Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:41
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Postulējot, ka šis ir aizsardzības spējas, sociālo un nacionālo drošību stiprinošs budžets, valdošā koalīcija trešdien Saeimā skatīja valsts budžetu nākamajam gadam.
Starp daudzajiem budžetu pavadošajiem likumprojektiem iedzīvotājiem vissaprotamākie ir tie, kas palielina minimālo darba algu un samazina iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Saskaņā ar valdības solījumiem 2015. gada valsts budžeta projektā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, budžeta ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu. Latvijas Bankas vadība gan izteikusies, ka valdības prognozes šajā jautājumā ir pārāk optimistiskas, kas varētu apdraudēt arī koalīcijas ieceri nepieļaut budžeta deficītu lielāku par vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.
Mazkvalificētiem darbiniekiem ir patīkama ziņa, ka ar nākamo gadu minimālā alga nedrīkstēs būs mazāka par 360 eiro līdzšinējo 320 eiro vietā. Valstij šis pieticīgais žests nākamajā gadā izmaksās 7,9 miljonus eiro.
Palielinātajai minimālajai algai iedzīvotāju maciņu pildīšanā talkā nāks arī ar nākamo gadu samazinātais iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN). Līdzšinējo 24% vietā turpmāk maksāsim 23%.
Opozīcijā esošā Saskaņa gan vēlējās panākt progresīvā IIN ieviešanu, kas nozīmētu to, ka cilvēki ar lielākām algām maksātu lielāku nodokli, bet mazāko algu īpašnieki maksātu krietni mazāk. Piemēram, ja cilvēkam ar IIN apliekamie ienākumi gada laikā nepārsniegtu 14,4 tūkstošus eiro, nodokļa likme būtu vien 15%, bet tiem, kuru gada alga nepārsniedz 24 tūkstošus eiro, – 25%.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis pret šo priekšlikumu konceptuāli neiebilda, taču norādīja, ka, ieviešot progresīvo IIN, būtu jāgroza virkne likumu. Tas savukārt nozīmētu to, ka budžetu šajā gadā pieņemt nebūtu iespējams, bet tas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības priekšvakarā neesot pieļaujams.
Būtiskas izmaiņas paredzētas arī pabalstu jomā. Nākamgad tiks atcelti visi krīzes laikā ieviestie ierobežojumi slimības, bezdarbnieku un maternitātes pabalstiem, kas turpmāk būs jāizmaksā saskaņā ar pabalstu saņemošā cilvēka ienākumiem, nevis valsts noteiktu summu.
Nepietiekamu, taču Krievijas embargo laikā vērtīgu palīdzību saņems arī lauksaimnieki. Saeima, atbalstot grozījumus likumā par akcīzes nodokli, noteikusi, ka turpmāk lauksaimnieki saņems būtiski vairāk dīzeļdegvielas ar pazeminātu akcīzes nodokļa likmi nekā līdz šim.
Piemēram, augkopības nozarē lauksaimnieki saņems simts litrus par apstrādāto hektāru zemes, bet lopkopības nozarē – 130 litrus par hektāru. Lai dīzeļdegviela tiktu izmantota tikai traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tā būs iekrāsota. Līdz šim visi lauksaimnieki neatkarīgi no darbības nozares saņēma tikai apmēram 73 litrus par hektāru. Likumdevējs uzskata, ka šāds atbalsts ir ļoti nozīmīgs lauksaimniecībai, ņemot vērā Krievijas embargo ietekmi, bet īpaši nozīmīgs tas būs piena ražotājiem.
Uz Krievijas agresijas Ukrainā un mūsu pierobežā fona papildu finansējums paredzēts arī vairākām iniciatīvām aizsardzības jomā, tostarp paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, kā arī Zemessardzes attīstībai un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei.
***
2015. gads skaitļos
Valsts 2015. gada budžeta galvenās pozīcijas (miljardos eiro)
Iekšzemes kopprodukta prognoze 25,36
Maksimāli pieļaujamais valsts parāds gada beigās 8,65
Ieņēmumi 7,25
Izdevumi 7,47
Studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1,92
Mērķdotācijas pašvaldībām 0,336
Avots: Saeima
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997