Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 14:08
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Bez lielām sensācijām un būtiskiem pavērsieniem, taču konstruktīvā gultnē, kas ļauj cerēt uz nopietnāku dialogu nākotnē – tā starptautiskie eksperti un mediji vērtējuši pirmās Parīzē notikušās sarunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski. Tikšanās sausais atlikums ir vienošanās par to, ka līdz gada beigām gan Ukrainas spēki, gan Maskavas atbalstītie Austrumukrainas separātisti atbrīvos visus karagūstekņus, taču citus jautājumus nolemts apspriest vēlāk.
Tā dēvētā Normandijas formāta sarunās kā starpnieki starp abām naidīgajām pusēm bija Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele. Reuters atgādina, ka šādas sarunas izdevies sarīkot pēc triju gadu pārtraukuma, jo iepriekš otrai pusei nepieņemamas prasības bija izvirzījis gan kādreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko, gan V. Putins. Jaunais Ukrainas līderis V. Zelenskis, kura partijai Tautas kalps ir arī pārliecinošs vairākums valsts parlamentā, ir solījis, ka pieliks punktu vairāk nekā piecus gadus ilgušajam militārajam konfliktam Ukrainas austrumos, kas prasījis gandrīz 14 000 cilvēku dzīvības, raksta Reuters. Līdz šī mērķa sasniegšanai gan ir ejams ļoti garš ceļš, jo īpaši tādā gadījumā, ja V. Zelenskis vēlas, lai separātiskie Doņeckas un Luhanskas reģioni dzīvotu pēc Ukrainas likumiem. Daļa nacionālistiski noskaņotās Ukrainas opozīcijas uzskata, ka prezidentam šādas apņēmības nav un viņš ir gatavs kapitulēt Krievijas priekšā.
Sarunas Parīzē, kas beidzās pirmdien vēlu vakarā, gan ne par ko tādu neliecina. V. Zelenskis līdz pat pēdējam aizstāvējis Ukrainas intereses, bet pēc sarunām paudis nožēlu, ka Krievijas līdera ietiepības dēļ nav izdevies panākt būtiskāku progresu. AFP raksta, ka tas galvenokārt attiecas uz 2015. gada Minskas vienošanos interpretāciju. Ukrainā uzskata, ka īpašs statuss separātistu kontrolē esošajiem Doņeckas un Luhanskas reģioniem piešķirams vienīgi pēc tam, kad tos būs pametuši ārvalstu (lielākoties – Krievijas) kaujinieki, būs izformēti visi separātistu bruņotie grupējumi un kontrole pār Ukrainas valsts robežu ar Krieviju atkal būs nonākusi ukraiņu robežsargu pārziņā. Savukārt Maskavas traktējums Minskas līgumiem ir būtiski atšķirīgs – Krievija uzskata, ka separātistiem jādod iespēja sarīkot vietējās vēlēšanas, un tikai pēc tam, balstoties uz to rezultātiem, jālemj, kāda būs šo reģionu nākotne.
Parīzes sarunās panākta vienošanās, ka šo reģionu statuss tiks precizēts tuvāko četru mēnešu laikā – aptuveni pēc tik ilga laika arī iecerēts sarīkot nākamo samitu Normandijas formātā. Gan AP, gan Reuters norāda, ka Parīzes sarunu ietvaros notikušas arī divpusējas tikšanās, tomēr fotokameru priekšā V. Putins un V. Zelenskis viens otram roku neesot paspieduši, izvairījušies no vizuāla kontakta, bet samita noslēguma preses konferencē nosēdināti katrs savā galda galā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997