Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 01:22
Vārda dienas: Maija, Paija
Atriebjoties koalīcijai par atteikšanos atbalstīt kaut vienu opozīcijas priekšlikumu nākamā gada budžetā un to pavadošo likumu paketē, neatkarīgie deputāti, Zaļo un zemnieku savienība un Saskaņa Saeimas trešdienas sēdi, izvēršot plašas diskusijas pat par nebalsojamiem jautājumiem un radot ticamu ilūziju par koalīcijas noniecinošo attieksmi pret sociāli neaizsargātajiem, padarīja par mokošu pārbaudījumu gan sev, gan koalīcijai.
To, ka budžeta pieņemšana otrajā, galējā lasījumā būs sarežģīts un, iespējams, arī nestandarta situāciju pavadīts process, koalīcija paredzēja jau otrdien, kad frakciju biedri tika aicināti trešdien nezaudēt savaldību un censties neiekļauties opozīcijas uzsāktajās debatēs. Saeimas drošību nodrošinošie dienesti bija parūpējušies arī par pastiprinātu policijas klātbūtni Saeimas namā.
Tomēr līdz raksta nodošanai Saeimas darbs ritēja relatīvi netraucēti. Arī neatkarīgā Saeimas deputāta Alda Gobzema sagādātā «skaņas pastiprinošā ierīce», kuru Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, atklājot sēdi, lūdza neizmantot, palika dīkā stāvam. Saeimas darbu netraucēja arī divi pie tās notikušie mītiņi, kas aicināja sarūpēt mediķiem likumā apsolīto naudu un samazināt akcīzes nodokli alkoholam.
Savukārt ārpus Saeimas Kārtības ruļļa rāmja pārlieku neizejošās opozīcijas izvērstās protesta debates savu panāca ar uzviju. Nelīdzēja arī tas, ka koalīcijas deputāti ārkārtīgi reti iesaistījās debatēs. Pat viens no karstasinīgākajiem debatētājiem – Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Sandis Riekstiņš nereaģēja uz tiešu provokāciju. Nelīdzēja arī Nacionālās apvienības deputāta Riharda Kola tēva piesaukšana ne tai tīkamākajā kontekstā.
Trešdienas sēdes darba kārtībā bija 28 budžetam veltīti likumprojekti un premjera Krišjāņa Kariņa ziņojums par paveikto un iecerēto darbību. Tomēr astoņās darba stundās Saeima spēja izskatīt tikai septiņus likumprojektus, turklāt nevienā nebija vairāk par astoņiem priekšlikumiem.
Ņemot vērā, ka likumprojektā par valsts budžetu 2020. gadam ir 161 priekšlikums, pēcpusdienā koalīcijai kļuva skaidrs, ka sākotnējais plāns pārtraukt Saeimas sēdi ne vēlāk par 22.00 varētu būt jāpārskata, un Saeimas gaiteņos jau sāka klejot runas, ka darbs jāturpina, līdz visi ar budžetu saistītie priekšlikumi tiks izskatīt. Šī prakse gan pēc 12. Saeimas pirmā budžeta pieņemšanas, kad daži deputāti tika pieķerti guļam ar galvu uz dokumentu kaudzītes, tika atmesta un nākamos budžetus nepieciešamības gadījumā skatīja divas dienas.
Debatēs opozīcijas lielākais trumpis uz mediķiem doto solījumu neturēšanas un valsts finansējuma partijām palielināšanas fona bija piemeklēts ideāli – koalīcija nerūpējas par sociāli neaizsargātāko sabiedrības daļu.
Piemēram, koalīcijas noraidītais Saskaņu pārstāvošā Andreja Klementjeva priekšlikums noteikt, ka 80 gadus sasniegušajiem un personām ar invaliditāti pensija tiek piegādāta bez maksas, ļāva koalīcijai pārmest nevēlēšanos palīdzēt sērdieņiem un totālu atrautību no realitātes.
«Ikkatrs mazais priekšlikums, kas kaut kādā veidā uzlabo un padara viņu dzīvi vieglāku, nāk par labu [..]. Šis priekšlikums ir, lai viņiem palīdzētu tikt galā ar pamatvajadzībām – saņemt savu pensiju. Es nedomāju, ka viņa ietekme uz budžetu ir tik liela. Tā drīzāk ir vēlēšanās vai nevēlēšanās saprast viscienījamākā vecumā esošo cilvēku problēmas,» teica Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis.
«Šis balsojums būs apliecinājums tam, vai jūs saprotat, ka dažos rajonos un lauku apvidos pat nav bankomātu, no kuriem šo naudu izņemt pensionāriem, nemaz nerunājot par to, kā šie seniori varētu tikt līdz tuvākajai bankomāta vietai. Tas arī būs tests uz to, vai jūs mēģinājāt vispār risināt šo problēmu,» piebalsoja Saskaņiete Regīna Ločmele-Luņova.
Šie pārmetumi uz tribīnes izrāva gan labklājības ministri Ramonu Petraviču, kas aizlauztu balsi centās izskaidrot, cik daudz neaizsargāto dzīves līmeņa uzlabošanai nākamā gada budžets sniegs, gan premjeru Krišjāni Kariņu.
«Es visu rītu klausos jūsu debatēs, un ir tā interesanta lieta, ka viens otrs vēlas darboties ārpus faktiem. Un mēs tādā sabiedrībā dzīvojam, ja kāds apgalvo, tad tas jau kļūst [par faktu], bet tas to nepataisa par patiesību. Par pārmetumiem, kurus es dzirdu, ka valdībai sociālā sfēra nav svarīga. Cipari no šī budžeta: 3,5 miljardi eiro vai 35 procenti aiziet sociālajai aizsardzībai. Lielākais pensiju pieaugums notiek šobrīd, pateicoties šai sociāli atbildīgajai politikai. Un es aicinu jebkuru no šīs tribīnes, ja nāk un runā, tad turēties pie faktiem, nevis pie sevis izdomātām lietām,» teica saērcinātais Ministru prezidents.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997