Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 16:41
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Tieslietu ministrs un labklājības ministre vienojušies veikt reformas bērnu tiesību aizsardzības jomā, mainot līdzšinējo pieeju, kas nav devusi gaidīto rezultātu, proti, bērnu interešu aizstāvību.
Bērns līdz šim nereti uztverts kā labdarības projektu objekts, nevis subjekts visā tiesību sistēmā, kas neļauj atbilstoši rīkoties šo bērnu tiesību nodrošināšanā, secināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Kopā ar labklājības ministri Ramonu Petraviču viņš paziņoja par reformu sākumu bērnu tiesību aizsardzības sistēmā. Tiesa, kāda būs šī reforma un kas notiks ar atsevišķām iestādēm un bāriņtiesām, ministri vēl precīzi pateikt nevar, jo tas būs ekspertu izpētes uzmanības lokā līdz pat šā gada beigām.
Pašreizējais bāriņtiesu modelis nav attaisnojis uz sevi liktās cerības, un problēmas gan bāriņtiesu, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbā traucē fokusēties uz pašu galveno – bērnu tiesību nodrošināšanu un aizstāvību, atzina labklājības ministre R. Petraviča, uzsverot, ka sadarbība ar tieslietu ministru uzsākta pēc situācijas izvērtēšanas bērnu tiesību jomā, kur par pamatu bijis gan Valsts kontroles ziņojums, gan vairākkārtēji tiesībsarga atzinumi, un sadarbības mērķis bijis apturēt bērnu tiesību klaju ignorēšanu un vienoties par bērnu tiesību aizsardzības modeli. «Vājākais posms bērnu tiesību aizsardzības sistēmā ir bāriņtiesas, kuru lēmumi būtiski ietekmē bērnu nākotni,» sacīja R. Petraviča. «Lēmumu pieņemšanā bieži vien trūkst izpratnes, dažkārt tas ir iemaņu trūkums, bet dažkārt dziļa neieinteresētība.» Kritiku ministre izteica arī par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbību, kas nav pietiekami efektīva, ne vienmēr spēj reaģēt uz signāliem par bērnu tiesību pārkāpumiem. To pētījusi un uz problemātiskiem punktiem, izmantojot konkrētus piemērus un konkrētu bērnu dzīves stāstus, norādījusi Valsts kontrole. Labklājības ministre uzskata, ka ir nepieciešama jauna bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izveide, un, viņasprāt, tā ir valsts funkcija un jāīsteno valsts iestādēm. Vienlaikus labklājības ministre norādīja, ka ir bāriņtiesas, kuras veic savu darbu godprātīgi un strādā labi, tomēr sistēmā ir redzami robi, piemēram, nav pieņemams, ka katra bāriņtiesa vadās pēc saviem individuāliem uzskatiem, kā jāpārstāv un jāaizstāv bērna intereses.
Tieslietu ministrs J. Bordāns uzsvēra, ka bērnu tiesību jautājums nav jāuztver vienīgi labdarības projektu ietvaros: «Mums ir laiks saprast, ka bērni ir tiesību subjekti, nevis sociālās labdarības objekti. Labdarības iniciatīvas ir pozitīvi vērtējamas, tomēr tās nevar aizstāt efektīvu tiesību aizsardzību, kas ir jānodrošina valstij.» Sākotnējā izpēte rāda, ka pašlaik nav neviena atbildīgā par bērnu tiesību ievērošanu vai neievērošanu, trūkst efektīvas kontroles mehānisma. R. Petraviča kā piemēru minēja apstākli, ka no valsts puses nav iespēju nomainīt bāriņtiesas vadību, ja ir konstatēti pārkāpumi. Tomēr, kā atzina J. Bordāns, nedrīkst būt arī «likvidācija likvidācijas pēc», nepieciešams skrupulozs darbs, lai vienotos, uz kādu bērnu tiesību sistēmu ejam. «Nav izslēgts, ka vienojošā valsts iestāde varētu nākotnē būt Tieslietu ministrija,» sacīja J. Bordāns.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997