Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 04:14
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Pirmā pret Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli sāktā tiesas sēde bija strīds par to, vai Ilmārs Rimšēvičs padots krimināltiesai Jūrmalā vai tikai Eiropas Savienības Tiesai Luksemburgā, kas vismaz šajā gadījumā būtu Eiropas Savienības augstāko ierēdņu goda tiesa.
Kukuļņemšanā apsūdzētais Ilmārs Rimšēvičs vakar ieradās Jūrmalas tiesas ēkā demonstratīvi labā noskaņojumā un ēkas vestibilā teica īsu uzrunu, kurā noliedza vainu un prasīja sev ātru un taisnīgu tiesu. Viņa labo noskaņojumu varēja izskaidrot ar to, ka no viņa tiesāšanas iepriekš bija atteikušies četri tiesneši trijās rajona līmeņu tiesās. Tas tiešām liek šaubīties par apsūdzības spēku, ja tiesneši necentās izmantot gadījumu, lai ar notiesājošu spriedumu I. Rimšēvičam kļūtu par varoņiem korupcijas apkarošanā. Pagājuša gadsimta 90. gados šādā statusā uz brīdi nokļuva izputējušās bankas Baltija prezidentu Aleksandru Laventu tiesājošā Ināra Šteinerte, kurai tad tika solītas arī politiskās karjeras iespējas. Realizētas tās netika, bet tik un tā ir palicis precedents, kā tiesneši principā varētu paātrināt savu kāpšanu pa karjeras kāpnēm tiesu sistēmā vai ārpus tās. Tomēr konkrētajā gadījumā šķiet, ka tiesnesim nāksies vairāk domāt nevis par ieguvumiem, bet par mazākiem zaudējumiem, nepadarot sevi un Latvijas tiesu sistēmu par apsmieklu Eiropas Savienības tiesu instancēs. Cīņā par tiesībām pildīt savus amata pienākumus I. Rimšēvičs ir uzvarējis Latvijas valsti Eiropas Savienības Tiesā un panācis divu lietu ierosināšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur savulaik labi veicies arī A. Laventam.
Galu galā I. Rimšēviča lietu izskatīt uzņēmusies Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesas tiesnese Gundega Lapiņa.
Tiesas nama izcili demokrātiskais novietojums pāris minūšu gājienā no Dubultu dzelzceļa stacijas netika izmantots pret I. Rimšēviču vērstu piketu rīkošanai ar plakātiem, ar kādiem šovasar daži entuziasti stāvēja pie Latvijas Bankas un pat iemanījās iekļūt bankā.
Aiz I. Rimšēviča muguras pavisam nemanāms bija šajā pašā lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons, kurš esot palīdzējis I. Rimšēvičam kukuli saņemt un legalizēt caur M. Martinsonam piederošu firmu MM Investīcijas. Aizstāvības pusē sapulcējās varena advokātu kohorta sešu cilvēku sastāvā – pa diviem advokātiem I. Rimšēvičam, M. Martinsonam un MM Investīcijām. Apsūdzību uzturēja prokurore Viorika Jirgena.
Pēc dažu pavisam procesuālu jautājumu nokārtošanas par aizstāvības galveno runasvīru izvirzījās Mārtiņš Kvēps, kurš ieradās kā MM Investīciju pārstāvis, bet tad uzrādīja tiesai I. Rimšēviča izsniegtu orderi pārstāvēt arī viņu, tāpēc M. Kvēps drīkstēja paust galveno aizstāvības argumentu, kam pārējie advokāti pievienojās. Tā bija prasība tiesas sēdi pārtraukt un atsākt tikai tad, ja Eiropas Savienības Tiesa būs atcēlusi I. Rimšēviča tiesisko imunitāti. Citiem vārdiem sakot, tiesāt Latvijā tikai tad, ja I. Rimšēvičs būs jau notiesāts Luksemburgā. Tas būtu līdzīgi kā zvērināto tiesā, kad zvērinātie pasaka, vai apsūdzētais vispār ir vainīgs, bet tiesnesis uzraksta spriedumu, kāds sods pienākas tam, par kuru zināms, ka viņš vainīgs tādā un tādā noziegumā. Tāpat šāda procedūra būtu saucama par goda tiesu, kad ES augstākie ierēdņi izlemj, kurš ir vai nav izslēdzams no viņu vidus. Tā būtu apsūdzības izskatīšana tikai pēc būtības, atmetot procedūras, kuru dēļ tiesu procesi velkas mēnešiem un gadiem. I. Rimšēvičam un M. Martinsonam izvirzītās apsūdzības ir pamatotas ar 24 vai 25 sējumiem (aizstāvju runās figurēja abi šie skaitļi), un liela kaudze ar sējumiem tiešām atradās uz tiesneses galda, bet ticami, ka uz lietu īstenībā attiecas mazāk par 25 vai 24 lapām no visa it kā apsūdzības materiāla. Tādā formātā par I. Rimšēviča vainu vai nevainību varētu tikt skaidrībā ja ne dažās minūtēs, tad dažās stundās. Par M. Martinsonu šajā sakarā tieši teikts netika nekas, bet nojaušams, ka lieta pret viņu izbeigtos ar to pašu brīdi, kad no lietas tiktu izslēgti materiāli pret I. Rimšēviču.
Prokurore V. Jirgena pauda, ka nekādi jautājumi Eiropas Savienības Tiesai nav vajadzīgi, jo šī pati tiesa I. Rimšēviča lietu jau ir skatījusi un izlēmusi viņam par labu, atjaunojot viņu Latvijas Bankas prezidenta amatā. Ja tiesa būtu gribējusi viņa labā vēl ko nolemt, tad to taču būtu varējusi ierakstīt tajā pašā lēmumā, kas prasītājam par labu tika pieņemts pagājušā gada beigās. Advokāti tam iebilda ar norādi uz tiesu praksi lemt tikai par to, ko kāda puse tai lūgusi. Ja lūgums bija par I. Rimšēviča amata pilnvaru atjaunošanu, tad neko citu no tiesas gaidīt nevar.
Jāprecizē, ka imunitāte attiecas tikai uz I. Rimšēviča kā ECB padomes locekļa darbību – ir vai nav viņš izmantojis šo statusu kukuļa izspiešanai. ES instances neiejauktos, ja I. Rimšēvičs būtu apsūdzēts par autoavāriju, kabatzādzībām vai seksuāliem noziegumiem pēc tā paša parauga, kā Starptautiskais valūtas fonds 2011. gadā tika vaļā no sava izpilddirektora Dominika Strosa-Kāna.
Uzklausījusi advokātus un prokurori, G. Lapiņa izsludināja tiesas sēdes pārtraukumu uz 20 minūtēm, bet tiesnese veltīja pārdomām jūtami vairāk laika. Rezultātā viņa atzina V. Jirgenas teikto par «virspusēju» un pieprasīja prokurorei savus argumentus paust izsmeļoši un rakstiski. Prokurore teicās to izdarīt piecās dienās, bet izrādījās, ka procesa dalībnieki vakardienas sastāvā spēšot sapulcēties tikai 20. decembrī, kas iekrīt dienā, kad I. Rimšēvičam beigsies LB prezidenta pilnvaras. Tādējādi radies laika periods, kurā Latvijai un tāpat arī I. Rimšēvičam iespējams noskaidrot Eiropas Savienības Tiesas nostāju par viņa tiesisko imunitāti un tad rīkoties tā, lai lieku reizi neradītu iespaidu par Latviju kā juridisko analfabētu zemi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997