- Ejam vēsturē precīzāk
Arī tas, ko sauc par skaistu un labu, ir tāds tikai tad, kad iztur pētīšanu, – jau pirms simt gadiem rakstīja kāds gudrs latvietis, dzejnieks, kurš tāpat kā vēlāk Imants Ziedonis aizrāvās ar pētniecību, vēsturi.
- Latviešu karavīra stāstiņi
Marts Latvijas vēsturē ir īpašs mēnesis.
- Ekspozīcija «Mājā un sētā» – lai var darboties kā liels, tā mazs.
Pilsētas svētku laikā Valmieras muzejā durvis vaļā vērtas ekspozīcijai «Mājā un sētā».
- Dikļu fotogrāfs Alberts Krūmiņš
Nobeigums. Fotogrāfijas
- Dikļu fotogrāfs Alberts Krūmiņš
(1. turpinājums).
- Dikļu fotogrāfs Alberts Krūmiņš
Deviņpadsmitā gadsimta vidū Latvijā ienākusī fotogrāfija divdesmitā gadsimta sākumā strauji izplatījās Latvijas pilsētās un miestos.
- Nezūdoša vērtība par Jāni Gresti
Sagaidot skolotāja, muzejnieka, ģeologa, jaunu pedagoģisko atziņu ieviesēja, rakstnieka, kolekcionāra, sabiedriskā darbinieka Jāņa Grestes (1876.23.06. – 1951. 02.02.) 145. jubileju, viņa atcerei un nopelniem un nezūdošu vērtību saglabāšanai kultūrvēsturnieks Jānis Polis un operators Vilnis Blūms izveidoja videofilmu «Pret sienu tik ar pauri…» (Blaumanis par draugu).
2022/02/11,
Liesma, Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja speciāliste
- Noskaidrota pirmā latviešu akadēmiskā vēsturnieka Jāņa Krodznieka īstā dzimšanas vieta
Ievērojamus novadniekus, kuriem bijusi būtiska loma mūsu tautas dzīvē, lai tā būtu kultūra, zinātne, tautsaimniecība, karamāksla vai kāda cita joma, it visur, kur vien izprot pagātnes nozīmi rītdienas veidošanā, uzlūko kā lielu vērtību, kā svarīgu resursu lokālās vēstures mācīšanā un vietas piederības apziņas stiprināšanā.
- Mācēt izdzīvot
Latvijas vēsturi minam «laikos».
- Stikla pavediens,/ kristāla dzija,/ Skrien caur maniem pirkstiem/ kā laiks..
Tā savulaik rakstīja šķeterētāja Tamāra Skrīna, nu jau plaši pazīstama dzejniece.
- Kocēnu Sēliešu monētu depozīts
2017. gada pavasarī Valmieras muzeja kolekcija bija papildināta ar retu un interesantu eksponātu – 17. gs. Kocēnu Sēliešu monētu depozītu.
- LAIKI BIJA: Buru lidotāji Valmierā
Brīvās Latvijas laikā 30. gadu otrajā pusē valstī bija novērojams aviācijas bums.
- LAIKI BIJA: Valmieras darba nams
Šoreiz par to, kāpēc Latvijas brīvvalsts vēl pēdējos gados daudziem likumu nepaklausīgajiem, Valmieras vārdu izdzirdot – vai tas būtu Ventspilī, vai Rīgā, sametās šķērmi.
- LAIKI BIJA: šaursliežu dzelzceļš Ainaži – Valmiera – Smiltene
Ķurķī par mīšanos pa sliedēm
- Kur Valmierā atradās Jēra kalns?
Gatavojot izdošanai Hermaņa Enzeliņa grāmatas «Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē» atkārtoto un papildināto izdevumu, es iespēju robežās centos gan ar zemsvītras komentāriem, gan ar pievienotām ilustrācijām un to anotācijām skaidrot dažādus mūsdienu lasītājam reizēm neskaidrus jautājumus.
- LAIKI BIJA: Lieldienās
Šajā «Liesmas» rubrikā atskatīsimies uz notikumiem mūspusē, kuri pērnā gadsimta griezumā notikuši Lieldienu laikā vai kā citādi saistīti ar šiem svētkiem.
- LAIKI BIJA: Sapas dzirnavu ezers
Reiz pie Sapām Valmieras-Cēsu šosejas malā atradās dzirnavu ezers, uzpludināts uz Miegupītes – daudzu iecienīta atpūtas vieta, unikāls objekts, pie kā piestāt ceļiniekiem.
- LAIKI BIJA: tankkuģis «Valmiera»
Laikā, kad kaut kur Eiropas gaisa telpā cilpas met airBaltic jaunās lidmašīnas, kas kristītas Latvijas pilsētu vārdos, tostarp Valmieras, atcerēsimies par kādu līdzīgu akciju Padomju Savienības laikā, kad pasaules jūras un okeānus vagoja kuģi ar nosaukumiem Cēsis, Valmiera, Limbaži u.c., protams, kirilicā.
- Skolotājs Kārlis Kārkliņš, Rainis un Valmieras ģimnāzistes
Olga Laicena Nobeigums.
- Skolotājs Kārlis Kārkliņš, Rainis un Valmieras ģimnāzistes
Ievadam