Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:00
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Šodien, tikai četras dienas ātrāk par vēsturiski ilgāk veidoto Latvijas valdību, 13. Saeima grasās apstiprināt Jauno Vienotību pārstāvošo Ministru kabinetu. To veidos piecas no septiņām Saeimā ievēlētajām partijām, kuru atšķirīgās ideoloģijas citos apstākļos diez vai ļautu izveidot koalīciju.
Kopš Latvijas valstiskuma nodibināšanas vēl ilgāk tapusi tikai Jāņa Pauļuka valdība. Pēc 1922. gada oktobrī notikušajām 1. Saeimas vēlēšanām Ministru kabinetu parlaments spēja apstiprināt tikai 27. janvārī.
Par spīti tam, ka 13. Saeimā ievēlēti tikai septiņu partiju pārstāvji, jaunās valdības veidošana nevedās daudz raitāk, jo, no vienādojuma izslēdzot Saskaņu un pildot pārējo vēlētāju vairākuma gribu, Valsts prezidents iemēģināt roku valdības veidošanā vispirms ļāva tā dēvētajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem – Jaunajai konservatīvajai partijai un KPV LV. Taču gan konservatīvo Jānis Bordāns, gan KPV LV Aldis Gobzems šajos centienos cieta neveiksmi, priekšplānā izvirzot 13. Saeimas mazākās frakcijas Jaunās Vienotības premjerministra amata kandidātu, kas vēlēšanās pat nepiedalījās, Krišjāni Kariņu.
Par spīti atbalstam viņa kandidatūrai potenciālo partneru vidū, arī viņam bija nepieciešams ilgāks laiks, lai spētu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim solīt, ka viņa veidotajam Ministru kabinetam patiešām būs Saeimas vairākuma atbalsts.
Pārvarot pretrunas partiju vēlmēs un prioritātēs, kabineta sastāvs beidzot tika apstiprināts – Jaunā Vienotība, KPV LV, Jaunā konservatīvā partija, Attīstībai/Par! un Nacionālā apvienība. Aiz koalīcijas borta bija jāatstāj Jaunās konservatīvās partijas nīsto Zaļo un zemnieku savienību un prokremlisma lāsta piemeklēto Saskaņu.
Šādai koalīcijai Saeimā vajadzētu būt 66 balsīm, kas garantētu, ka to ar vieglu roku nav iespējams gāzt, kādam no partneriem saniķojoties, taču pārsteiguma elementu ieviesa KPV LV, kuras frakcijas pieci deputāti sola balsot pret K. Kariņa valdību, nepametot pašu frakciju.
Tādēļ atliek cerēt, ka K. Kariņam pietiks apķērības, lai šai raibajai un brīžam neprognozējamajai kompānijai neļautu raustīt valsts stūri katram savā virzienā. To, ka zināma apķērība trimdas latviešu ģimenē ASV dzimušajam lingvistikas doktoram K. Kariņam piemīt, viņš apliecināja, kad uzreiz pēc repatriēšanās 1994. gadā nodibināja uzņēmumu, kas tirdzniecībā ar apskaužamu pievienoto vērtību laida dzeramo ūdeni, to sasaldējot un dodot tirdzniecības zīmi Lāču ledus.
Politikā K. Kariņš iesaistījās līdz ar Jaunā laika dibināšanu 2002. gadā, kopš tā laika bijis gan šīs partijas un tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bijis ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā un darbojies vairākās Saeimas komisijās, bet kopš 2009. gada jau otro sasaukumu strādā Eiropas Parlamentā.
Arī daudziem citiem viņa valdībā iesaistītajiem ir vērā ņemama pieredze politikā vai vismaz valsts pārvaldē. Tā aizsardzības ministrs Artis Pabriks jau reiz ieņēmis šo un arī ārlietu ministra amatu. Pēdējo gan kā nu jau likvidētās Tautas partijas biedrs. Atšķirībā no K. Kariņa, pametot Vienotības rindas un kandidējot vēlēšanās no Attīstībai/Par! saraksta, A. Pabriks Eiroparlamentu, kurā pavadījis pēdējos piecus gadus, pameta.
Arī Jaunās konservatīvās partijas tieslietu ministra amatam virzītais J. Bordāns iepriekš smēlies pieredzi, strādājot šajā ministrijā un pat vadot to ministra amatā. Amatu gan nesaskaņu dēļ ar Nacionālo apvienību nācās pamest un dibināt jaunu partiju.
Vismazāk pieredzējušie ministri nāks no KPV LV saraksta. Tā par ekonomikas ministru kļūs mazītiņa uzņēmuma vadītājs Ralfs Nemiro, kurš savu spriestspēju gan apliecinājis, nokārtojot zvērināta advokāta eksāmenu. Arī viņa partijas biedrs Sandis Ģirģens nevar lepoties kaut ar īslaicīgu praksi valsts pārvaldē, taču jācer, ka Iekšlietu ministrijas vadībā arī viņam palīdzēs zvērināta advokāta iemaņas.
Lielais valdībā iesaistāmo partiju skaits K. Kariņam licis arī samierināties ar šo partiju vēlmēm un valdībā pieņemt politiķus, kurus citos apstākļos viņš nevēlētos savā komandā. Tā par veselības ministri tiks apstiprināta savulaik Vienotības valdības veidošanas centienus torpedējusī Ilze Viņķele, kas, pametot Vienotību, pirms Saeimas vēlēšanām iestājās Attīstībai/Par!. Politiķe 13. Saeimā netika ievēlēta. Vēlētāju nežēlastībā viņa nonāca, kad, esot labklājības ministrei, viņa neveikli izteicās par pensijas nepelnījušo senioru paaudzi.
Vēl viens K. Kariņa valdības posms – KPV LV pārstāvošā labklājības ministre Ramona Petraviča. Bioloģisku aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju speciāliste vadījusi ģimenes uzņēmuma finanses, taču, tuvojoties valdības apstiprināšanai, aizvien biezāka kļūst aizdomu ēna, ka viņas uzņēmuma darbiniekiem maksātas aplokšņu algas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997