Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 01:13
Vārda dienas: Gints, Uvis
Nepakļaušanās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa aicinājumam valdību veidojošo partiju pārstāvjiem nepiedalīties 16. marta pasākumā pie Brīvības pieminekļa Nacionālās apvienības biedriem tiek piedota, jo situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, esot mainījusies, skaidro premjers.
Ņemot vērā, ka Krievijas mediji 16. martā atzīmēto Latviešu leģionāru atceres dienu izmanto, lai par Latviju radītu iespaidu kā valsti, kurā godina fašistiskās Vācijas režīma zvērības padarījušos, un cenšoties kaimiņvalsts propagandas mašinērijai nedāvināt papildu ieročus, K. Kariņš aicināja valdību veidojošo partiju pārstāvjus un ministrus atceres dienā pulcēties Lestenes brāļu kapos, nevis pie Brīvības pieminekļa.
Taču jau pirms 16. marta bija zināms, ka Nacionālās apvienības pārstāvji šim aicinājumam nesekos un, turpinot tradīciju, piedalīsies gājienā no Vecrīgas līdz Brīvības piemineklim. Zināms, ka gājienā piedalījās K. Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars un viņa vietnieks Jānis Dombrava.
Atceroties, ka par piedalīšanos 16. marta gājienā 2014. gadā no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata tā laika premjerministre Laimdota Straujuma atbrīvoja Nacionālo apvienību pārstāvošo Eināru Cilinski, Neatkarīgā premjerministram K. Kariņam jautāja, vai arī šoreiz sekos kādas sankcijas pret tradīcijām uzticīgajiem nacionāļiem.
«Mums ir brīva un demokrātiska valsts,» liekot saprast, ka katra indivīda rīcība ir viņa paša brīva izvēle, kuru ietekmēt nebūtu demokrātiski, atbildēja Ministru prezidents. Viņš arī paskaidroja, ka, gadiem ritot, samazinās arī potenciālais apdraudējums Latvijai no Krievijas puses, tādēļ šādas nacionāļu aušības neesot nopietni ņemamas.
Arī Jaunās Vienotības Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta otrais numurs – Sandra Kalniete norādīja, ka Eiropā kopumā mainās attieksme pret Krieviju un izpratne par mūsu vēsturi, tādēļ lielu skādi Latvijas tēlam 16. marta gājienu apmeklējušie Nacionālās apvienības biedri nav nodarījuši.
Tiesa, pārējo koalīciju veidojošo partiju pārstāvji godu latviešu leģionāriem izrādīja Lestenes brāļu kapos vai pie Brīvības pieminekļa devās 17. martā, lai atzīmētu Latvijas Centrālās padomes 1944. gada pavasarī apstiprināto Memorandu par nepieciešamību bez kavēšanās atjaunot Latvijas faktisko neatkarību un atjaunot valdību. Šī dokumentārā liecība tiek uzskatīta par nozīmīgu piemēru latviešu pretošanās kustības darbībai
Otrā pasaules kara laikā.
Tam, ka Krievijas propaganda starptautiskajā telpā lielā mērā zaudējusi savu jaudu, piekrīt arī Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds. «Zināma taisnība ir, jo 16. marts kļūst mazāk sensitīvs, mazāk ažiotāžu izsaucošs. Man šķiet, ka taisnība ir, ka tajā brīdī, kad esi kritisks pret kritizētājiem, ažiotāža kļūst mazāka. Daudzu rietumnieku acīs Krievija ir pilnībā diskreditēta, tādēļ tās viedoklis netiek ņemts vērā un tas vairs nav tik aktuāli, kā pirms pieciem gadiem [2014. gada 16. martā Krimā notika starptautiski neatzītais referendums par pievienošanos Krievijai],» saka A. Sprūds.
Piekrītot premjera un ārpolitikas eksperta teiktajam, politisko norišu vērotāji gan atgādina, ka K. Kariņa valdība ir tik trausls veidojums, ka tās stabilitātes vārdā koalīciju veidojošās partijas cita citai spēj piedot arī smagākus «pārkāpumus» par piedalīšanos 16. marta gājienā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997