Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis 14:51
Vārda dienas:
Lai arī kopējā par atlīdzībām pērn iekasētā summa ir iespaidīga, teju puse no tās aiziet uz ārzemēm
Autortiesību aģentūra AKKA/LAA tikko, jūlija vidū, Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudēja ieilgušo strīdu ar "Radio SWH" un Latvijas Radio. "KZ" noskaidroja, kādas tam būs sekas, kā arī to, kur aiziet AKKA/LAA peļņa, kas pērn bijusi rekordliela – seši miljoni eiro. Cik no tās iegūst Latvijas mākslinieki un kuri ir lielākie ieguvēji; cik – ārzemnieki; cik tērē pati AKKA/LAA?
Iekasētāju maks kļūst biezāks
Kā liecina organizācijas atskaites, AKKA/LAA tās 22 pastāvēšanas gados kopumā savākusi vairāk nekā 67,62 miljonus eiro, īpaši veiksmīgi bijuši pēdējie trīs gadi, kad iekasēta ceturtā daļa no visiem atlīdzību ieņēmumiem. Pērn tās kopējie ieņēmumi bijuši par gandrīz 11% lielāki nekā 2014. gadā un teju par pusi lielāki nekā 2013. gadā. Jāatzīst, ka "veiksmes stāsts" īstenots, ne vien apgaismojot uzņēmējus un sabiedrību par intelektuālā īpašuma būtību, bet arī lietojot visai skarbus līdzekļus – piemērojot sodus un tiesājoties – par autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju lielākiem ieņēmumiem daļēji jāpateicas AKKA/LAA labvēlīgajiem tiesvedības rezultātiem ar raidorganizācijām. Protams, "milžu cīņas" norit uz autoriem pienākošos un sabiedrības līdzekļu rēķina, un līdz galam apmierināta šajā epopejā nav neviena puse.
Organizāciju saraksts, ar kurām AKKA/LAA iesaistījusies tiesvedībā, ir visai garš – kā lielākās šobrīd minamas Latvijas Televīzija, SIA "Radio Skonto", SIA "StarFM". Vienošanās panākta ar "Radio SWH" un Latvijas Radio, tiesa, tam vajadzēja pat Eiropas Cilvēktiesību tiesas iejaukšanos, kas tikko, jūlijā, galējā lēmumā nostiprināja Latvijas tiesu piespriestos tarifus abām raidstacijām.
"Ņemot vērā, ka AKKA/LAA kā autoru interešu pārstāves un raidorganizāciju kā autoru darbu izmantotāju intereses licenču tarifu ziņā ir diametrāli pretējas, nekad nebūs situācija, kurā apmierinātas būs abas puses un kurā tās atzīs, ka tarifi ir samērīgi," uzskata autortiesību eksperte, tieslietu zinātņu doktore Magda Papēde. Šo konfliktu pastiprina apstāklis, ka autortiesības savas nemateriālās dabas dēļ pēc būtības ir "publiskās lietas", proti, tās var izmantot visi vienlaikus un tās nemazinās vienas izmantošanas dēļ.
Lauvas tiesa no visām iekasētajām autoratlīdzību summām pērn savākta par muzikālo darbu izmantojumu, kas uzrāda ievērojamu pārsvaru pār citām nozarēm. Seko dramatiskie un audiovizuālie darbi, bet vismazāk atlīdzību iekasēts par vizuālajiem un literārajiem darbiem. "Par atlīdzības pieaugumu pagājušajā gadā varam pateikties intensīvākam, plašākam un, galvenais, atbildīgākam autoru darbu izmantojumam, sevišķi lielajos pasākumos – Dziesmu un deju svētkos, festivālos," vērtē AKKA/LAA izpilddirektores vietniece Anita Sosnovska. Lielāko pienesumu naudas izteiksmē pērn devuši ārzemju zvaigžņu lielkoncerti, apmeklētības rekordu uzstādīja arī pašmāju "Prāta vētras" koncertturneja.
Lielie pelnītāji – tikai daži
Biezāks autoru pārstāvju maciņš gan nenozīmē, ka arī Latvijas radošie ļaudis saņemtu vairāk, un arī publiski pieejamie skaitļi liecina, ka tiešas proporcijas starp lietojumu un autoriem izmaksātajām atlīdzībām nav. Toties reizē ar AKKA/LAA iekasēto atlīdzību summām aug arī pārstāvamo autoru un viņu darbu skaits – ik darba dienu ar biedrību līgumu noslēdz vidēji viens autors, kas arī pretendē uz savu daļu.
Starp aizvadītā gada lietotāko darbu autoriem ir Maestro Raimonds Pauls, grupas "Prāta vētra" līderis Renārs Kaupers, dzejniece Inese Zandere, fotogrāfe Māra Brašmane, mūzikas un teksta autors Reinis Briģis, jaunā grupa "Carnival Youth", scenārists Tālivaldis Margevičs un kinooperators, režisors Ivars Seleckis, gleznotāja Maija Nora Tabaka. Līdz šim visvairāk (septiņreiz) autortiesību Bezgalības balvu saņēmusi dzejniece Māra Zālīte.
Tas gan, kā jau minēts, nenozīmē, ka minētie autori būtu arī naudīgākie. "Atlīdzība ir tieši atkarīga no darbu izmantojuma biežuma un daudzveidības, nevis no tā, kāds autors tu esi," teic AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.
Salīdzinoši lielāko atlīdzības summu saņēmēju skaits ir mazāks par 1% no AKKA/LAA pārstāvētajiem autoriem. No visiem AKKA/LAA pārstāvētajiem autoriem (gada sākumā līgumu ar organizāciju bija noslēguši 5448 Latvijas autori) tikai 45 saņēmuši vairāk nekā 6000 eiro gadā. Tas nozīmē, ka pat tad, ja šiem autoriem nebūtu citu veidu ienākumu, viņiem būtu nodrošināti ikmēneša ienākumi, kas ir nedaudz mazāki par vidējo algu valstī. Teju uz pusi mazāk jeb minimālajai algai pielīdzināma summa mēneša izteiksmē izmaksāta 44 autoriem (vidēji 3600 eiro gadā), bet pārējiem, sadalot atlīdzības visa gada griezumā, autoratlīdzību summa pat neveido mēneša iztikas minimumu (121 autoram – 1836 eiro, 360 autoriem – 600 eiro, 262 autoriem – 360 eiro, 250 autoriem – 240 eiro, bet pārējiem – mazāk vai nemaz).
Laikā, kad kolektīvā pārvaldījuma organizāciju administrācijas izdevumi (tiesvedības, telpu uzturēšana, komandējumi, algas, uzskaites programmatūra u. c.) ir ievērojami – aptuveni 20% atlīdzību ieņēmumu (19,94% – AKKA/LAA, 21% Latvijas producentu un izpildītāju apvienībai – (LaIPA)), nav brīnums, ka daļa pašu autoru joprojām ar aizdomām raugās uz tiesību pārstāvju saukli, kas apgalvo, ka organizācija – tie esot autori paši.
Kā norāda AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane, tā kā šī organizācija nav valsts iestāde, darbinieku (skaitā 33) atalgojumi netiek publiskoti. Savukārt organizācijas biedrus pārstāvošās padomes locekļi (Lauris Gundars, Jānis Holšteins–Upmanis, Kārlis Kazāks, Kārlis Lācis, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valdis Rūmnieks, Ingus Ulmanis) algu nesaņem, viņiem tiek piešķirta atlīdzība par dalību katrā padomes sēdē.
Dziesminieks un mākslinieks Valdis Atāls atzīst, ka, par spīti salīdzinoši biežajam atskaņojumam, viņa autora atlīdzības esot nelielas, turklāt arī to sadales princips esot neskaidrs. "Kā cilvēks, kas aktīvi darbojas mūzikas laukā, nevaru nopelnīt tikpat kā neko – par cigaretēm izdodu vairāk nekā nopelnu autortiesībās. Ja padomā, cik ieguldu muzikālā projektā un cik saņemu beigās autortiesībās, tad tā pat nav viena trešdaļa. Es pat nezinu, pēc kādiem principiem viņi aprēķina autortiesības, ja gadā, kad mana mūzika skan mazāk, saņemu tikpat daudz kā tad, kad tā skan stipri vairāk? Uz jautājumu, kādu algu saņem aģentūras vadība un administrācija, man neatbild, tomēr nedomāju, ka aģentūrai klājas tikpat slikti kā man," skarbs ir dziesminieks.
"Komponists, dziesmu autors, tāpat kā citi mākslinieki Latvijā, lielākoties ir bez sociālajām garantijām. Kamēr esi uz skatuves, vari nopelnīt, bet pēcāk autoratlīdzības, ja visu mūžu esi strādājis un tavus darbus lieto, var kļūt par ļoti vērtīgu alternatīvu niecīgas pensijas vietā," norāda AKKA/LAA padomes loceklis, mūziķis Ingus Ulmanis. Tiesa, grēkojot arī paši mūziķi, bieži piemirstot, ka viņu darbiem ir arī teksta autori, līdzautori, producenti. "Kad tavā kontā "ne no kurienes" iekrīt naudiņa par kāda izpildītām vai atskaņotām tevis radītajām kompozīcijām, tad viss kārtībā. Līdzko tev pašam jāmaksā par saviem koncertiem vai kolēģu radītu dziesmu izpildīšanu – autortiesības vairs nav labas. Situācija autortiesību jomā ir arī sabiedrības izglītotības spogulis, un man prieks, ka mūsu valstī ir tendence iet izglītības ceļu."
Puse – ārzemju autoriem
Lai arī kopējā par atlīdzībām pērn iekasētā summa ir iespaidīga, satraucošs ir rādītājs, ka teju puse no tās nemaz nepaliek Latvijā. Proti – no visas AKKA/LAA autoriem izmaksātās atlīdzības summas ievērojama daļa – 42 procenti – tiek nosūtīta ārvalstu autoru biedrībām. Arī Latvijas valsts par šo daļu nesaņem nodokļu maksājumus. Visvairāk atlīdzību aizceļo uz ASV, Lielbritānijas un Krievijas autortiesību pārvaldījuma organizācijām, ar kurām AKAA/LAA saista starporganizāciju pilnvarojuma līgumi (kopā organizācija pārstāv četrus miljonus ārvalstu autoru). Turklāt ārvalstu autoru darbu lietojums, īpaši mūzikas jomā, kur tas svārstās pat ap 60 līdz 70% no kopējā darbu lietojuma, Latvijā pēdējos trijos gados ir pieaudzis (2013. gadā – 36%, 2014. – 39% izmaksāto atlīdzību). Piemēram, koncertu segmentā par darbu izmantojumu publiskā izpildījumā lielākās autoratlīdzības saņems SIA "BDG concerts" par ārvalstu mūzikas zvaigžņu Robija Vijamsa, Keitijas Perijas, grupas "Simply Red" koncertiem, kā arī SIA "Makrokoncerts" rīkotajā Andrea Bočelli koncertā atskaņoto darbu autori.
Pēdējos gados publiskajā telpā vairākas reizes nonākušas iniciatīvas, rosinot latviešu autoru radītās mūzikas īpatsvara palielināšanos raidstacijās, tomēr komercraidstaciju lokā tās nav guvušas aktīvu pretimnākšanu. Saprotams, vieglāk ir neriskēt zaudēt uzticamo auditoriju, to labāk piesaistot ar pārbaudītu – pasaulē "ejošu" saturu. Laikā, kad robežas ir atvērtas un autori viņu radīto darbu lietotājus var izplatīt visā plašajā pasaulē, ir iespējams arī pretējs process – iespējas apgūt ārvalstu tirgu pašiem autoriem. Tas gan ir ilgtermiņa ieguldījums un, pirms tikt pie ārvalstu pilsoņu iemaksāto autoratlīdzību zelta kalniem, vajadzīgas pamatīgas zināšanas un arī apsviedība mūzikas menedžmenta zinību un prasmju džungļos, kādu, kā atzīst jomas pārstāvji, Latvijā joprojām ir maz.
Viens no veiksmes piemēriem ir pašmāju jaunā grupa, aiz Latvijas robežām atskaņotās grupas "Prāta vētra" mantinieki – "Carnival Youth". Grupas menedžere Guna Zučika norāda, ka arī starptautiskā arēnā autortiesību administrēšanas process var būt ilgstošs un nepārskatāms. "Nav tā, ka vispirms dziesma noskan radiostacijā vai arī tiek izpildīta koncertā, un pēc mēneša vai diviem tavā kontā ienāk nauda. Process var ilgt gadu vai pat ilgāk. Protams, jo vairāk tevi atskaņo, jo vairāk naudiņas kaut kad nākotnē ienāks. Atlīdzības ar autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību gan nav vienīgais veids, kā autoriem atpelnīt ieguldījumus. Ieņēmumus dod arī mūzikas izmantošana reklāmās vai filmās – tieši viņu mūzikas nokļūšana Dānijas reklāmā "Carnival Youth" deva pirmos nozīmīgos finanšu līdzekļus."
Caurspīdīgums kliedētu neuzticību
AKKA/LAA pārstāvji ir pārliecināti, ka sabiedrības attieksme un galvenais – sapratne par autortiesībām pēdējos gados mainījušās uz labo pusi. "Senāk atlīdzības nemaksātāji nenorēķinājās nemaksāšanas dēļ, bet tagad to, ka nepieciešama licence, ja gribi publiski lietot aizsargātu autora darbu, lielākā daļa izmantotāju neapšauba. Ir diskusijas par citām lietām: par atlīdzības apjomu, par kvadratūru telpai, kurā tiek atskaņoti muzikālie darbi, par samaksas termiņiem, par programmu iesniegšanu u. tml.," skaidro A. Sosnovska.
Tomēr nevar pilnībā piekrist pēdējā laikā izskanējušai pārliecībai, ka sabiedrība – mūzikas klausītāji, filmu skatītāji un citu darbu lietotāji – attiecībā uz intelektuālo īpašumu būtu kļuvuši apzinīgāki. Par pretējo netieši liecina, piemēram, nesen notikušajā sarunu festivālā "Lampa" prezentētās aptaujas iznākums: maksāt par mūziku vairāk par 100 eiro gadā esot gatavi vien divi procenti mūzikas klausītāju. Savukārt krietni lielāks skaits – 43 procenti – neesot gatavi par mūziku maksāt vispār. Kāpēc pirkt, ja var "dabūt" par velti internetā, kur visdažādāko saturu ievietojuši nezināmi "izplatītāji" un lielākajā daļā gadījumu, sevišķi, ja runa ir par attēliem, to autorībai vispār nav iespējams izsekot.
"Interneta problēma – ne tikai Latvijā – ir tāda, ka diezgan viegli ir izvairīties no jebkādiem pienākumiem, atliek tikai nolikt visu kādā serverī ārpus Eiropas un visi gali ūdenī," spriež autortiesību eksperte, tiesību zinātņu doktore Magda Papēde, piebilstot, ka šādos gadījumos vispār neesot nekādas jēgas investēt laiku un naudu šo pārkāpumu izsekošanā. "Prieks, ka Latviju aizvien vairāk sasniedz legāli mūzikas piedāvājumi, tas varbūt kaut nedaudz mainīs jaunās paaudzes attiecības ar autortiesībām."
Aizdomu un neuzticēšanās aura gan no sabiedrības kopumā, gan pašu autoru puses attiecībā uz autoratlīdzību iekasētājiem un sadalītājiem pēdējos gados ir sarukusi. Tiesa, ne pilnībā un sarunās ar autoriem skaidri redzams, ka praksē lielākajai daļai joprojām nav skaidri nedz raidstaciju tarifu principi (pēc raidstacijas auditorijas, darba izmantošanas biežuma un lietotāja gūtā labuma aprēķina metodes), nedz kolektīvi iekasēto autoratlīdzību sadales principi.
***
VIEDOKĻI
AKKA/LAA padomes dalībnieks, mūziķis Kārlis Kazāks: "Viens no iemesliem, kādēļ pats izvēlējos piedalīties AKKA/LAA padomes darbā, bija reālās komunikācijas trūkums. Padomē ierosināju autorus tiešāk iesaistīt pieņemamajos lēmumos, bet tas tika noraidīts. Par to, ka tas nešķiet interesanti administrācijai, nebrīnos, bet par kolēģu attieksmi biju patiešām pārsteigts. Pavadīju AKKA/LAA padomē trīs gadus, ik pa brīdim aicinot autorus uzdot jautājumus, piedāvāt idejas organizācijas darba uzlabošanai. Saņēmu tieši vienu ieteikumu – no Ģertrūdes ielas teātra direktores Maijas Pavlovas, kas vēlējās radīt saprātīgu risinājumu autoratlīdzības izmaksu aprēķināšanai "mazo teātru" izrāžu sakarā. No autoru puses neesmu saņēmis gandrīz nevienu ziņu!"
Andris Gauja, kinorežisors un mūziķis: "Autoratlīdzību uztveru ne vairāk un ne mazāk kā patīkamu piedevu, "bonusu". Noregulēts peļņas procents komplektā ar autortiesībām, ja filma ir plaši izplatīta, jau var nest taustāmus ieņēmumus. Neskaidrāka ir atlīdzību iekasēšana par rādīšanu ārzemēs, kur dažos kinofestivālos darbu lapas, šķiet, kaut kur "izgaist" – te būtu sīkāk jāanalizē AKKA/LAA iekasēto autoratlīdzību saturs."
Lauris Gundars, dramaturgs un režisors: "Dramaturgs no autoratlīdzībām Latvijā pamatā nevar izdzīvot, tādi autori varbūt ir tikai daži. Šis ir neliela cilvēku skaita runātas valodas tirgus, un, lai vienam autoram sakrātos iestudējumu apjoms, jāveic titānisks darbs. Savus noteikumus diktē arī teātri, kas, protams, ir ieinteresēti ietaupīt."
Uldis Akselrods, Latvijas vecākā rokfestivāla "Saldus saule" rīkotājs: "Autoratlīdzību nodeva veido būtisku daļu festivāla budžeta. Protams, mēs priecātos, ja summas būtu mazākas un tās varētu novirzīt saturam, kvalitātei."
***
AKKA/LAA Iekasētās autoratlīdzības summas 2015 (EUR)
Darbu veids Summas
Muzikālie darbi 4 390 659
Dramatiskie darbi 406 261
Audiovizuālie darbi 246 723
Literārie darbi 98 008
Vizuālie darbi 68 560
Tukšie nesēji 127 310
Publiskais patapinājums 296 898
Atlīdzība no ārvalstu organizācijām 180 234
Kopā 2015 6 030 029
Avots: AKKA/LAA
***
Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas Latvijā
Nosaukums Ko pārstāv
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) Latvijas autori, ārvalstu autortiesību organizācijas
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) Latvijas izpildītāji un fonogrammu producenti, ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību organizācijas
Latvijas Kinoproducentu asociācija (LKPA) Latvijas un ārvalstu filmu producenti
Latvijas Profesionālo aktieru apvienība (LaPAA) Latvijas aktieri, brīvmākslinieki
Biedrība "Atbalss" Latvijas erotisko un pornogrāfisko filmu producenti, kā arī Eiropas lielāko erotisko un pornogrāfisko mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju "GÜFA"
Biedrība "LATREPRO" Reprogrāfiskā reproducēšana personiskai lietošanai
Avots: AKKA/LAA
***
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003