Rīga 9°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 06:41
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
«Svētku svinēšana ir svarīga tāpēc, ka tā ar laiku kļūst par kādas kopienas, visbiežāk ģimenes, tradīciju, kas sasaista kopā vecākus ar bērniem vai pat tālākas paaudzes,» saka psihoterapeite Ilze Akmene. Lieldienas ir ne tikai kopā būšanas laiks, bet arī dabas atmošanās un auglības veicināšanas laiks. Lai gaidāmā vasara būtu gaiša un prieka pilna,
Lieldienās folkloristi iesaka veikt dažus rituālus.
1. Gatavošanās
Pirms jebkuriem svētkiem nozīmīgs process ir gatavošanās. Tā arī pirms Lieldienām iepriekš vajadzētu sagatavot dziesmas, kas tiks dziedātas svētku rītā vai šūpojoties. Ar gavilēm tiek pušķota māja. Folkloras kopas Savieši vadītāja Amanda Jātniece stāsta, ka uz Lieldienām mājas pušķošana nav tik grezna kā uz Jāņiem. «Lai apliecinātu dabas atmošanos, vāzē var salikt sagrieztus bērza vai kādu krūmu zarus, lai plaukst zaļas lapiņas. Vāzē, protams, saliek arī pūpolus. Pirms svētkiem bļodā izdiedzēju arī graudus vai iesēju zālīti, ko dekoratīvi uzlieku uz brokastu galda.»
Pie gatavošanās pieder arī olu krāsošana, kas nereti izvēršas par jautru ģimenes pasākumu, kad tiek salīdzināts, kuram izdevies nokrāsot visskaistāko olu. «Tas ir laiks, kad vecāki var pabūt kopā ar bērniem, parunāties ar viņiem, pastāstīt viens otram kaut ko jaunu,» uzskata psihoterapeite Ilze Akmene.
2. Gaismas sveicināšana
«Lai arī pavasara saulgrieži bija marta beigās, tas neliedz Kristus augšāmcelšanās dienā priecāties par saules uzvaru pār tumsu un ar senlatviešu rituāliem atzīmēt, ka dienas kļūst gaišākas un garākas,» uzskata Amanda Jātniece. Lieldienu rītā jāmostas agri, lai var sagaidīt saules lēktu un to sveicināt. Vēl pirms saule ir uzlēkusi, jāpastaigā ar basām kājām pa zāli vai jāpastāv uz akmens, jo ticējumos teikts, ka tad visu vasaru būs viegli pamosties un varēs čakli strādāt. «Šādas izdarības norūda arī cilvēka veselību,» piebilst folkloriste.
3. Slimību dzīšana
Domājot par veselību, Lieldienu rītā pret sauli tekošā strautā vai avotā jānomazgā mute, lai visu gadu būtu mundrums un možs gars. Ne tikai latviešu folklorā, bet arī citām tautām putns ir slimības liecinieks, tāpēc, sākoties pavasarim, kad mostas daba un dzīvnieki, ir jātiek vaļā arī no slimībām. Amanda Jātniece pastāsta: «Svētku rītā jāiet pa mežu, parku vai mājas pagalmu un skaļi jāklaigā, ar kastroļiem jātaisa trokšņi, jo tā tiek aizdzīti putni, līdz ar to visas likstas un slimības. To varētu uzskatīt arī par dabas pamodināšanas procesu.»
4. Citu modināšana
Kristīgajā ticībā pēršanās ar pūpoliem notiek nedēļu pirms Lieldienām, taču senlatvieši ar pūpoliem pērās tieši svētku rītā. «Tā tiek pamodināti visi guļavas, kas nav spējuši agri pamosties, lai sagaidītu saullēktu. Par modināšanu pērējiem tiek dāvātas olas,» stāsta folklorists Andris Kapusts. Pēršana ne tikai aizdzen miegu, bet tiek izdzītas visas sliktās domas un nedarbi.
5. Brokastošana
Lieldienu rītā svētku brokastīm ir lielāks spēks. Tiek ne tikai labi paēsts, bet arī gūtas pozitīvas emocijas, brokastojot kopā ar ģimeni, kas ikdienā ne vienmēr ir iespējams. Folklorists Andris Kapusts norāda, ka galdā jābūt apaļiem ēdieniem, jo tie simbolizē sauli, kas pavasarī atnes auglību un prieku. «Neēd gaļu, bet apaļus raušus un pīrāgus, un graudu ēdienus, piemēram, putras, jo tie simboliski liecina par dabas atmodu.» Amanda Jātniece uzskata, ka folklorai jādzīvo līdzi modernajam laikmetam, tāpēc svētku galdā var likt meloni, kas arī ir apaļa.
Olu kaujas
6. «Viens no uzdevumiem ir saņemt pēc iespējas vairāk olu, kas ir šo svētku sakrālais ēdiens,» teic Andris Kapusts. Tāpēc svētkos notiek olu kaujas. Vispirms ir jāuzmin, vai plaukstā apslēptajai olai uz augšu ir tievākais vai resnākais gals. Tas, kurš to uzmin, sit pirmais. Ja ola ieplīst, tā jāatdod uzvarētājam. Tam, kuram stiprākā ola, būšot visilgākais mūžs. «Lieldienu izdarības ieteicams veikt ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, jo tas palīdz aizmukt no šodienas problēmām, nomierina un ļauj uz mirkli pabūt jau
kās bērnības atmiņās,» teic psihoterapeite.
7. Šūpošanās
«Ir jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un lai augtu gari lini,» saka folkloriste Amanda Jātniece, piebilzdama, ka mūsdienās šūpošanās rituālu var interpretēt arī nedaudz savādāk. Lini – tā ir auglība, līdz ar to šūpošanās var veicināt arī materiālo labklājību. «Kad šūpojas, bērni dzied dziesmu par jēriņiem un kazlēniem, kas draiski lēkā pa lauku. Pēc šīs dziesmas var secināt, ka šūpošanās simbolizē prieku un līksmību.»
8. Dziedāšana
Visas izdarības vajag pavadīt ar dziesmām. Ar tām tiek modināta daba un pats cilvēks. Psihoterapeite Ilze Akmene saka: «Dziedāšana brīvā dabā ir arī veselīga, tā vēdina plaušas un sniedz pozitīvas emocijas, rada kopības izjūtu. Tautasdziesmas ir latviešu identitātes zīme, tāpēc, tās dziedot, varbūt ieslēdzas pat zemapziņas strāva un cilvēks sajūt piederību ne tikai savai ģimenei, bet arī to, ka ir latvietis.»
***
LIELDIENĀS DARA TĀ:
- No rīta ar pūpoliem per visus guļavas, ar tiem tiek vēlēta laba veselība, kā arī tiek izdzītas sliktās domas un nedarbi
- Pirms saule vēl uzlēkusi, jāpastaigā ar basām kājām pa zāli, tas norūda veselību, un cauru gadu no rītiem nenāks miegs
- Brokastu galdā jāliek apaļi ēdieni, kas simboliski attēlo sauli un gaismas pārsvaru pār tumsu
- Jāšūpojas, jo tad nekodīs odi, un tas veicina arī materiālo labklājību
- Jāsitas ar vārītām un krāsotām olām
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997