- Dāvāt svētku prieku
Dāvāt svētku priekuTurpinām publicēt konkursam “Mana vismīļākā dāvana” adresētās vēstules. Konkursu izsludinājām pirms apmēram mēneša pēc mūsu lasītājas Maijas Rītas ierosinājuma.
- Gadu simteņiem mijoties 1903. — 2003.
Kā tas notika mūsu senču, mūsu vecvecvec…āku laikā, viņi diemžēl vairs nevar pastāstīt. Taču to spēj izdarīt iespiestais vārds — līdz mums nonākusī simts gadu senā latviešu prese.
- Satversmes sapulces nama dedzināšanas prāva
Publicējam fragmentu. Ugunsnelaimes izraisa gan pavirša neuzmanība, gan noziedzīga ļaunprātība. Ir ugunsgrēki, kuru vaininieki stājas tiesas priekšā, un ir tādi ugunsgrēki, kurus piemin arī vēstures pētnieki.
- Uzticības smagā nasta
Kārlim Ulmanim — 125.
- Ārzemju kapitāls Latvijas brīvvalsts ekonomikā
Šodien jo bieži dzird, ka Latvija vairs nepieder latviešiem, ka mūsu ekonomikā valda citvalstu kapitāls, ka latviešiem tēvzemē maza saimnieciskā teikšana.
- Latvijas armijas deportācijas plāns 1940. gada 9. jūnijā
"Sociālistiskās revolūcijas 61. gadadienu" Latvijā vēsturnieki sagaida ar jaunām darba uzvarām. Jaunatklātie dokumentālie materiāli arvien vairāk apliecina, ka "sociālistiskā revolūcija Latvijā" organizēta Maskavā.
- Latvijas cietumos pirms 60 gadiem
1941. gada 22. jūnija rītā Ā. Hitlers, apsteidzot J. Staļinu par 20 dienām (sarkanarmijas uzbrukums Vācijai, domājams, bija paredzēts 1941. gada 12. jūlijā), uzbruka Krievijai, ko toreiz sauca par PSRS.
- Pēdējam Lāčplēsim – 100 gadu
Pēdējam vēl dzīvajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim virsleitnantam Arvīdam Laurim 16. jūlijā apritēja 100 mūža gadi.
- Sāpju ceļš
1941. gada deportācijas – agrāk nepublicēti dokumenti un fakti.
- Grozāmie saraksti Saeimas vēlēšanās.
Varbūt atjaunot? Pēdējos gados nenorimst strīdi par Latvijas parlamenta vēlēšanu kārtību.
- KARAGŪSTEKŅU TRAĢĒDIJA
1945. gada 8. maijā Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. Tā beigas skaidri iezīmēja uzvarētājvalstu un zaudētājvalstu nometnes.
- Leģiona "medaļas otra puse"
No lasītāja vēstules: "Latviešu leģionāru štata runasvīri kārtējo reizi atkal gatavojas savam gājienam Brāļu kapos (..)".
- No lasītāja vēstules
Politiķis J. Jurkāns TV "Panorāmā" svētdien, 18. februārī, apgalvoja, ka piemineklis Pēterim I Rīgā neatradās Brīvības un Raiņa bulvāra krustojumā, kur pašreiz paceļas Brīvības piemineklis, bet gan Pētera parkā.
- Kā Nikolajs II atklāja PIEMINEKĻUS Pēterim I
Jūs izlasījāt pareizi — ne pieminekli, bet tieši pieminekļus. Kā tas notika, par to šis stāstījums.
- Ko paveica vara jātnieks?
Latvijas krievu valodā iznākošā prese pauž sajūsmu — Pēteris Lielais atgriežas!
- Kuģi senajā Rīgas upē
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā aplūkojami vairāki simti izcilu Vecrīgas arheoloģisko atradumu, tomēr īpašu vietu starp tiem ieņem t. s. Rīgas kuģis.
- Tā vēlēja pašvaldības Latvijas brīvvalstī
…1918. gada 4. decembrī priekšparlamenta Tautas padomes 1. sesijas trešajā sēdē apspriež, kā labāk pārvaldīt jauno valsti.
- Ar zviedriem nevar jokoties
"Špicku" skandāls 20. un 30. gados. Priekšspēle. Tā sākās jau 1919. gada vasarā, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste iepazinās ar finansu magnātu Ivaru Kreigeru un saņēma no viņa 30 tūkstošus kronu lielu aizdevumu "operatīviem" izdevumiem.
- Aizliegtie svētki
Nacisti pirmā okupācijas gada rudenī Latvijā jutās visvareni. Jo frontē likās, ka karš ir uzvaras gājiens.
- Nezināmais Baltijas sacelšanās plāns
Šķita, ka par latviešu leģionāru cīņas mērķiem ko jaunu pateikt vairs nav iespējams, tādēļ vēl jo lielāks pārsteigums sagaida, atverot vienu no tūkstošiem Latvijas PSR čekas krimināllietu.