Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 00:18
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Nesen sērijā "Vēstures avoti" iznāca dokumentu krājums "Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.-18.gadsimtā", kas varētu būt interesanta lasāmviela labi zināmā konteksta dēļ arī mums 2021. gadā. Mana hipotēze: lai cik atšķirīgs būtu laikmets, vara, cenšoties uzturēt kārtību (tās izpratnē), izmanto līdzīgus modeļus un pieļauj līdzīgas kļūdas. Savukārt kļūdas – manā skatījumā – saistītas ar šķietami pretrunīgu vēlmi mēģināt, no vienas puses, dzīvi detalizēti regulēt, bet, no otras puses, pieņemt pārāk plaši interpretējamus regulējumus. Pirmā situācija. Mūsdienu cilvēkam, kurš dzīvo sabiedrībā, kurā vismaz deklarācijas līmenī pašsaprotama ir visu līdztiesība un mantisko "kārtu" nepastāvēšana, centieni gādāt, lai piederība "kārtai" būtu skaidri noprotama, var likties nejēdzīgi. Tomēr, raugoties no agrāko laiku skatu punkta, zināma loģika šajos centienus cilvēku dzīvi regulēt bija (tā ir cita tēma). Jautājums gan, cik produktīvi ir mēģināt regulēt visos sīkumos? Piemēram, 1748. gadā apstiprinātais Ventspils pilsētas policijas nolikums saka (11., 14., 15.paragrāfs): "Istabu greznošanai kāzu svinību reizēs rātskungi vai tirgotāji drīkst lietot ne vairāk kā četrus spoguļus, bet amatnieki – tikai divus.
Rakstu var komentēt tikai reģistrēti lietotāji!