Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 04:53
Vārda dienas: Gints, Uvis
NATO un tās viena no ietekmīgākajām valstīm Vācija vēl nav gatavas pārskatīt ar Krievijas Federāciju parakstīto līgumu, ka Latvijā un citās postpadomju valstīs netiks izvietotas pastāvīgas NATO karabāzes, apliecina Vācijas kancleres Angelas Merkeles teiktais pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu.
Vienlaikus kanclere apliecināja, ka NATO neminstināsies un sekos alianses līguma piektā panta prasībām, kas paredz NATO spēku iesaistīšanos, ja kādā no dalībvalstīm tiks iebrukts, un tas attiecoties arī uz Ukrainā piedzīvotajiem grūti identificējamajiem zaļajiem vīriņiem. Lai to panāktu, NATO ir gatava piedalīties tādas infrastruktūras izveidošanā Latvijā un Baltijas valstīs, kas garantētu ātru un efektīvu NATO reakciju uz jebkuras dalībvalsts suverenitātes apdraudējumu.
«Drošības situācija Ukrainas krīzes kontekstā ir pasliktinājusies. Es saprotu Latvijas iedzīvotāju raizes. Vēlos akcentēt, ka 5. pants nav tikai teorētiska vienošanās. Tā ir vienošanās, kas vajadzības gadījumā jāīsteno. [..] Mums uz to jāgatavojas, un sadarbošanās darbiem jābūt intensīvākiem, nekā mums tas likās pirms dažiem gadiem. 20. augustā būs Vācijas kārta Baltijas gaisa telpas pārraudzīšanai, mums jārada priekšnosacījumi, lai vajadzības gadījumā spētu ātri reaģēt, tas nozīmē, ka jāpastiprina manevri,» netiešu solījumu, ka NATO klātbūtne reģionā kļūs aizvien lielāka, deva A. Merkele.
Tiesa, augstā viešņa arī neizslēdza, ka nepieciešamības gadījumā, neraugoties uz līgumu ar Krieviju, NATO tomēr varētu lemt par pastāvīgu bāžu izvietošanu reģionā. Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Veiko Spolītis prognozē, ka lielāka skaidrība par tālākajiem NATO plāniem drošības garantēšanā reģionā kļūs zināma pēc alianses samita, kas Lielbritānijā notiks 4. septembrī.
Atzinīgi Vācijas apņemšanos nekavējoties pildīt NATO līguma piektā panta saistības steidz vērtēt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. «Esmu pārliecināts, ka Velsas samitā visas 28 valstis panāks vienošanos, kas apliecinās NATO valstu vienoto un arvien ciešāko solidaritāti un stiprinās Baltijas valstu un Polijas aizsardzību,» pauž R. Vējonis.
Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas un militārā konflikta NATO valstis šogad palielināja Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidaparātu skaitu. Baltijas valstu gaisa telpā tagad patrulē kopumā 12 iznīcinātāju – četri no Polijas, četri no Lielbritānijas un četri no Dānijas. Savukārt Latvija beidzot apņēmusies pildīt NATO doto solījumu vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta atvēlēt aizsardzības nepieciešamībām.
Bez drošības jautājumiem A. Merkele ar L. Straujumu un Valsts prezidentu Andri Bērziņu apsprieduši arī amatu iespējamo sadali, veidojot jauno Eiropas Komisijas sastāvu. Par ko tieši vienojušās augstās amatpersonas, netiek atklāts, taču pēc tikšanās ar A. Merkeli prezidents atklāja, ka abām pusēm viedokļi par amatu sadalījumu un personālijām pilnībā saskanot.
Tas vedina domāt, ka vismaz Vācijai nebūs iebildumu, ja ekspremjers Valdis Dombrovskis iegūs ietekmīgu amatu Eiropas Komisijā ekonomikas laukā. Jo vairāk tādēļ, ka kanclere vēlreiz uzslavēja Latviju, kas pierādījusi, ka spēj izkļūt pat no pašas dziļākās krīzes un uzturēt labus izaugsmes rādītājus pat šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā.
Ārpolitikas eksperti vēl pirms A. Merkeles vizītes prognozēja, ka radikālus solījumus mums no viņas nevajag gaidīt. Svarīgākais šīs vizītes laikā esot izveidot kanclerei pareizu priekšstatu par situāciju Latvijā un mūsu nepieciešamībām, šādi iegūstot ietekmīgu sabiedroto turpmākajā dialogā gan ar ES, gan NATO.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997