Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 05:15
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Aizvadītās nedēļas nogalē Vimbldonā virs galvas tika celti sezonas trešā Grand Slam tenisa turnīra čempionu kausi. Šo tīkamo procedūru iesāka Simona Halepa, kļūstot par sieviešu vienspēļu čempioni, bet pabeidza Novaks Džokovičs. Arī Aļona Ostapenko bija tuvu tam, lai izcīnītu savu otro šī līmeņa turnīru titulu, taču finālā nācās samierināties ar zaudējumu.
Sieviešu vienspēļu fināls. S. Halepa un S. Viljamsa 6:2, 6:2.
Sieviešu vienspēļu fināls līdzjutēju un speciālistu vidū tika novērtēts teju tikpat augstu kā vīriešu vienspēļu fināls, un tas lielā mērā pateicoties vēl 37 gadus (septembrī būs 38) vecajai amerikānietei Serēnai Viljamsai. Patīk viņa vai nepatīk, taču reti kurš pret Viljamsu ir vienaldzīgs. Beigu beigās, tomēr dzīva leģenda ar 23 Grand Slam tituliem, un kurš gan nealka redzēt, kā tiek izcīnīts arī 24. Vai arī – kā pie sava otrā čempionu kausa tiek rumāniete Simona Halepa.
Diemžēl, bet no gaidītās izrādes nekas lādzīgs nesanāca. Rumānietei pietika ar nepilnu stundu, lai apspēlētu titulēto pretinieci, kurai tik vien tika ļauts, kā uzvarēt četros geimos. Halepa tikai otro reizi uzvarēja Viljamsu. Simonai vienīgais iepriekšējais panākums pret Serēnu bija 2014. gadā WTA Finals turnīrā Singapūrā, kur viņa Viljamsu ar 6:0, 6:2 sagrāva grupu turnīrā. Viljamsa dažas dienas vēlāk Halepu sagrāva finālā – 6:3, 6:0. Kopējā savstarpējo spēļu bilance – 2:9. Halepai šis bija otrais Grand Slam tituls, un viņa kļūst par pirmo Rumānijas tenisisti, kura uzvarējusi Vimbldonā. Simona pirmo reizi Grand Slam turnīrā uzvarēja pērn Parīzē, arī tur finālā uzvarot ASV tenisisti, kad viņa ar rezultātu 3:6, 6:4, 6:1 pieveica Slounu Stīvensu, bet kopumā šis rumānietei bija jau piektais šī līmeņa turnīru fināls. Tikmēr Viljamsai bija 11. Vimbldonas fināls (7–4) un 32. fināls visos Grand Slam turnīros kopā (23–9). Šogad bija mēģinājums tikt pie astotā Vimbldonas titula un 24. uzvaras karjerā. Vimbldonas laurus var noplūkt tikai pašā Vimbldonā, bet Grand Slam tituli iespējami četros turnīros. Šis bija jau trešais fināls pēc kārtas, kurā Viljamsai neizdodas papildināt savu kolekciju. Pirmais mēģinājums bija pirms gada tepat Vimbldonā, taču šos priekus viņai liedza Andželika Kerbere (3:6 un 3:6). Arī savā laukumā US Open pērn tika piedzīvots zaudējums pret japānieti Naomi Osaku (2:6 un 4:6). Līdz nākamajai iespējai nemaz tik ilgi nav jāgaida, jo jau septembrī sāksies ASV atklātais čempionāts. Ar ko īpašs kļūtu šis 24. Grand Slam tituls? Savulaik austrāliete Margareta Korta izcīnīja tieši tik daudz kausu, un Viljamsai tas ļautu nostāties viņai līdzās un pieskaitīt sevi rekorda līdzautorei. Pēcāk, ja pietiks jaudas, noteikti gribēsies arī 25. titulu, bet jaunāka Serēna nekļūst…
Jaukto dubultspēļu fināls. A. Ostapenko/R. Lindsteds un L. Čana/I. Dodigs 2:6, 2:6.
Kad Vimbldonas turnīra pirmajā dienā Aļona Ostapenko bez ierunām zaudēja vienspēļu pirmo kārtu, par viņu šī turnīra kontekstā uz brīdi tika aizmirsts. Līdz pirmās kārtas dubultspēlei, kurā arī tika zaudēts, un par Aļonu atkal aizmirsa. Kaut kur pavīdēja ziņa, ka Ostapenko ir pieteikusies arī jauktajās dubultspēlēs un viņas pārinieks būs zviedrs Roberts Lindsteds. Pārinieks it kā pieredzējis, tamdēļ uzvara pirmajā kārtā tā arī palika uzvara, par kuru visupirms uzsmaidīja paši uzvarētāji. Arī otrās un trešās kārtas uzvarām tika pievērsts tik vien uzmanības, cik tas bija nepieciešams. Lai labāk saprastu nelielo ironiju, ir jāsaprot, ka jauktās dubultspēles tomēr ir kā piedeva pārējam turnīram, nozīmīguma ziņā atpaliekot pat no dubultspēlēm.
Lai labāk saprastu jaukto dubultspēļu nozīmi, atliek ieskatīties balvu fondā, un tajā redzam, ka par uzvaru pirmajā kārtā prēmija nemaz nepienākas. Salīdzinājumam – par uzvaru vienspēļu pirmajā kārtā tenisists saņem 45 000 angļu mārciņas. Lai prēmija tik tiešām izskatītos pēc prēmijas, jākļūst par turnīra uzvarētāju, un pat tad šo prēmiju ir grūti nosaukt par prēmiju. Čempioni par uzvaru Vimbldonā nopelnīja 116 000 mārciņu. Arī dubultspēļu čempioniem nav nekāda medus maize – vien 540 tūkstoši, taču tik un tā turpat četras reizes vairāk nekā miksā. Vienspēļu prēmijas uz šī fona ir kā kosmoss – čempioniem tiek pa 2 miljoniem 350 tūkstošiem mārciņu.
Lai vai kā, fināls arī jauktajās dubultspēlēs ir fināls, un tituls ir un paliek tituls. Kad Ostapenko ar savu pārinieku tika līdz finālam, bukmeikeri ātri noreaģēja un tieši Latvijas un Zviedrijas pāri uzskatīja par favorītu. Respektīvi, prognozētāji paredzēja Aļonas uzvaru, kas viņai būtu otrais Grand Slam tituls. Tas nekas, kas ne pašā prestižākajā klasē… Deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijas pierakstu dabūja ukrainiete Larisa Neilande, Vimbldonas čempiones tituls bija kaut kas no kosmosa. Latvijai nekā tamlīdzīga nebija bijis, bet te – ir, un tas notika 1991. gadā. Pirms diviem gadiem bija arī Francijas atklātā čempionāta tituls, pēcāk arī divi US Open fināli. Diemžēl Aļonai neizdevās kļūt par otru mūsējo, kura uzvar Vimbldonas jauktajās dubultspēlēs, taču arī fināls nav zemē metams. Kaut vai pašapziņas celšanai… Kam tad tika zaudēts finālā? Divkārtējiem French Open čempioniem un pārim, kuri ilgāku laiku spēlē kopā, kamēr Ostapenko un Lindsteds kopā aizvadīja tikai pirmo turnīru, un abiem šis bija pirmais Grand Slam fināls.
Vīriešu vienspēļu fināls. N. Džokovičs un R. Federers 7:6 (5), 1:6, 7:6 (4), 4:6, 13:12.
Šajā Vimbldonā jau bija viens fināls – mazais fināls, kad pusfinālā Rodžers Federers apspēlēja Rafaelu Nadalu. Loģisks iznākums, jo zāiena laukumi tomēr ir Federera, nevis Nadala stihija.
2019. gada Vimbldonas fināls bija Džokoviča un Federera 48. savstarpējais duelis. Serbijas tenisists pirms vakardienas fināla bija vadībā ar 25–22, ieskaitot 9–6 Grand Slam turnīros un 3–1 Grand Slam finālos, kā arī 12–6 visos finālos. Vakardienas fināls bija unikāls ar to, ka tas bija jauna Grand Slam rekorda vērtībā, abiem šajā līmenī sacenšoties 16. reizi. Par vienu dueli mazāk ir Džokovičam un Nadalam (spānis vadībā ar 9–6).
Federers Džokoviču pēdējo reizi bija uzvarējis 2015. gadā ATP Finals grupu turnīrā, kopš tā laika Novakam zaudējot četras reizes pēc kārtas. Vakardienas fināls bija abu ceturtais duelis Vimbldonā. Federers 2012. gadā uzvarēja pusfinālā ar 6:3, 3:6, 6:4, 6:3. Džokovičs bija pārāks nākamajos divos mačos, Federeru divus gadus pēc kārtas sarūgtinot finālā – 2014. gadā ar rezultātu 6:7(7), 6:4, 7:6(4), 5:7, 6:4 un nākamajā sezonā ar 7:6(1), 6:7(10), 6:4, 6:3.
Vakardienas fināls tika aizvadīts pēc pilnas programmas – pieci seti, ieskaitot to, ka piektajā tika spēlēts pēc jaunajiem noteikumiem. Proti, ja tas nebeidzas ierastajā laikā, tad tas tiek spēlēts, kamēr kāds spēlētājs iegūst divu geimu pārsvaru, bet tikai līdz brīdim, kad ir 12:12, un tikai tad seko taibreiks.
Viss varēja beigties krietni agrāk. Ne trešajā un ne ceturtajā setā, bet gan piektajā, kad piektā seta piecpadsmitajā geimā Federers pirmo reizi ar breiku izvirzījās vadībā (8:7) un pēc nelielas atpūtas pašam bija jāservē. Federers servēja tā, it kā nebūtu jau vairāk nekā četru stundu ilgs mačs bijis, it kā pašam būtu tik tikko 18, nevis bez viena mēneša 38. Divi eisi pēc kārtas, 40:15 un divas mačbumbas! Lai nu kuram, bet Federeram šādās situācijās it kā vajadzētu zināt, kas darāms, taču – kas notika? Pat Federeram, kurš kortos apēdis ne vienu vien vilciena sastāvu ar sāli, notrīcēja roka. Tik trīcoša tā bija, ka geims tika zaudēts. Manāms apjukums bija Federera darbībās, un tā vien šķita, ka tūlīt pat viņš salūzīs līdz galam. Nekā, tomēr šveicietis prata sakārtot savu nervu pasauli, un viss turpinājās. Līdz 12:12 un līdz taibreikam. Jau trešajam šajā mačā, un kā zināms, pirmajos divos uzvarēja Džokovičs. Un arī trešo, pašu galveno uzvarēja serbs!
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997