Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 18:46
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Atbalsts vārda brīvībai un Francijas Republikas vērtībām bija galvenais iemesls, kādēļ simtiem tūkstoši cilvēku sestdien un svētdien izgāja demonstrācijās, protestējot pret pagājušajā nedēļā notikušo uzbrukumu satīriskā žurnāla Charlie Hebdo redakcijai un tam sekojošo vardarbību, kas kopā prasījusi vismaz 20 cilvēku dzīvības.
Gan divi uzbrukuma veicēji, gan viņu līdzdalībnieks, kurš piektdien sagrāba ķīlniekus Parīzē, ir likvidēti, taču Francijas drošības dienesti turpina meklēt islāmistu radikāļus, kuri varētu būt saistīti ar šo noziegumu virkni.
Vakar vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji bija ieradušies uz demonstrāciju Parīzē, turpat notika Eiropas valstu iekšlietu ministru tikšanās, kurā runāts par to, kas darāms, lai šādus uzbrukumus nepieļautu nākotnē, bet drošības eksperti tikmēr brīdinājuši, ka islāma ekstrēmistu aktivitātes kontinentā var pieaugt, bet resursu, lai novērotu absolūti visus reliģiskos fanātiķus, īpašo dienestu rīcībā nav.
Trešdienas uzbrukumam Charlie Hebdo redakcijai, kurā gāja bojā 12 cilvēki, sekoja ne mazāk dramatiska piektdiena. Par uzbrukumu aizdomās turētos brāļus Šerifu un Saīdu Kuašī policijas īpašo uzdevumu vienības pēc ilgstošas meklēšanas un vajāšanas ielenca kādā tipogrāfijā aptuveni 35 kilometrus no Parīzes. Tajā pašā laikā kādā Parīzes košerēto preču veikalā, ko apmeklē ebreji, iebruka un ķīlniekus sagrāba Amedī Kolibalī. Uzbrukumā laikraksta redakcijai viņš nebija piedalījies, taču telefonintervijā vietējai radiostacijai paziņoja, ka šis uzbrukums esot koordinēts ar brāļu Kuašī darbībām, un pieprasīja policijai pārtraukt pret viņiem vērsto operāciju.
Daudz kritizētie Francijas drošības spēki šoreiz gan darbojās perfekti. Gandrīz vienlaikus tika likvidēti gan brāļi Kuašī, gan A. Kolibalī. Vēlāk veikalā tika atrastas četru cilvēku mirstīgās atliekas, bet policija apgalvo, ka uzbrukuma laikā neviens ķīlnieks bojā nav gājis – A. Kolibalī šos cilvēkus nošāvis iebrukuma brīdī.
Vēl pirms nāves brāļi Kuašī paspējuši informēt, ka darbojas Jemenā bāzētā teroristu grupējuma Al Qaeda Arābijas pussalā (AQAP) uzdevumā, un sestdien šo informāciju apstiprināja arī viens no grupējuma līderiem Narits el Nadhari, kurš paziņoja, ka Francijai «vai nu jāizbeidz agresija pret musulmaņiem, vai arī jārēķinās ar jauniem uzbrukumiem». Savukārt A. Kolibalī, kurš dienu iepriekš nogalinājis kādu policisti, deklarējis, ka esot Irākā un Sīrijā nostiprinājušās Islāma valsts piekritējs. Viņa ģimene sestdien paudusi neizpratni par šādiem radikāliem uzskatiem, lūdzot Francijas iedzīvotājus nevērst savas viegli izprotamās dusmas pret mēreni noskaņotajiem musulmaņiem.
Piektdienas pievakarē tika vēstīts, ka aizdomās par līdzdalību terora aktā aizturēti 16 cilvēki, bet vakar Parīzes prokurors Fransuā Molēns paziņoja, ka pieci no viņiem atbrīvoti. Par pašu bīstamāko meklēto Francijas noziedznieci pašlaik izsludināta 26 gadus vecā Haijata Bumedjēna – A. Kolibalī dzīvesbiedre. Sākotnēji mediji, atsaucoties uz policijas rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka ceturtdien viņa esot piedalījusies policistes slepkavībā un ir «bruņota un ļoti bīstama». Tomēr vakar saņemtas ziņas, ka H. Bumedjēna Franciju pametusi jau 2. janvārī, kādu laiku uzturējusies Turcijā, bet pašlaik varētu atrasties Sīrijā.
Turcijas valdības vadītājs Ahmets Davutogli, kurš vakar līdz ar daudziem citiem valstu līderiem (arī palestīniešu prezidentu Mahmūdu Abāsu un Jordānijas karaļpāri) piedalījās Parīzes Solidaritātes maršā, paziņojis, ka Turcijas un Francijas drošības dienesti cieši sadarbojoties, lai notvertu H. Bumedjēnu. Tiek uzskatīts, ka viņa bijusi galvenā kontaktpersona starp A. Kolibalī un brāļiem Kuašī, jo beidzamajā laikā vismaz 500 reižu telefoniski sazinājusies ar sievieti, kura dzīvojusi kopā ar vienu no brāļiem. Le Parisien noskaidrojis, ka A. Kolibalī un H. Bumadjēnu pirms pāris gadiem salaulājis kāds musulmaņu garīdznieks, taču Francijas likumdošana šādas laulības neatzīst.
Laikraksts Bild am Sonntag vakar, atsaucoties uz ASV Nacionālā drošības dienesta (NSA) pārtvertām telefona sarunām, rakstīja, ka uzbrukums žurnāla redakcijai ir tikai pirmais no terora aktiem, ko islāmistu radikāļi plānojuši veikt Eiropas valstīs – kā nākamā uzbrukuma mērķis ir minēta Roma. Bažījoties par to, ka ekstrēmisti varētu vērsties pret solidaritātes demonstrāciju dalībniekiem, vakar Parīzē bija mobilizēti vairāk nekā 5000 policistu, kaujas gatavībā bija armijas apakšvienības, bet uz ēku jumtiem dežurēja snaiperi.
Francijas premjers Manuels Valls, kurš vēl nesen ieņēma iekšlietu ministra amatu, bijis spiests piekrist mediju kritikai, ka policija nav pietiekami uzraudzījusi brāļus Kuašī, kuru radikālie uzskati jau sen nav bijis nekāds noslēpums. Tomēr bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes analītiķis Brūss Rīdels intervijā Reuters atgādinājis, ka ASV vien datu bāzē, kurā iekļauti par terorismu aizdomās turētie, ir vismaz 1,2 miljonu cilvēku uzvārdi. «Francijas izlūkdienesta un drošības dienesta problēma ir tā, ka svētajā karā jeb džihādā Irākā, Sīrijā un citviet dodas piedalīties tik daudz Francijas pilsoņu, ka visus tos, kuri atgriezušies Francijā, nav iespējams novērot 24 stundas diennaktī,» viņš skaidrojis. Lai nepārtraukti novērotu vienu aizdomās turamo un fiksētu visus viņu kontaktus, nepieciešami vismaz 30 darbinieki. «Turklāt, ja cilvēks nepārkāpj likumus, demokrātijas pasaulē izlūkdienesti nevar viņu apcietināt vai izsekot tikai tāpēc vien, ka viņš ir fanātisks džihādists,» norādījis amerikāņu eksperts.
Tieši tā noticis ar brāļiem Kuašī, kuri bijuši policijas uzmanības lokā šā gadsimta sākumā. Kad vecākais no viņiem apmeklējis kādu teroristu mācību nometni Jemenā, bet jaunākais nodarbojies ar kaujinieku vervēšanu, abi tikuši pastiprināti novēroti, taču beidzamajos gados novērošana atsaukta, jo brāļi tik veiksmīgi konspirējušies, ka šķitis – viņi ir atteikušies no saviem radikālajiem uzskatiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997