Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 17:27
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Tiesībsarga birojs saķeras ar Salaspils 1. vidusskolas vecāku padomi
Ja valdība atbalstīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) finansējuma pieprasījumu mācību līdzekļu iegādei, nākamajā gadā skolām varētu būt krietni lielāka rocība. Taču pagaidām tiesībsarga veiktā izpēte par to, cik tad Latvijā maksā bezmaksas izglītība un kādas mācībām nepieciešamās lietas joprojām jāiegādājas vecākiem, veicinājusi "radošu pieeju" tajā, kā daļa skolu mēģina panākt, lai vecāki turpinātu pirkt vismaz daļu mācību līdzekļu, kas viņiem nebūtu jāpērk.
Tiesībsargs bija saņēmis ziņas par daudzām skolām, kuras prasa vecākiem to, kas saskaņā ar likumu viņiem nebūtu jāpērk. Tāpēc tiesībsargs šo skolu dibinātājus – pašvaldības – aicināja nodrošināt skolām tādu finansējumu, lai tām pietiktu naudas arī, piemēram, akvareļu un aplikāciju papīra, dažādu krāsu iegādei. Kā "Latvijas Avīzei" stāsta Tiesībsarga biroja pārstāve Rūta Siliņa, visas pašvaldības, par kurām bija ziņots, tiesībsargam atbildējušas, ka finansējumu nodrošinās. Tāpēc tiesībsarga biroja darbiniekus pārsteidzis, ka vecāki turpina sūdzēties par Salaspils 1. vidusskolu, kurā vecākiem izsniegto skolai iegādājamo preču sarakstā joprojām iekļautas lietas, par ko tiesībsargs jau vairākkārt bija norādījis, ka tās jāiegādājas skolai. Kas tad bija noticis Salaspilī?
Skola bijusi gatava pirkt pati
"Patvaļa un visai savdabīga likuma interpretācija – tā Tiesībsarga ieskatā var raksturot Salaspils 1. vidusskolas padomes lēmumu, jo tā faktiski ir lēmusi par mācību līdzekļiem, kas saskaņā ar Izglītības likumu vecākiem nav jānodrošina. Likums šādas tiesības padomei nepiešķir. Turklāt lēmums ticis attiecināts uz mācību vidi skolēnu mājās, kas pats par sevi ir ārpus padomes kompetences," pirms nedēļas paziņojumā medijiem rakstīja Tiesībsarga birojs.
Kā noskaidroja "Latvijas Avīze", augusta vidū skolā sasaukta skolas padome, kurā gan runājusi arī skolas direktore, bet lēmēji bija 21 vecāks. Vecāki vienbalsīgi izlēmuši, neraugoties uz "publiskajā telpā izskanējušo informāciju", šajā mācību gadā nemainīt vecākiem izsniegtos sarakstus, jo tādi bijuši spēkā jau vairākus gadus un skolas budžetā papildu tēriņi nebija iekļauti. Vienlaikus nolemts veikt vecāku aptauju.
Te gan jāpiebilst: Tiesībsarga izpēte likumus vai citus normatīvos aktus nemainīja, bet tikai pievērsa uzmanību to izpildei. Sanāk tā, ka jau gadiem šie saraksti acīmredzot neatbilda likumam, bet nu tika nolemts šo situāciju vēl turpināt.
Salaspils 1. vidusskolas skolas padomes pārstāve, kas nevēlējās, lai publiski tiktu minēts viņas vārds, "Latvijas Avīzei" paskaidroja skolas padomē ievēlēto vecāku nostāju: skola savus izdevumus plānojusi, rēķinoties, ka vecāki iegādāsies to, ko pirkuši arī līdz šim. Ja sarakstu mainītu, skolai nāktos mācību līdzekļiem tērēt naudu, kas rezerves fondā atlikta neparedzētiem gadījumiem.
Skolas padomes pārstāve gan atzīst, ka skolas direktore pati vērsusies pie vecāku padomes, sakot, ka šo naudu var izmantot mācību līdzekļu iegādei, par to esot bijušas diskusijas arī pašvaldībā, taču padomē ievēlētie vecāki paši rosinājuši tomēr rezerves fondu neaiztikt, jo "skolai ir daudz izaicinājumu un rezerves fondu var izmantot daudz lietderīgāk". Vēl viens no argumentiem, kāpēc padome tā lēmusi: daļa vecāku jau iegādājušies mācībām nepieciešamo un nebūtu godīgi citiem to tagad iegādāties par skolas naudu.
Vecāku pārstāve uzskata, ka mācību līdzekļu izmaksas nav tik lielas, lai vecāki nevarētu to atļauties: viņai pašai trīs bērniem skolai nepieciešamo lietu iegāde izmaksājot 60–70 eiro. "Ir absurds teikt, ka vecākiem būtu šausmīgi daudz jāpērk," uzskata Salaspils 1. vidusskolas skolēna māte. "Jā, ja kādam nav iespēju nopirkt, lai vēršas skolā, un skola nepieciešamo nodrošinās. Bet neuzskatām, ka par skolas līdzekļiem jāpērk pilnīgi visiem."
Skolai kā pašvaldības iestādei katrs iepirkums turklāt esot lieka birokrātija. Iepriekš gan pēc vecāku iniciatīvas centralizēti pirktas burtnīcas – daļa bijusi neapmierināta ar to kvalitāti. Skaidrs, ka arī tagad skola katram pa prātam neiepirksies.
Tajā pašā laikā skolai iepriekšējos gados esot sakrājies, piemēram, papīrs zīmēšanai, ko varot iedot tiem, kam tiešām trūkst. Arī bērni allaž mācīti dalīties. Tāpēc, ja nu kādam kaut kas arī nav līdzi, nekādas problēmas no tā nerodoties, apgalvo vecāku pārstāve.
Vecāki neesot iebilduši
Skolas padomes pārstāve arī norāda, ka normatīvie akti paredzot – ja bērns vēlas skolā radīto darbu nest uz mājām, tad gan tā tapšanai izmanto vecāku pirktos materiālus. Viņasprāt, skolai tas būs vēl viens izaicinājums: šķirot, ko kurš pircis un kam ļaut nest darbiņu uz mājām, kam ne.
Turklāt Tiesībsargs kā piemēru min adīšanu, kurā tiešām adījumu, kas tapis no skolas dotās dzijas, var izārdīt, lai nākamajā gadā kāds atkal varētu adīt. Taču, pēc Tiesībsarga skaidrojuma, arī krāsas jāpērk skolai. Vai tās arī kasīšot nost no zīmējuma un izmantošot atkārtoti? Un ja ne, tad kāpēc, lai bērnu zīmējumus, kas tapuši, izmantojot skolas krāsas, nedrīkstētu ņemt līdzi uz mājām? Māmiņas ieskatā: preces, ko nevar izmantot atkārtoti, būtu jāuzskata par individuālajiem mācību līdzekļiem, kas pašiem pērkami.
Turklāt gadiem neviens no vecākiem neesot iebildis pret iegādājamo mācību līdzekļu sarakstu, kas izsniegts vecākiem. Arī tagad pie vecākiem, kas darbojas skolas padomē, neviens neesot vērsies. Uzreiz sūdzējies medijos un tiesībsargam, norāda māmiņa, tādu rīcību uzskatot par nekorektu.
"Skolas ir nostādītas neapskaužamā situācijā: daļa vecāku prasīs, lai skola pērk principa pēc, pat ja paši var visu iegādāties," uzskata skolas padomes pārstāve.
Trīs bērnu māmiņa ir neizpratnē par Tiesībsarga aizrādījumiem arī tāpēc, ka normatīvie akti paredz: skolas padome iesaistās budžeta veidošanā.
Kāda padomei daļa, kas notiek mājās?
Tikmēr Tiesībsargs ir neizpratnē, kāpēc Salaspils 1. vidusskolas skolēnu vecākiem tiek izsniegts saraksts, kurā norādīts, kādi mācību līdzekļi nepieciešami "mācību procesa nodrošinājumam ārpus mācību stundām". Un tieši šajā sarakstā iekļauts tas, kas vecākiem nebūtu jāpērk, piemēram, vizuālās mākslas darbu tapšanai nepieciešamais.
"Skolas padomei nav nekādu tiesību noteikt, kam skolēniem būtu jābūt mājās. Piemēram, sarakstā ir "galda paliktnis vai vaskadrāna". Kāda padomei daļa, ko mājās liek uz galda krāsojot?" vaicā Tiesībsarga biroja pārstāve R. Siliņa, kura uzskata: patiesībā šīs lietas bērniem būtu jānes arī uz skolu, lietošana mājās norādīta vien tāpēc, lai formāli likuma prasības it kā būtu ievērotas.
Vecāku padomes pārstāve atjautā: "Bet tad jau varbūt skola nemaz vairs nedrīkst uzdot mājasdarbus vizuālajā mākslā, ja vecākiem nav jāpērk, piemēram, krāsas?"
Uz to skaidras atbildes pagaidām nav.
Pēc Tiesībsarga aizrādījumiem skola pati precizējusi individuālo mācību līdzekļu sarakstu, kaut "padome nav izdarījusi neko prettiesisku, tikai ņēmusi vērā visu bērnu intereses", pauž vecāku pārstāve.
Savukārt Tiesībsargs jau bija lūdzis pašvaldību iejaukties un risināt situāciju vidusskolā.
Pašvaldība skolai norāda uz likumu
Salaspils novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Lipenite, jautāta, kā pašvaldība iesaistīsies situācijas risināšanā, atbildēja, ka vietvara jau norādījusi skolai, ka jāievēro Izglītības likums.
Šogad Salaspils 1. vidusskolai pašvaldība piešķīrusi 47 492 eiro mācību līdzekļu iegādei, kas ir 36,28 eiro uz vienu skolēnu. "Tas ir pietiekami, lai nodrošinātu vizuālās mākslas stundai nepieciešamo. Ja mācību iestāde konstatē, ka tai trūkst finansējuma mācību līdzekļiem izglītības satura apguvei, tad pašvaldība piešķir papildu līdzekļus," piebilda K. Lipenite.
Valstij jādod vairāk
Tas, vai skolai ir pietiekami liels finansējums mācību līdzekļu iegādei, atkarīgs no pašvaldības rocības un valsts sniegtā atbalsta. Pašvaldības skolām piešķir dažādas summas. Taču valsts devums šogad ir vidēji 21,81 eiro uz vienu skolēnu, kas ir nepietiekami, jo jaunā mācību satura dēļ skolām jāiegādājas jaunas mācību grāmatas. Nākamajam gadam IZM cer piešķirt vairāk nekā divas reizes lielāku finansējumu uz vienu skolēnu, kas jau būtu 53,85 eiro. IZM uzskata, ka šādai summai vajadzētu tikt tērētai uz katru skolēnu vismaz trīs gadus pēc kārtas. Šis papildfinansējums valsts budžeta veidošanā būs viens no IZM prioritārajiem pasākumiem. Kopējā pieprasītā summa ir 18 238 343 eiro, taču par šo naudu varēs pirkt ne tikai mācību grāmatas un citus mācību līdzekļus, bet arī digitālos mācību līdzekļus, kā arī daļa naudas tiks izmantota šo digitālo mācību līdzekļu izstrādei.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003