Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:46
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Salīdzinoši mierīgā gaisotnē pieņemtais budžets un vismaz pagaidām neizteiksmīgā tā dēvētās oligarhu lietas vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība ļāvusi Zaļo un zemnieku savienībai atgūt savulaik zaudētās pozīcijas politisko partiju reitingā. Savukārt Vienotības daļējā atbrīvošanās no Solvitas Āboltiņas ietekmes pagaidām nekādus rezultātus nav devusi.
Pēc tā dēvēto Rīdzenes sarunu nonākšanas publiskajā telpā iepriekš relatīvi augstie ZZS reitingi – starp 15 un 17 procentiem – nedaudz sašķobījās un divu mēnešu laikā saruka par četriem procentpunktiem. Taču vēlētāju uzticības minikrīze nav vilkusies ilgi, un beidzamo divu mēnešu laikā ZZS atguvusi zaudēto, sasniedzot 15,3% atzīmi.
Vispopulārākā partija joprojām gan ir opozīcijā strādājošā Saskaņa, par kuru novembrī būtu gatavi balsot 19,8% vēlētāju, tomēr otrajā vietā atstātās ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka ZZS par rezultātiem nav jākaunas, un norāda, ka organizācija zaudēto atguvusi, smagi strādājot.
«Šādi reitingi mums nav nekas nebijis. Tie ir atgriezušies iepriekšējos rāmjos. Visa tā oligarhu lieta nedaudz bojāja mūsu vērtējumu, jo ar Dūklavu [Jānis Dūklavs – zemkopības ministrs] un Lembergu [Aivars Lembergs – Ventspils pašvaldības vadītājs] tā ēna tika virzīta uz mūsu pusi. Tagad cilvēki redz, ka nekas tur nebūs. Turklāt samērā veiksmīgi esam tikuši galā ar budžetu, atteicāmies no deputātu kvotām, un nebija publisku strīdu. Cilvēki to redz un novērtē stabilitāti, arī to, ka valdība virza reformas,» saka A. Brigmanis.
Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ZZS vērtējums sabiedrībā ir tieša valdības darba projekcija. «Nav pamata, lai reitingos ZZS būtu revolucionārs lēciens, jo joprojām aktuāls ir veselības aprūpes reformas
jautājums, bet tā ir tieša valdības darba ietekme. Nav arī lielas nepatikšanas bijušas. Kopumā premjerministrs Māris Kučinskis ļoti veiksmīgi žonglē ar visiem jautājumiem,» uzskata politologs.
Trešā populārākā partija novembrī bijusi Nacionālā apvienība, par kuru savu balsi būtu gatavi atdot 7% vēlētāju. Salīdzinot ar oktobri, šim politiskajam spēkam atbalstītāju skaits sarucis par diviem procentpunktiem.
Ceturtā populārākā ir Saeimā nestrādājošā Jaunā konservatīvā partija, par kuru novembrī gatavi balsot būtu 3,9% vēlētāju. Savukārt Saeimā plaši pārstāvētā Vienotība reitingu tabulā ar 3,8% atbalstu ierindojas piektajā vietā. Tās popularitāte novembrī gan nedaudz – par 0,3 procentpunktiem – pieaugusi, taču pagaidām nav vērojams, ka S. Āboltiņas izslēgšana no partijas tai dotu plašāku atbalstu sabiedrībā.
F. Rajevskis uzskata, ka tik ātri lēmums S. Āboltiņu izslēgt no partijas rezultātus Vienotībai nedos. «Tam vēl jāaiziet līdz cilvēku prātiem, tam nepieciešams laiks. Un viņa nekur īsti nav pazudusi, joprojām vada partijas frakciju Saeimā. Kad Āboltiņa pavisam pazudīs, varēs gaidīt rezultātus – apmēram martā,» prognozē F. Rajevskis.
Savukārt A. Brigmanis uzskata, ka Vienotība savā nišā tikai tagad sasniegusi savus objektīvos atbalsta griestus. Viņaprāt, S. Āboltiņas izslēgšana no partijas Vienotībai nekādus bonusus negarantē, jo organizācijā vairs nav harismātisku līderu.
«Taču tas nenozīmē, ka partijai nav nākotnes. Ja viņi konstruktīvi strādās, viņiem ir daudz lielākas izredzes iekļūt Saeimā nekā dažām sīkpartijām. Viņiem ir politiskais kapitāls – ministri, kas pozitīvi strādā valdībā,» spriež A. Brigmanis.
Par Latvijas Reģionu apvienību, kurai Saeimā ir septiņi mandāti, novembrī balsotu 2,4%, kas, salīdzinot ar oktobri, ir reitinga kritums par vienu procentpunktu. Arī septiņu Saeimas mandātu īpašnieci No sirds Latvijai vēlēšanās atbalstīt pašlaik ir gatavs 2,1% vēlētāju.
Savukārt par politisko partiju Kustība PAR, kuras dibināšanā iesaistītie bijušie Vienotības biedri reizēm tiek vainoti partijas norieta veicināšanā, novembrī būtu gatavi balsot vien 1,2% vēlētāju.
***
Līderis nemainīgs
Partiju atbalsts (%),ja vēlēšanas notiktu novembrī
Oktobris Novembris
Partija
Saskaņa 22,5 19,8
ZZS 13,1 15,3
Nacionālā apvienība 9,5 7
Jaunā konservatīvā partija 3,9 3,9
Vienotība 3,5 3,8
Latvijas Reģionu apvienība 3,4 2,4
No sirds Latvijai 2,2 2,1
KPV LV 1,2 1,6
Kustība PAR 1,2 1,2
Vēlēšanās nepiedalītos 14%
Nezināja, par ko balsot 26%
Avots: LTV, LETA
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997