Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:21
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Studiju kreditēšana prasa arvien vairāk valsts naudas
Kopš 2020. gada, kad tika mainīta studiju un studējošo kredītu izsniegšanas kārtība, tiek izsniegts arvien vairāk šādu kredītu. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) plāno vēl paplašināt kredītu pieejamību, ļaujot par valsts garantētajiem kredītiem apmaksāt arī studijas ārzemēs un arī profesionālās izglītības ieguvi. Tāpat plānots palielināt studējošā kredītu, par to liecina vakar valdības sēdē atbalstītais informatīvais ziņojums "Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas, kas ir garantēta no valsts budžeta līdzekļiem, darbības rezultāti".
Pirms dažiem gadiem – 2020. gadā – studiju kreditēšanas sistēmā bija vairākas izmaiņas. Svarīgākās no tām: studiju un studējošo kredītu pieprasītājiem vairs nebija nepieciešams galvotājs, kā arī tika atcelti kredīta griesti, proti, par studiju kredītu varēja nomaksāt visu studiju maksu. IZM secināts: pirms izmaiņām kredītus izmantoja ne vairāk kā desmit procenti studējošo, bet nu tos pieprasa jau piektdaļa studentu. Pieprasījums pēc kredītiem pieaudzis pat vairāk, nekā IZM prognozēja, tāpēc ministrijai nācās iekšēji pārdalīt finansējumu, lai kredītus varētu izsniegt visiem gribētājiem. Palielinās arī vidējais studiju kredīta apmērs, jo augstskolas ceļ studiju maksu.
Vajadzēs vēl vismaz divus miljonus
Saskaņā ar IZM datiem visbiežāk kredītus ņem Latvijas Universitātes studenti (skat. tabulu). Joprojām krietni populārāks ir studiju kredīts, ko var izmantot studiju maksas segšanai, bet mazāk pieprasīts ir studējošā kredīts, kas paredzēts studenta ikdienas izdevumu segšanai. Taču pieaug to studentu skaits, kas izvēlas abu veidu kredītus.
Visbiežāk kredītus ņem tie, kuri studē sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā. Tāpat bieži kredītus pieprasa humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī izglītības, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studenti.
Nākamā gada valsts budžetā IZM grasās studiju un studējošo kreditēšanai prasīt papildu finansējumu gandrīz divu miljonu eiro apmērā, bet turpmākajos gados prasītais papildu finansējums varētu pieaugt vēl vairāk.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, IZM plāno līdz 500 eiro celt studējošo kredītu maksimālo apmēru. Agrāk tas bija 80 procenti no minimālās algas, bet nu tā maksimālais apmērs ir 350 eiro mēnesī, un tas ir divreiz mazāk par minimālo algu.
Otrkārt, saskaņā ar normatīvajiem aktiem valsts par studentu kredītiem maksā procentus studiju laikā un pirmajā gadā pēc studijām, kā arī apmaksā to procentu likmes daļu, kas ir virs pieciem procentiem. Tā kā bankas aizdevumu procentu likmes šobrīd ir augstas, šīs izmaksas kāpj.
Treškārt, IZM vēlētos atjaunot iespējas studēt par valsts garantētiem kredītiem citās Eiropas Savienības valstīs. Tādus varētu saņemt apmēram 200 studējošo ik gadu. Vienlaikus IZM gan norāda, ka bankas nevēlas finansēt studijas ārpus Latvijas, esot sarežģīta datu apmaiņa un kaimiņvalstī Lietuvā studijas ārzemēs neesot iespējams apmaksāt ar valsts garantētiem kredītiem. Igaunijā gan studijām ārvalstīs var saņemt valsts garantētu kredītu līdz 3000 eiro semestrī.
Uzsver aviācijas nozari
Ceturtkārt, informatīvajā ziņojumā jo sevišķi uzsvērta nepieciešamība rast līdzekļus aviācijas nozarēs nepieciešamas izglītības ieguves kreditēšanai: "Visvairāk aktuāls jautājums par kredītu garantijām pašlaik ir aviācijas nozarē nepieciešamo nodarbināto (pilotu, zemes operāciju instruktoru, operatīvā dienesta darbinieku, lidojumu dispečeru u. c.) apmācībai lidsabiedrības "Air Baltic" dibinātajā Apmācību centrā, kura īstenotās izglītības programmas šobrīd ir uzskatāmas nevis par profesionālās izglītības programmām Profesionālās izglītības likuma izpratnē, bet par tālākizglītības programmām neformālās izglītības ietvaros. Ministrijas skatījumā apmācību centrs varētu kļūt arī par akreditētu profesionālās izglītības iestādi un licencēt tās īstenotās izglītības programmas kā profesionālās izglītības programmas. Aviācijas darbinieku apmācības un aviācijas nozares profesiju iegūšana ir personām un tautsaimniecībai aktuāla, jo aviācijas nozare nodrošina valsts starptautisko sasniedzamību, veicina ekonomisko izaugsmi un iekšzemes kopprodukta pieaugumu."
Taču pilota izglītība ir ļoti dārga. Kā "Latvijas Avīzei" pastāstīja "Air Baltic Training center" apmācību centra ģenerāldirektors Kristaps Lapsa, 18 mēnešu apmācība izmaksā 79 000 eiro. IZM ziņojumā gan minēti 89 000 eiro. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Diāna Laipniece "Latvijas Avīzei" sacīja, ka summas dažādos gadījumos var atšķirties, taču skaidrs ir tas, ka izmaksas pilota apmācībai jebkurā gadījumā ir ļoti augstas.
Gribētu mācīties, bet nav naudas
Gadā četras reizes tiek komplektētas jaunas potenciālo pilotu grupas. Katrā uzņemšanas reizē uzņem 15 mācītiesgribētājus, bet regulāri aptuveni trīs uzņemtie Latvijas iedzīvotāji tomēr nespēj rast mācībām nepieciešamo finansējumu, līdz ar to neuzsāk apmācību, stāsta K. Lapsa. Protams, potenciālajiem studentiem ir iespēja ņemt parastu aizdevumu komercbankā, taču tādā gadījumā jābūt vērtīgiem nekustamajiem īpašumiem, ko ieķīlāt, vai vecākiem labi jāpelna. Turklāt šādiem aizdevumiem ir arī ļoti augstas procentu likmes.
Arī IZM ziņojumā norādīts: "Latvijas valsts piederīgajiem šī izglītība ir pieejama tikai gadījumā, ja ģimene ir gana turīga vai arī spēj piedāvāt nodrošinājumu kredītiestādes aizdevumam (piemēram, ģimenes mājokli), kas būtiski ierobežo pieejamību."
K. Lapsa atzīst, ka "Air Baltic" treniņu centra pārstāvji jau vairākus gadus mēģinājuši pārliecināt politiķus tomēr rast iespēju arī no valsts puses finansēt pilotu izglītību. Viņš norāda, ka gan Lietuvā, gan arī Igaunijā ir pat valsts finansētas studijas, kuras absolvējot var iegūt komercpilota licenci un strādāt par pasažieru lidmašīnu pilotiem. Tātad Latvijas valstij aviosabiedrība ir, bet pilotu sagatavošanā no kaimiņvalstīm atpaliekam! Taču "Air Baltic" attīstās, un lidsabiedrībai katru gadu vajag 80–90 jaunus pilotus.
IZM plāns paredz rast līdzekļus, lai par valsts vai Eiropas investīciju fonda garantētu kredītu ik gadu pilotu apmācības varētu uzsākt 40 cilvēki. Tādā gadījumā gadā būtu nepieciešami 800 000 eiro riska segšanai, kā arī 267 000 eiro kredīta procentu apmaksai. Tātad kopā nepieciešams vairāk nekā viens miljons eiro. Taču, tā kā pilotiem ir liels atalgojums – sākot no aptuveni 40 000 eiro gadā –, viņu nodokļu nomaksa vien jau tuvākajos gados ieguldījumu ļautu atgūt, secināts IZM.
Patlaban pilotu trūkuma dēļ "Air Baltic" pārsvarā nodarbinot ārvalstniekus. Ieviešot iespēju saņemt valsts garantēto kredītu Latvijas valsts piederīgiem, palielināsies vietējo pilotu un citu aviācijas nozares speciālistu skaits, kas nozīmē, ka šie Latvijas iedzīvotāji iegūs labi apmaksātu darbu, kas pastarpināti sniegs ieguldījumu arī valsts budžetā, teikts IZM ziņojumā.
Neatmaksātie kredīti nav valsts rūpe
Taču ziņojumā nav ne vārda par to, kas notiek, ja mācības vai studijas augstskolā netiek pabeigtas un arī kredīts netiek atmaksāts.
Jautāta, cik bieži studējušie neatmaksā kredītu, D. Laipniece atbildēja, ka tādu datu IZM nav, jo tā arī nav valsts rūpe: valsts studentu kreditēšanā iegulda jau pieminēto riska finansējumu, bet tālāk par kredītu atgūšanu gādā banka, kas kredītus izsniegusi.
Pagaidām vēl nav skaidrības, kur ņemt finansējumu lielākiem tēriņiem studentu kredītiem, kā arī pilotu apmācību apmaksai, jo Eiropas investīciju fonda līdzekļi šobrīd nav pieejami, bet IZM vēlme nepieciešamo finansējumu iekļaut likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" nav guvusi atbalstu Ministru kabinetā. Iespējams, IZM vēlreiz tam prasīs valsts naudu, veidojot 2025. gada valsts budžetu.
Valdība vakar atbalstīja informatīvo ziņojumu, taču tas vēl nenozīmē, ka tiks dots finansējums plānu īstenošanai. Tikmēr D. Laipniece pauda cerību, ka finansējuma atrašanu pilotu apmācībai par savu prioritāti varētu atzīt arī Satiksmes ministrija.
***
Kuru augstskolu studenti visbiežāk ņem kredītu
Augstskola | Studiju kredītu līgumu skaits | Vidējā summa, eiro | Studējošā kredītu līgumu skaits | Vidējā ikmēneša summa, eiro
Latvijas Universitāte | 554 | 6385 | 120 | 289
Rīgas Stradiņa universitāte | 254 | 11 276 | 76 | 296
Rīgas Tehniskā universitāte | 203 | 7668 | 77 | 306
Biznesa augstskola "Turība" | 152 | 5984 | 7 | nav datu
Biznesa augstskola "RISEBA" | 122 | 8438 | 17 | 315
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) | 60 | nav datu | 26 | 283
Latvijas Kultūras akadēmija | 61 | nav datu | 20 | 285
Dati: IZM, par 2022. gadu
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003