Rīga 23°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 16:02
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Uzsvērdams, ka viņš nav iesaistīts par oligarhu lietu dēvētājā kriminālprocesā, uz to vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisiju izsauktais Andris Šķēle pauda jau citu lietā iesaistīto personu versiju, ka kriminālprocess ierosināts, lai ietekmētu politiskos procesus.
«Esmu pārliecināts, ka krimināllietas ierosināšana un sekojošie notikumi bija politiski motivēti. Bija kāds plāns, kurš joprojām nav zināms, lai nonāktu līdz Saeimas atlaišanai,» teica bijušais premjers un ietekmīgais uzņēmējs A. Šķēle. Viņš ir arī pārliecināts, ka referenduma par Saeimas atlaišanu sasaukšana bija pretkonstitucionāla, jo gadījumā, ja tauta neatbalstītu parlamenta atlaišanu, būtu jāatkāpjas nevis referendumu ierosinājušajam Valdim Zatleram, bet jaunajam prezidentam Andrim Bērziņam. Jāatgādina, ka referendums notika 2011. gada jūlija nogalē, bet A. Bērziņš Valsts prezidenta amatā tika apstiprināts
8. jūlijā, savukārt Satversme nosaka, ka neveiksmīga Saeimas atlaišanas mēģinājuma gadījumā, ja to rosinājis prezidents, prezidents zaudē amatu.
Pēc V. Zatlera vēsturiskā rīkojuma numur divi konstitucionālo tiesību eksperti gan atzina, ka Valsts prezidents rīkojies saskaņā ar Satversmi un viņam var pārmest tikai pārlieku fleksiblu morāli, jo rīkojums pieņemts neilgi pirms prezidentūras pilnvaru beigām, savu pārvēlēšanu uzticot paša atlaistajai Saeimai.
Taču uz personīgiem V. Zatlera motīviem iepriekš norādīja arī oligarhu lietā un Rīdzenes sarunās gandrīz visbiežāk pieminētais Ainārs Šlesers, kurš publiski paziņojis, ka V. Zatlers Saeimu atlaidis, jo sapratis, ka viņa otro prezidentūras termiņu Saeima neapstiprinās.
Šo versiju uzturēja arī pirmdien uz komisiju izsauktais Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs. Viņš atgādināja, ka 2011. gada maija sākumā V. Zatlers vēl slavējis Saeimu, bet viss mainījies pēc tam, kad Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijā apspriestas prezidenta kandidatūras un partija konceptuāli lēmusi, ka neatbalstīs V. Zatleru, bet virzīs Andra Bērziņa kandidatūru.
«Tad pēkšņi 20. datumā sāk kriminālprocesu, sāk kratīšanas, Zatlers izdod rīkojumu un nolīdzina ar zemi parlamentu, sākas kampaņa pret oligarhiem un visvairāk cieš Zaļo un zemnieku savienība,» teica A. Lembergs, kas uzskata, ka ir dzelžaini pierādījumi, ka oligarhu lieta ir īpaši radīts instruments politiskajai cīņai, kurā bija ieinteresēta Vienotība un to veidojošās politiskās partijas.
Uz komisijas jautājumiem par Rīdzenes sarunās atreferētajām abu kungu biznesa interesēm un uzņēmumiem, kuros viņi, iespējams, ir patiesie labuma guvēji, gan A. Šķēle, gan A. Lembergs atbildēja noraidoši. Tā A. Šķēle norādīja, ka visi viņa īpašumi esot atrodami Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajās deklarācijās un viņš aizpildījis arī nulles deklarāciju, bet daži viņam piedēvētie uzņēmumi, A. Šķēlem nekad neesot bijuši interesanti to finansiāli ietilpīgās biznesa specifikas dēļ. Piemēram, airBaltic.
Arī A. Lembergs noraidīja jebkuru saistību ar Rīdzenes sarunās pieminētajiem uzņēmumiem, kuros viņam pastarpināti it kā pieder daļas. Viņš atteicās sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri bija žurnāla Ir publicētajos Rīdzenes sarunu fragmentos, jo atgādināja, ka varēs tos komentēt tikai tad, kad ekspertīzes rezultātā gūs pārliecību, ka ierakstītajās sarunās piedalījies patiešām viņš.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997