Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 15:31
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Nesen sērijā "Vēstures avoti" iznāca dokumentu krājums "Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.-18.gadsimtā", kas varētu būt interesanta lasāmviela labi zināmā konteksta dēļ arī mums 2021. gadā. Mana hipotēze: lai cik atšķirīgs būtu laikmets, vara, cenšoties uzturēt kārtību (tās izpratnē), izmanto līdzīgus modeļus un pieļauj līdzīgas kļūdas. Savukārt kļūdas – manā skatījumā – saistītas ar šķietami pretrunīgu vēlmi mēģināt, no vienas puses, dzīvi detalizēti regulēt, bet, no otras puses, pieņemt pārāk plaši interpretējamus regulējumus. Pirmā situācija. Mūsdienu cilvēkam, kurš dzīvo sabiedrībā, kurā vismaz deklarācijas līmenī pašsaprotama ir visu līdztiesība un mantisko "kārtu" nepastāvēšana, centieni gādāt, lai piederība "kārtai" būtu skaidri noprotama, var likties nejēdzīgi. Tomēr, raugoties no agrāko laiku skatu punkta, zināma loģika šajos centienus cilvēku dzīvi regulēt bija (tā ir cita tēma). Jautājums gan, cik produktīvi ir mēģināt regulēt visos sīkumos? Piemēram, 1748. gadā apstiprinātais Ventspils pilsētas policijas nolikums saka (11., 14., 15.paragrāfs): "Istabu greznošanai kāzu svinību reizēs rātskungi vai tirgotāji drīkst lietot ne vairāk kā četrus spoguļus, bet amatnieki – tikai divus.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023