Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 18:09
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Lielāko iepirkumu uzvarētāju augšgalā vairs nav vieni un tie paši uzņēmumi
2022. gadā ievērojami kāpusi kopējā summa, kas valsts un pašvaldību iepirkumos bijusi pieejama uzņēmumiem. Pērn uzņēmumi Latvijā varēja "paņemt" 4,673 miljardus eiro, bet 2021. gadā – 3,846 miljardus. Vēl gadu pirms tam – "tikai" 3,169 miljardus eiro. Varētu šķist, ka visiem ierastajiem "iepirkumu karaļiem" tas būs ļāvis atkal turēties topa galvgalī, tomēr 2022. gadā situācija ir mainījusies – vismaz pēdējo divu gadu iepirkumu līderi vairs nav atrodami trijniekā un tikai divi ir desmitniekā. Vai būvnieku karteļa lieta dominanci beigusi? Kādu ietekmi uz šī un nākamā gada iepirkumiem atstās iedragātā reputācija ceļu būves kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem?
Agrākie līderi vien "TOP 10"
Pēdējo divu gadu laikā vairāku simtu miljonu iepirkumos galvgalī regulāri bija uzņēmumi SIA "Binders", AS "LNK Industries", AS "A.C.B.", SIA "Velve", SIA "Arčers" un "RERE Grupas" uzņēmumi (būvnieku karteļa lietā nefigurē tikai "Binders" un "A.C.B."). Tāpat simtniekā vienmēr bija vēl vairāki citi ar šiem saistītie uzņēmumi.
Pēc vairāku tūkstošu 2022. gada iepirkumu apkopošanas augšgalā atrodams vien "Binders", kas pēc iepirkumos iegūtās kopējās summas ieņem 5. vietu, bet 10. vietā atrodas "Arčers". "Binders" šogad uzvarējis iepirkumos, kuru kopējā summa ir apmēram par 130 miljoniem eiro mazāka nekā 2021. gada iepirkumos, bet "Arčera" kopējā summa samazinājusies par septiņiem miljoniem, salīdzinot ar gadu pirms tam. "LNK Industries" uzvaras samazinājušās dramatiski – no 83 miljoniem 2021. gadā līdz nepilniem septiņiem miljoniem pērn. "A.C.B." samazinājums tuvojas 100 miljonu robežai – no 125 miljonu iepirkumiem 2021. gadā līdz 33 miljoniem 2022. gadā, bet "Velves" iepirkumi samazinājušies no 33 līdz 15 miljoniem.
Citi būvnieku kartelī minētie uzņēmumi – SIA "Abora" un SIA "Argus", kuri pieder vienam īpašniekam, – uzvarējuši iepirkumos par 13 miljoniem. Gadu iepriekš šis skaitlis bija divreiz lielāks. Tikai "RERE Grupas" uzņēmumi un "Latvijas energoceltnieks" spējuši uzvarēt iepirkumos par lielāku summu nekā gadu iepriekš. "RERE Grupas" uzņēmumi pērn uzvarēja iepirkumos par 21,5 miljoniem (2021. gadā par 19,54 miljoniem), bet "Latvijas energoceltnieks" tukšo 2021. gadu (vien 0,5 miljoni vienā iepirkumā) kompensēja ar 10,38 miljoniem pērn.
Slikta reputācija var izslēgt pretendentus
Vērtējot reputācijas riskus uzņēmumiem, kuri iesaistīti karteļu lietās, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktora vietnieks Andris Kaņeps sarunā ar "Latvijas Avīzi" norādīja, ka reputācijas jautājums nākotnē ieņems arvien nozīmīgāku lomu, pasūtītājiem vērtējot pretendentus. "Karteļi, nodokļu parādi u. c. lietas kļūst arvien aktuālākas. No šī gada nācis arī jauns regulējums, kas dod plašākus instrumentus pasūtītājiem, lai vērstos pret tiem, kam reputācija ir vājāka, apšaubāmāka. Uzņēmējiem par to būs ļoti jādomā."
Vienlaikus Kaņeps sacīja, ka nesaista augstāk minēto uzņēmumu iepirkumu uzvaras ar karteļa lietu. Drīzāk pie vainas ir lēnā Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu apguve, jo šis gads ir pārejas periods starp iepriekšējo fondu plānošanas periodu, kad visi vēl steidz pabeigt iepriekšējos projektus, un jauno plānošanas periodu. "Šī gada beigās un nākamgad tempiem vajadzētu atkal pieaugt."
Mūsu sarunas laikā vēl nebija zināms, vai un kādu sodu saņems vairāki ceļu un tiltu būves uzņēmumi par savstarpēju vienošanos t. s. ceļu būves karteļa lietā. Tagad zināms, ka trim uzņēmumiem – SIA "Strabag", AS "A.C.B." un AS "Ceļu pārvalde" – piemērots naudas sods gandrīz 4,5 miljonu eiro apmērā. Kaņeps uzskata, ka Konkurences padomes sods noteikti ietekmēs uzņēmumu nākotnes iespējas iepirkumos: "Bet tukša vieta nekad nepaliks. Pat ja uzņēmēji ir kļūdījušies, jāskatās, ko viņi darīs, lai novērstu šīs sekas un atjaunotu uzticību. Nav jau pašmērķis viņus likvidēt, lai vietā nāktu citi. Vajag nodrošināt, lai kas tāds vairs nekad neatkārtotos."
Kas veido iepirkumu rekordsummu
Kā jau minēts, pērn uzņēmumi iepirkumos varēja tikt pie apmēram 800 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā. Ja tik daudziem būvniecības, kā arī ceļu un tiltu būves uzņēmumiem iepirkumu summas ievērojami samazinājušās, kur tad tā nauda palikusi? Pērn bija divi milzīgi iepirkumi, kuri izcēlās uz pārējo fona. Lielākais iepirkums bija visai skandalozais 220 miljonu vērtais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas piegāžu iepirkums, kurā uzvarēja viens vienīgs uzņēmums – mazpazīstamais un nelielais Talsu puses uzņēmums "Zītari LZ", kas pieder Laurai Zeltiņai un kas pastāvēšanas laikā tikai vienreiz apgrozījis līdzekļus, kuri pārsniedz trīs miljonus eiro. Milzīgā iepirkuma summa izraisīja lielu šūmēšanos sabiedrībā, un 7. jūnijā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka abas puses panākušas vienošanos par līguma pirmstermiņa izbeigšanu šī gada 31. decembrī. Vienlaikus notiekot darbs pie jauna iepirkuma organizēšanas, kura norisei vajadzētu aizņemt vismaz sešus mēnešus. Tātad 2023. vai 2024. iepirkumu gada topa augšā noteikti atkārtoti redzēsim līdzīgu NBS iepirkumu.
Otra lielākā kopējā summa par vienu iepirkumu (vai lielākā summa, ja izslēdzam NBS iepirkumu) pērn bija par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem par 125 miljoniem eiro, kurā uzvarēja SIA "Citrus Solutions", kas ir SIA "Tet" meitasuzņēmums un būtībā pieder Latvijas Republikai un Dānijas uzņēmumam "Tilts Communications". Iepirkums ir pārliecinoši lielākais uzņēmuma vēsturē. Uzņēmumā skaidroja, ka tas izvēlas piedalīties tikai tādos projektos, kuros "var veiksmīgi īstenot pasūtītāja mērķi, izmantojot uzņēmuma kompetenci. Dalība citos projektos ir atkarīga no specifikas un uzņēmuma iespējas izmantot savu kompetenci." Liepājas cietuma būvniecības projekts esot īpašs ar to, ka prasa ne tikai būvniecības kompetences, bet arī ievērojamas zināšanas dažādos drošības risinājumos. Uzņēmuma trumpis esot lielā pieredze inženiertehnisko risinājumu izstrādē.
Tomēr, ja skatāmies nevis uzņēmumus, kuri uzvarējuši vienā noteiktā lielā iepirkumā, bet gan uzņēmumus, kuri uzvarējuši iepirkumos par lielāko kopējo summu, pārliecinošu otro vietu (vai atkal – pirmo, ja neskaitām lauzto pārtikas piegāžu iepirkumu) ieņem valstij piederošais VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ("LAU"), kurš pērn uzvarēja kopumā 145 iepirkumos par kopējo summu 201 miljons eiro, gandrīz pārspējot pat NBS iepirkumu.
"LAU" vēl nekad iepriekš nebija viena gada laikā uzvarējis iepirkumos par tik lielu kopējo summu. Kaut gan ik gadu "LAU" uzvar pārliecinoši vislielākajā skaitā iepirkumu (trīs, pat četras reizes biežāk nekā nākamais uzņēmums), kopējā summa parasti ir neliela. 2021. gadā "LAU" uzvarēja 140 iepirkumos par kopējo summu tikai 6,9 miljoni eiro. Šogad "LAU" uzvarēja visos lielākajos iepirkumos par valsts autoceļu uzturēšanu. Lauvas tiesa tika izcīnīta sešos iepirkumos – no septiņiem līdz pat 61 miljonam, kopējai summai sasniedzot 196 miljonus. Atlikušos piecus miljonus "LAU" ieguva pārējos 139 iepirkumos.
Kā skaidroja "LAU" pārstāve Sigita Paula, lielais pieaugums skaidrojams ar to, ka "Latvijas valsts ceļi" ("LVC") pērn beidzot atvēra valsts autoceļu uzturēšanas tirgu, kas nozīmē, ka tagad valsts autoceļu uzturēšanā darbs ir brīvos tirgus apstākļos un "LAU" šī funkcija vairs netiek deleģēta automātiski. Attiecīgi pērn pirmo reizi valsts autoceļu uzturēšanā bija publiski iepirkumi, un ar to arī skaidrojams lielais uzvaru skaits iepirkumos. Tā kā "LVC" autoceļu uzturēšanas iepirkumi ir uz pieciem gadiem, sagaidāms, ka jau nākamgad "LAU", visticamāk, nebūs iepirkumu topa augšgalā, bet kāpums atkal sagaidāms 2027. gadā.
Jāpiezīmē – IUB statistika rāda, ka jau šobrīd, 2023. gadā, ir divi iepirkumi, kuri ir krietni lielāki pat par NBS pārtikas piegāžu iepirkumu – abi ir "Latvijas valsts mežu" pasūtījumi. Viens no tiem ir par apaļo kokmateriālu ražošanas pakalpojumu sniegšanu 2022.–2024. gadā (398 miljoni eiro), bet otrs ir par apaļo kokmateriālu ražošanas pakalpojumiem 2023.–2027. gadā (302 miljoni eiro).
Iepirkumu kopsummai jāpieaug
Komentējot 2022. gada iepirkumu topu un redzamās tendences, IUB pārstāvis Andris Kaņeps sacīja, ka 800 miljonu eiro kopējās iepirkumu summas pieaugums ir mazliet mānīgs, jo to tieši ietekmēja energoresursu cenu pieaugums, karš Ukrainā un problēmas ar piegāžu ķēdēm. Tas viss radīja milzīgu inflāciju, kuras dēļ daudzos iepirkumu līgumos nācās veikt grozījumus, lai kompensētu izmaksu pieaugumu. "Nevar teikt, ka par šiem 800 miljoniem nopirkām vairāk. To drīzāk var saukt par izdevumus kompensējošu pieaugumu. Tā ir tā pagājušā gada tendence, kura, visticamāk, turpināsies arī šogad un nākamgad."
Kāds kopumā ir kopējo publisko iepirkumu potenciāls? Vai nākamgad kopējā iepirkumu summa pārsniegs piecus miljardus? Vai nākotnē var sasniegt arī sešus miljardus? Kaņeps sacīja, ka vidēji Eiropas Savienībā izdevumi par publiskajiem iepirkumiem ir ap 14% no IKP. Latvijā 2022. gadā bija 11,4%, bet ir bijuši arī 12%. Tātad par 2–3% kopējā iepirkumu summa droši vēl var pieaugt. Igaunijā ar mazāku iedzīvotāju skaitu iepirkumu kopējā summa ir lielāka, gan skatoties pret IKP, gan pret budžetu.
***
Metodoloģija
-Datus par iepirkumiem pēc "Latvijas Avīzes" lūguma sagatavoja Iepirkumu uzraudzības birojs.
-No vairāk nekā 24 000 ierakstu tika atlasīti visi iepirkumi, kuru kopējā summa sasniedza vismaz 100 000 eiro. Līdz ar to tika pārskatīti 3023 iepirkumi.
-Vairākos iepirkumos uzvarējuši vairāki uzņēmumi, bet nav norādīta precīza summa, kuru saņem katrs uzņēmums, bet tikai kopējā iepirkuma summa. Šādā gadījumā kopējā iepirkuma summa tika izdalīta ar uzvarējušo uzņēmumu skaitu un pieskaitīta proporcionāli katram uzņēmumam.
***
Valsts un pašvaldību iepirkumu "TOP 50" 2022. gadā
Vieta Uzņēmums Summa (milj. eiro) Lielākais iepirkums Īpašnieks/akciju turētājs Citi ar īpašnieku saistītie uzņēmumi iepirkumos
1. SIA "Zītari LZ" 220 Pārtikas piegādes NBS vajadzībām Laura Zeltiņa
2. VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" 201,19 Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi Satiksmes ministrija "Latvijas Pasts", "Latvijas dzelzceļš", Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, lidosta "Rīga"
3. SIA "Citrus Solutions" 132,17 Jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi SIA "Tet"/ AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor"/ Ekonomikas ministrija un Dānijas "Tilts Communications a.s." SIA "Tet", SIA "Latvijas Mobilais telefons"
4. AS "Latvenergo" 94,57 Elektroenerģijas piegāde "Latvijas dzelzceļa" vajadzībām Ekonomikas ministrija SIA "Liepājas enerģija"
5. Ceļu būves firma SIA "Binders" 66,12 Laukuma izbūve "Ceri", Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs SIA "NULE 7" (40%), SIA "Trustee" (30%) un SIA "Taino 1" (30%). Patiesie labuma guvēji: Normunds Luste, Alvis Tanbergs SIA "Limbažu ceļi", SIA "Baustelle"
6./7. "Siemens Energy Global" "GmbH & Co. KG" (Vācija) 57,05 Sistēmas inerces iekārtu piegāde un uzstādīšana "Augstsprieguma tīklam" Biržā kotēts uzņēmums. Lielākie: institucionālie investori (37%), "Siemens AG" (21%), privātie investori (20%) "Siemens Healthcare Oy" Latvijas filiāle, "Siemens Logistics S.L.R."
6./7. SIA "Enersense" 57,05 Sistēmas inerces iekārtu piegāde un uzstādīšana "Augstsprieguma tīklam" Somijas "Enersense Services Oyj" (59%), Ģirts Galzons (21%), Jānis Indriksons (20%) SIA "Empower"
8. SIA "PATA" 41,71 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Uldis Mierkalns SIA "CatchSmart", "PATA Saldus"
9. SIA "Enefit" 35,53 Elektroenerģijas piegāde "Rīgas ūdens" vajadzībām Igaunijas AS "Eesti Energia"
10. SIA "Arčers" 34,14 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas būvdarbi 2022.–2026. gadā AS "UGN". Patiesais labuma guvējs: Lihtenšteinas pilsonis Aleksanders Džīvs
11. SIA "Saldus ceļinieks" (tagad – "SC Grupa") 33,35 Autoceļa P105 pārbūve Francijas "Vinci Construction SAS" (98,44%), Aiga Freimane (0,78%), Ināra Atteka (0,78%)
12. AS "A.C.B." 33,26 Jaunas tramvaju līnijas izbūve Vaiņodes ielas posmā un esošās tramvaju līnijas pārbūve Valdis Lejnieks SIA "ACBR", SIA "8 CBR", SIA "Reck"
13. SIA "Baltic Restaurants Latvia" 33,05 Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas skolās SIA "Baltic Restaurants Business". Patiesie labuma guvēji: Anita Gleizde, Aigars Kaugars, Guntis Bredovskis SIA "Baltic Restaurants Catering"
14. "MSM holding s.r.o." (Slovākija) 32,26 120 mm un 155 mm munīcijas piegāde Čehijas "Czechoslovak Group"/ Mihals Strnads
15. SIA "AMSERV MOTORS" 30,24 Vieglo kravas universālu iegāde, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs Igaunijas "Amserv Auto AS". Patiesie labuma guvēji: Raivo Āvisto un Raivo Kuts
16. "Solaris Bus & Coach S.A." (Polija) 29,71 Elektroautobusu piegāde SIA "Rīgas satiksme" Spānijas "CAF"
17. SIA "Vella Kalpi" 28,97 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Mārtiņš Ramoliņš
18. SIA "Concord Service Group" 28,89 Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas skolās Irmants Norkus (Lietuva) SIA "CNC", SIA "Ēdiens.lv"
19. AS "Latvijas gāze" 27,63 Dabasgāzes iegāde AS "Gaso" vajadzībām Krievijas PAS "Gazprom" (34%), investīciju fonds "Marguerite Gas II S.a.r.l." (28,97%), Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%), SIA "ITERA Latvija" (16%)
20. SIA "SEB līzings" 27,19 Transportlīdzekļu noma Valsts policijas vajadzībām AS "SEB banka"/ "Skandinaviska Enskilda Banken AB" (Zviedrija)
21. SIA "ACBR" 26,73 Autoceļa P37 pārbūve Valdis Lejnieks SIA "A.C.B.", SIA "8 CBR", SIA "Reck"
22. SIA "KRAUZERS" 26,43 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Kaspars Eihe (50%) un Andis Araks (50%) SIA "Kurzemes investīciju fonds"
23. SIA "Elenger" 25,32 Dabasgāzes piegāde PSKUS vajadzībām AS "Eesti Gaas" (Igaunija)
24. SIA "Limbažu ceļi" 25,26 Valsts reģionālā autoceļa P15 seguma atjaunošana Ceļu būves firma SIA "Binders". Patiesie labuma guvēji: Normunds Luste un Alvis Tanbergs Ceļu būves firma SIA "Binders", SIA "Baustelle"
25. SIA "MONUM" 23,04 Biokurināmās katlumājas Daugavpilī būvdarbi SIA "MON 1". Patiesais labuma guvējs: Māris Ozoliņš
26. AS "BMGS" 22,19 Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai: būvniecība Jeļena Para, Dmitrijs Prokopčiks
27. "Solar Turbines Europe S.A." (Beļģija) 21,64 Gāzes pārsūknēšanas agregāta kompleksa piegāde Inčukalna pazemes gāzes krātuvei "Caterpillar Inc." (ASV)
28. SIA "UNICENTRS" 21,56 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Ieva Kaļķe
29./30. SIA "Tet" 20,29 Transportlīdzekļu un vadītāju valsts reģistrs AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor"/ Ekonomikas ministrija un Dānijas "Tilts Communications a.s." SIA "Citrus Solutions", SIA "Latvijas Mobilais telefons"
29./30. SIA "Niedrāji MR" 20,29 Apaļo kokmateriālu ražošanas pakalpojumi 2022. gadā Pēteris Elsts
31. SIA "VIA" 19,6 Autoceļa P127 seguma atjaunošana Ivars Tože (67,5%), Velners Siņicins (20%), Inta Drekslere (5%), Leontijs Semjonovs (5%), Ināra Semjonova (2,5%) SIA "Farads"
32. SIA "BILDBERG" 19,56 Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveide poligonā "Brakšķi" Gatis Bērziņš
33. SIA "AIMASA" 18,49 Biokurināmā katlumājas izbūve Sandris Apsītis (50%), Ainārs Cakars (40%), Jānis Dreimanis (10%)
34. SIA "ANIVA" 18,03 Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas skolās Inese Buliņa (61%), Agnese Kalniņa (39%)
35. SIA "STATIM" 18,02 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Zigmunds Mūrnieks (95%), Aigars Putniņš (5%)
36. SIA "ŽAKS-2" 18,01 Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas skolās Žanna Gajevska SIA "Deliment"
37./38. SIA "Fima" 17,73 Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai: būvniecība "Fima UAB" (Lietuva) UAB "Fima"
37./38. UAB "Fima" 17,73 Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai: būvniecība Investīciju kompānija "MVC Capital" (ASV) SIA "Fima"
39. SIA "LSEZ Laskana" 17,64 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Lielākie: "Ruthstrom Holding AB" (50%, Zviedrija), AS "LBA Holding" (22,54%), Liene Vēsmiņa (9,39%), Krišjānis Vēsmiņš (7,89%), Lāsma Gustovska (4,12%).
40. SIA "RERE Meistari" 17,51 Tehnisko dienestu ēkas pārbūve Rīgas lidostā AS "RERE Grupa". Patiesie labuma guvēji: Ainārs Pauniņš, Didzis Putniņš SIA "RERE Meistari 1", SIA "RE & RE"
41. VAS "Latvijas dzelzceļš" 17,18 Elektroenerģijas piegādes, sadales un pārvades pakalpojumi vilcienu vilcei Satiksmes ministrija SIA "LDz Apsardze", SIA "LDz Ritošā sastāva serviss", SIA "LDz Cargo", "Latvijas Pasts", "Latvijas autoceļu uzturētājs", Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, lidosta "Rīga"
42. AS "Ceļu pārvalde" 16,79 Tvaika ielas savienojuma izbūve satiksmes pārvadam no Tvaika ielas uz Kundziņsalu Jadviga Mamedova SIA "Ostas celtnieks"
43. SIA "SKAIDA PV" 16,71 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Viktors Leiņa (50%), Pēteris Katkovskis (50%) SIA "Latgales Logs", SIA "Mobaco Green"
44. AS "EMERGN" 16,44 Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas pilnveidošana, uzturēšana un garantijas nodrošināšana VID "Emergn Global Holdings Limited". Patiesais labuma guvējs: Aleksandrs Adamopuls (ASV)
45. SIA "VELVE" 16,13 Kanalizācijas sūkņu stacijas pārbūve "Rīgas ūdens" vajadzībām AS "MN Holding". Patiesā labuma guvēja: Jekaterina Nikuļina SIA "Moduls Engineering", SIA "Lucidus"
46. SIA "DPA" 15,93 Programmatūras piegāde un programmatūras pakalpojumu sniegšanu EIS dalībniekiem SIA "Squalio Group". Patiesais labuma guvējs: Sandis Kolomenskis SIA "RIX Technologies"
47. SIA "Selva Būve" 15,87 Stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa būvniecība "Latvijas valsts mežiem" Rolands Orlovskis
48. SIA "Panātre" 15,86 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Raitis Rancāns SIA "Salna R"
49. SIA "DGR serviss" 15 Autoceļu, ielu, laukumu un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšana Siguldas novadā Igo Luberts
50. SIA "Latgales logs" 14,48 Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2022.–2026. gadā Viktors Leiņa (50%), Pēteris Katkovskis (50%) SIA "Skaida PV", SIA "Mobaco Green"
Dati: Iepirkumu uzraudzības birojs
__________________________________________________
Rītdienas "Latvijas Avīzes" numurā lasiet par to, kā valsts uzņēmumi iepirkumos izkonkurē ārvalstu uzņēmumus, bet vietējo privāto uzņēmumu īpašniekus arvien vairāk aizstāj ārzemnieki.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003