena problēma ir, ka skolotāji īsti neizprot, kā gatavo skolēnus vēstures eksāmenam, jo nav saprotams, vai tas vairāk atbildīs standartam vai paraugprogrammai.
Pārmaiņas arī citu mācību priekšmetu apguvē
Kā "Latvijas Avīzei" stāsta VISC pārstāve Liene Bērziņa, VISC patlaban notiek diskusijas par to, kā vajadzētu uzlabot izglītības saturu.
Viņa piebilst, ka patlaban Izglītības satura centrs pārskata visu jauno izglītības saturu, lai secinātu, vai arī citu mācību priekšmetu saturā nepieciešamas kādas izmaiņas. Jau uzsākts darbs pie izmaiņām latviešu valodas apguvē pamatskolā, taču vēl nav pieņemts lēmums, vai būs nepieciešams mainīt pamatizglītības standartu vai arī pietiks ar izmaiņām latviešu valodas paraugprogrammā.
Tāpat jau uzsākta mācību priekšmeta "Programmēšana" vidusskolā labošana: tiks precizēti sasniedzamie rezultāti tēmās, kas attiecas uz mašīnrakstīšanu un mākslīgo intelektu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003