Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:40
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Māris Štrombergs ir BMX Useins Bolts! Pat tik skaļš salīdzinājums tūlīt pēc kungu fināla piektdien Londonas olimpiskajās spēlēs izskanēja galvenajā mikrofonā BMX trasē. Tiem, kuri zina, kas ir vieglatlētikas sprinta karalis Bolts, papildu komentāri ir lieki. Turklāt Štrombergs – nu jau divkārtējais olimpiskais čempions – nav vienīgais, ar ko lepoties. Labāko pulkā bija vēl divi latvieši – devīto vietu izcīnīja Edžus Treimanis, 13. – Rihards Veide.
Uz katra soļa, ko Štrombergs Londonā spēra, viņam sekoja ieraksts – Pekinas olimpisko spēļu čempions. Mārim bija jāaizstāv tituls, un tas latvietim sasēja rokas. Galvā šaudījās visdažādākās domas – par konkurentiem, sevi un lietām ārpus trases. Nebija viegli savākties, visas domas sakopot tikai vienam mērķim – perfektam nākamajam braucienam.
Ceturtdaļfināla un pusfināla sacensībās Mārim gāja kā pa viļņiem – te labs brauciens, te aizķerta barjera, un cīņu par uzvaru braucienā var aizmirst. Pārāk nestabils bija The Machine jeb par Mašīnu iesauktais latvietis. Tomēr bija viena laba tendence – Māra sniegums pakāpeniski uzlabojās.
Latvijas BMX komandas treneris Ivo Lakučs vēlāk atzina, ka jau pirms fināla bijis pārliecināts, ka būs! Mēs – pārējie – to vēl nezinājām, tāpēc dikti panervozējām. Tiesa, tikai līdz starta signālam, jo Štrombergs startu «paņēma» teicami, kas viņa gadījumā parasti nozīmē lauvas tiesu no uzvaras. Tā arī bija! Māris pirmajā līkumā aizbrauca kā pirmais, tad arī otrajā un trešajā, un tad jau finišs! Šoreiz no priekiem valmierietis velosipēdu pa gaisu neaizmeta. Viņš izskatījās izsmelts. Tik smaga bijusi atbildības nasta.
«Neaprakstāma sajūta!» viņš teica. «Iebraucot finiša taisnē, sajūta bija tāda pati kā Pekinā. Grūti tam noticēt. Iesāku šodien [piektdien – aut.] palēni – droši vien savu lomu atkal nospēlēja nervi. Taču ar katru braucienu palika labāk, un pēc trešā pusfināla es sapratu, ka – būs. Biju noķēris to sajūtu, ko vajadzēja noķert.»
25 gadus vecais Štrombergs atzinās, ka nav bijis viegli pieveikt neticības velniņu. «Pirms olimpiādes ticības līdz galam nebija. Šķita –nu, tā taču nenotiek, ka divas reizes pēc kārtas vinnē olimpiādi! Tas man iekšēji nospēlēja lielu lomu un traucēja – nebija pārliecības. Tobrīd domāju – varbūt beidzot jānoskatās sava kritiena videoieraksts [kritiens pirms diviem gadiem, kurā Māris lauza roku, – aut]. Varbūt jāaizmirst, kas bijis, jāsaņemas, jānoskatās, un varbūt viss paliks labāk. Taču tad sapratu – vēl nav laiks.»
Mēdz teikt, ka titulu aizstāvēt ir grūtāk, nekā izcīnīt pirmo reizi. Māra sacītais to tikai apliecina: «Ja godīgi, pēc mačiem par to aizdomājos un sapratu, ka Londonas spēles ir nozīmīgākie mači, kādi man bijuši! Tieši psiholoģiskā ziņā. Svarīgāki nekad nav bijuši un arī nekad vairs nebūs. Jebkuras citas sacensības pēc šodienas man liksies kā pastaiga. Nebūs vairs, par ko satraukties. Domāju, šie mači ir manas karjeras augstākais punkts.»
Pēc sacensībām bija patīkami dzirdēt, ka Štrombergs negrasās apstāties pie sasniegtā. Un tas arī būtu dīvaini, jo BMX Useinam Boltam taču ir tikai 25 gadi! Pēc četriem gadiem būs 29... «Trešā olimpiāde būs,» Māris ātri vien šo jautājumu noņēma no dienaskārtības. «Šis ir jauno sports, taču 29 gados es... Ņemšu uz pieredzi. Šeit Londonā jutos savā labākajā formā – gan fiziski, gan pieredzes un beigās – arī pārliecības ziņā. 25 līdz 27 gadi – domāju, tas ir labākais vecums, kad braucēji ir savā formas virsotnē. No otras puses, ja es būtu tik pieredzējis un nopietns, man pusfinālā nebūtu tik daudz kļūdu. Īpaši startos, kas ir mans jājamzirdziņš. Trasē it kā braucu ļoti labi, līkumos – ļoti pārliecinoši, kas varbūt parasti man nav tik raksturīgi, taču startu un pirmo taisnē, kas vienmēr bijis mans trumpis, nekādi nevarēju salikt kopā. Domāju, pie vainas bija nervi. Nekad nevienos mačos tik daudz arī nebiju startējis no vidus, kas man nepatīk. Arī finālā, taču tur, kā Ivo saka, jau jāuzliek klapes. Ja pusfinālā man tas līdz galam neizdevās, tad finālā – jau pilnībā.»
Patīkami, ka triumfa brīdī Štrombergs nepiemirsa arī par komandas biedriem. Kaut vai tādēļ, ka vienam treniņos strādāt parasti ir grūtāk nekā labā kompānijā. «Ļoti liels paldies arī Veidem un Treimanim – pēc atbraukšanas mājās no Amerikas tieši viņu attieksme bija tā, kas mani dzina uz priekšu treniņos. Tas bija labs piemērs, no kā mācīties, un savā ziņā man bija baigā škrobe, ka pēc izcila trešā brauciena Treimanis tomēr netika finālā.»
Edžus Treimanis tiešām nocīnījās godam, diemžēl bija pirmais, kurš palika aiz svītras cīņā par finālu. 24 gadus vecajam braucējam acīmredzot pietrūka stabilitātes – pusfināla braucienos attiecīgi piektā, septītā un otrā vieta. Vēl jau pirms tam šaušalīgais kritiens kvalifikācijā, kas vienubrīd Treimaņa dalību pat bija uzlicis uz jautājuma zīmes. «Mērķis bija fināls, taču vēl vakar [ceturtdien] galvā šaudījās domas, vai vispār varēšu pabraukt. Taču tiku tam pāri, kvalificējos tālāk, arī celis vairs nesāpēja, un domāju – jātiek finālā. Zināju, ka to varu. Protams, tagad ir vilšanās sajūta, taču domāju – tas ātri pāries. Man tā ir parasti – pārdzīvoju spēcīgi, taču īsu laiku,» sacīja šā gada Eiropas čempions.
Rihards Veide no fināla bija mazliet tālāk, taču arī viņam pirms pēdējā pusfināla brauciena vēl bija iespējas ielauzties labāko astoņniekā. Lai nu kā, abi izpelnījās trenera Lakuča uzslavas. «Edžus ir malacis. Arī Rihards labi cīnījās. Tas bija mans mērķis. Mēs esam reāli, pa mākoņiem nelidojam. Rihardam mērķis bija tikt pusfinālā, cīnīties, izrādīt konkurenci. Viņam ir tikai 20 gadu. Viņš ar savu darbu ir panācis savu rezultātu. Varu tikai pacelt cepuri viņa priekšā, jo viņš izpildīja to, ko parasti neizpilda. Viņš bija supermierīgs un superliels komandas biedrs gan Mārim, gan Edžum,» sacīja treneris Ivo Lakučs.
Dāmu konkurencē mums bija viena dalībniece – Sandra Aleksejeva. Viņai nebija reālu izredžu iespraukties finālistu pulkā, tāpēc 14. vieta uzskatāma par labu esam. Lielākais ieguvums droši vien ir pieredze. Tas nākotnei, jo Sandrai vasarā apritēja tikai 21 gads!
***
Rezultāti
Londonas olimpiskās spēles
BMX. Kungu fināls
1. Māris Štrombergs (Latvija) 37,576 sek.
2. Sems Vilobijs (Austrālija) 37,929
3. Karloss Mario Sabala (Kolumbija) 38,251
...9. Edžus Treimanis (Latvija) ...13. Rihards Veide (Latvija)
BMX. Dāmas
1. Mariana Pahona (Kolumbija)
...14. Sandra Aleksejeva (Latvija)
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997